Jāņuzāles – plūcamās, aizsargājamās un bīstamās

Tā kā lielākā daļa Jāņu svinētāju līgošanu nespēj iedomāties bez jāņuzāļu lasīšanas, telpu pušķošanas un vainagu pīšanas, ik gadu dabas aizstāvji cenšas atgādināt par to, kādus augus un kāpēc vajadzētu atstāt augam pļavās. MK noteikumos Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" ir ietverti visi Latvijas teritorijā augošie aizsargājamie augi.

Lai saudzētu retos un aizsargājamos augus, tie vispirms ir jāatpazīst, tādēļ papildināt zināšanas par Latvijas floru ir īpaši lietderīgi tieši pirmssvētku laikā.

Vēl der atcerēties, ka augu pazīšana var izsargāt kādu neapdomīgu jāņuzāļu plūcēju arī no sūrstošiem apdegumiem, ko nereti izraisa saskare ar indīgajiem augiem.

Dabas speciālisti aicina izglītoties

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva norāda: izglītojošas dabas izziņas nodarbības dažādām mērķauditorijām pārvaldes speciālisti organizē visa gada garumā, tai skaitā arī par aizsargājamajiem augiem. Piemēram, vēl iepriekšējā nedēļā notikusi tradicionālā Pļavu diena, kuras laikā apmeklētāji dažādās spēlēs un izglītojošām aktivitātēs varēja iepazīt pļavas augus, tostarp aizsargājamos. DAP darbinieki uzskata, ka šādi iespējams uzlabot sabiedrības zināšanu līmeni un izpratni par dabas aizsardzību.

"Lai pasargātu retos un aizsargājamos augus no noplūkšanas, tie vispirms ir jāatpazīst. "

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Ivars Kabucis atzīst, ka pat tie, kas interesējas par dabu un izprot augu saudzēšanas svarīgumu, nereti aizsargājamos augus dabā neatpazīst. R.Jakovļeva norāda, ka ir atsevišķi aizsargājamie augi, kurus cilvēki iecienījuši plūkt vien tādēļ, ka tie ir ļoti skaisti. Tādi ir smaržīgā naktsvijole, dažāda veida savvaļas orhidejas, silpurenes, arī staipekņi. 

Dabas speciālisti atgādina, ka katra augu dabiskā augšanas vieta jeb atradne ir svarīga sugas izdzīvošanai kopumā – jo mazāk atradņu, jo suga apdraudētāka. Noplūcot ziedu, augam tiek liegta iespēja ražot sēklas un radīt pēcnācējus. Līdz ar to ilgākā laika periodā augu skaits no atradnes izzūd pavisam. Vēl vairāk situāciju saasina augu plūkšana komerciāliem mērķiem. Arī tas ir iemesls, kāpēc sabiedrību izglītot ir ļoti būtiski.

Aizsargājamos augus lētāk atstāt pļavās

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve skaidro, ka tiesību aktos noteiktie sodi par aizsargājamo augu tirdzniecību ir visai bargi. Īpaši aizsargājamie augi ir uzskaitīti minēto MK noteikumu Nr.396 1.pielikuma 6.punktā, bet, piemēram, visā Latvijā sastopamās savvaļas orhidejas ir iekļautas arī Vašingtonas konvencijas (CITES) pielikumos. Līdz ar to par šo ziedu tirdzniecību var piemērot divus Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (LAPK) pantus:

• 78.pantu, kas attiecas uz sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu, un sodu – fiziskām personām no 20 līdz 500 latiem, juridiskām personām – no 500 līdz 100 latiem;
•  79. pantu, kas attiecas uz reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, par ko uzliek sodu – fiziskām personām 50 līdz 500 latu apmērā ar nelikumīgi iegūto augu vai to daļu konfiskāciju; juridiskām personām – 100 līdz 100 latu apmērā un konfiskāciju.

R.Jakovļeva atgādina: ja kāds no augiem iekļauts abos sarakstos - gan īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, gan CITES konvencijas pielikumos –, tad tiek piemērots bargākais sods.

Dabas aizsardzības pārvalde ir tieši tā atbildīgā iestāde, kuras darbinieki Jāņu laikā veic kontroles reidus vietās, kur tiek tirgotas jāņuzāles. Vērtējot pēdējos gados novēroto, R.Jakovļeva rezumē, ka visumā cilvēku attieksme ir uzlabojusies un daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Tomēr tie, kuri pieķerti tirgojot aizsargājamos augus, lielākoties mēdz aizbildināties ar nezināšanu vai attaisnojas, ka ar šādiem augiem pilnas visas pļavas.

"Līgotājiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar sugām, kas uzskatāmas par cilvēka veselību apdraudošām un tāpēc Jāņu vainagā ir nevēlamas. "

Tādās situācijās gan lieti jebkuram – gan pārdevējam, gan pircējam - der atcerēties teicienu: nezināšana no atbildības neatbrīvo! Katrs pārkāpums tiek izvērtēts pēc nodarījuma lieluma un kaitējuma videi, piemērojot tirgotājam lielāku vai mazāku sodu. Piemēram, pērn kāda pārdevēja tika sodīta par 117 naktsviļoju tirdzniecību. Kopumā pārvaldes darbinieki atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā saulgriežos aizturēti vien pāris orhideju tirgotāju.

I.Kabucis uzskata, ka aizsargājamo augu tirdzniecību varētu ierobežot, uzliekot lielāku atbildību tirgus administrācijām - ja jau ir iespējams kontrolēt gaļas kvalitāti, tad tikpat labi var ieskatīties arī puķu sievu grozos.

Vainagā - rudzupuķes, āboliņš, madaras

Dabas aizsardzības speciālisti norāda, ka bez aizsargājamiem augiem Latvijas pļavās sastopamas daudz citu augu sugas, kas vizuāli ir ne mazāk krāšņas un jāņuzāļu statusam vairāk piemērotas. Līgotāji var brīvi plūkt un pirkt, piemēram, pīpenes ( margrietiņas), madaras, āboliņu, smilgas, suņuburkšķus, rudzupuķes, papardes, vībotnes, magones un vēl daudzus citus plaši sastopamus augus. Tiesa, visu vēlams darīt ar mēru.

Tāpat līgotājiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar sugām, kas uzskatāmas par cilvēka veselību apdraudošām un tāpēc Jāņu vainagā ir nevēlamas. R.Jakovļeva skaidro, ka indīgos augus labāk neaiztikt, jo pat no tādas laukos daudzviet sastopamas un šķietami nevainīgas puķes kā gundegas var gūt ādas apdegumus, ja notiek saskarsme ar auga sulu.

Savukārt I.Kabucis vērš uzmanību gan uz visiem zināmā Sosnovska latvāņa bīstamību, gan uz divu vietējo savvaļas čemurziežu dzimtas augu kaitīgumu – pļavas (Sibīrijas) latvāni un pļavas pastinaku –, kuri arī var radīt ādas apdegumus.

Dabas aizsardzības speciālisti novēl līgot saprātīgi un būt apzinīgiem, saglabājot iespēju arī nākamajām paaudzēm priecāties par dzegužpirkstītes skaistumu un naktsvijoļu smaržu.