Dabas aizsardzības pārvaldes pieredze rāda: lai gan krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi var savīt, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, gan suņuburkšķus, papardes, kalmes un vēl daudzus citus augus, tomēr jāņabērni noplūc pat retās un krāšņās savvaļas orhidejas. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī silpurenes un jumstiņu gladiolas. Tāpat dažkārt jāņabērnu vainagos gadās uziet arī dārza īrisa radinieci – krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi.
Vasaras saulgriežu laikā pļavas nāk pretī ar pilnu klēpi plūcamu krāšņu ziedu. Jāņu ziedu pušķos neatņemama sastāvdaļa ir kalmes, madaras, asinszāle un birztalu nārbuļi, vībotnes, rudzupuķes, pīpenes, magones un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas. Dabas aizsardzības pārvalde aicina: neatņem dabai tās skaistumu – neplūc, kā arī netirgo un nepērc Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus! Mīli ar acīm! Turklāt speciālisti atgādina, ka arī visas plūcamās puķes ir saudzējamas – neplēs tās ar saknēm un nenoplūc pēdējo ziedu pļavā, lai nākamgad tā pati pļava tevi varētu priecēt ar vēl lielāku ziedu krāšņumu nekā pērn.
Tiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk par Latvijas aizsargājamiem augiem, 22. jūnijā jānāk uz Zāļu tirdziņu Doma laukumā un jāsameklē Dabas aizsardzības pārvaldes stends. Tur pārvaldes speciālisti klātienē visiem interesentiem stāstīs, ko pīt, bet ko labāk nevīt Jāņu vainagā un nelikt līgotāja zāļu pušķī. Bet tiem, kas uz Zāļu tirgu netiks, pārvalde mudina aplūkot attēlus, lai, plūcot Jāņu zāles, skaidri zinātu, kura ir gana laba, bet kuru labāk atstāt augam.
 |
Latvānis. Indīgs augs, kuram noteikti nevajag pieskarties, kur nu vēl plūkt. Latvāņi ir bagāti ar fotodinamiski aktīvām vielām, kas organismā nonāk caur ādu, gļotādu, kā arī caur kuņģi un zarnu traktu. Nonākušas uz ādas, vielas saules ultravioleto staru ietekmē izraisa smagus apdegumus. Ādas bojājumi parādās vairāku stundu laikā pēc saskares ar latvāņa daļām. Tie izpaužas kā ādas iekaisumi, kas atgādina 1.–3. pakāpes apdegumus, ko pavada vispārējs organisma nespēks, galvas sāpes, reiboņi, slikta dūša, sāpes vēderā. |
 |
Gundega. Visas gundegas ir indīgi augi. Tās satur dedzinoši aso protoanemonīnu. Jutīgākiem cilvēkiem saindēšanās notiek ar svaigi grieztiem vai plūktiem augiem, kuri izraisa ādas iekaisumus un pat 1.–2. pakāpes apdegumus. |
 |
Velnarutks. Ļoti indīgs, lai gan smaržo pēc pētersīļiem. Auga galvenā indīgā viela ir citotoksīns, kas visvairāk ir sakneņos un saknēs. Taču indīgas ir arī pārējās auga daļas. Sakneņos citotoksīna visvairāk ir agrā pavasarī. Organismā tas nonāk, augu apēdot, kā arī caur ādu. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 15-90 minūtēm: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, siekalošanās, svīšana, ādas apsārtums, reibonis, vēlāk arī krampji un bezsamaņa. Seko elpošanas traucējumi un nāve 10-14 stundu laikā. |
 |
Staipeknis. Visas Latvijā sastopamās staipekņu sugas ir aizsargājamas, tāpēc to izmantošana dekoratīviem nolūkiem ir aizliegta. |
 |
Jumstiņu gladiola. Viens no krāšņākajiem mūsu savvaļas augiem. Biežāk ieraugāma Latvijas austrumdaļā – pie Aiviekstes, Dubnas, Daugavas. Arī pie Lielupes un Mūsas, Lielās un Mazās Juglas. Ierakstīta Sarkanajā grāmatā, iekļauta īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. |
 |
Baltijas dzegužpirkstīte. Aizsargājams augs. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. |
 |
Meža silpurene. Sausos, saulainos priežu mežos augošā sila purene Latvijā ir reti sastopama, bet Rietumeiropā tā jau ir gandrīz pilnīgi izzudusi suga. Iecienīts dekoratīvais augs akmensdārzos. Aizsargājams augs, iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona valstu Sarkanajā grāmatā. |
 |
Bezdelīgactiņa. Ierakstīta ne vien Latvijas, bet arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Pašlaik šur tur vēl sastopama gandrīz visā Latvijā. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. |
 |
Sibīrijas skalbe. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Kā sastopama Latvijā Sibīrijas skalbe pirmo reizi minēta 1822. gadā. Sibīrijas skalbi audzē arī kā krāšņumaugu, bet jāatceras, ka tā ir arī indīgs augs, izraisa caureju un vemšanu. |
 |
Bruņcepuru dzegužpuķe. Tā ir ne vien viena no krāšņākajām mūsu savvaļas orhidejām, bet arī viena no Latvijas Sarkanajā grāmatā un īpaši aizsargājamo augu sarakstā iekļautajām sugām. Aug sausās, diezgan kaļķainās pļavās, arī skrajos krūmājos. |
 |
Smaržīgā naktsvijole. Smaržīgā naktsvijole kā daiļa skaistuma vēstniece aicina – iepazīsti Latvijas orhidejas, atstāj tās ziedam, neplūc un nekad arī nepērc aizsargājamus augus tirgū! Ja Tu nepirksi, tirgotājiem nebūs iemesla tās iznīcināt. Ja Tu pērc kāda cita noplūktu aizsargājamo puķi – arī Tu esi līdzvainīgs tās izzušanā. |
 |
Dzeltenā dzegužkurpīte. Zieda kurpes veida uzpūstās lūpas apakšpusē atrodas sulīgs matiņu kušķis, kas izdala nektāru, lai pievilinātu kukaiņus. Zieda forma ir izveidota tā, lai tās kukaiņiem būtu lamatas, bet negausīgus jāņabērnus augs diemžēl noķert neprot. Tādēļ neplūc to! |
