NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
2
2

Visa laba Jāņu zāle

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvija daudzveidīgā daba piedāvā plašu augu klāstu, kurus tajā esošo aktīvo vielu dēļ piepulcina ārstniecības augiem. Ko plūcam vasaras saulgriežu laikā? Speciālisti rekomendē vākt tikai ziedošos augus. Jūnija otrajā pusē (atkarībā no laikapstākļiem nedēļu agrāk vai vēlāk) parasti zied, piemēram, baltā madara, ķimene, margrietiņa, rudzupuķe, kumelīte, lielā nātre, lielziedu vīgrieze, auzas, baltdadzis, jasmīns, sarkanais un baltais āboliņš u.c.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Daba krāso, un daba dziedē. Augu izmantošanas iespējas ir plašas, jo no tiem var pagatavot ne tikai tēju, bet arī, piemēram, tos iesiet pirtsslotiņās un izmantot kosmētikā. Līdz pat 26. jūnijam, pateicoties pieaugošā Mēness fāzei, zālīšu ievākšanai ir īpaši labvēlīgs laiks. Par to ārstnieciskajām spējām zinājuši mūsu senči, par augu valsti mūsdienu sabiedrībā Līgo svētku noskaņā pārdomās dalās ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.

Līgo svētki Tereško ģimenei ir īpašs rituāls, kad visa ģimene – dzīvesbiedre Baiba, meita Ilze (LU Medicīnas fakultātes 3. kursa studente), dēls Andris (dizaina mākslinieks, kaļ un metina dažādas interesantas lietas) un suns Fredis – visi bariņā iet lasīt pēc iespējas vairāk dažādu augu – gan ziedošu, gan neziedošu.

Daba dziedē, daba veldzē

Ārstniecisko tēju meistaram A. Tereško patīk staigāt pa pļavām un laukiem. Jautāts, vai aizraušanās ar zāļu tēju vākšanu radusies sen, jau pirms iestāšanās Medicīnas institūtā, viņš stāsta: „Mums vecmāmiņa vāca visādas zālītes. Viņa gatavoja arī dažādas dziras un smērītes. Bērnībā mani gan tas pārāk neinteresēja. Man tie bija gandrīz vai klaušu darbi lasīt šīs zālītes. Bet, kad kļuvu par ārstu, tad gan ieinteresēja. Taču sākumā manīju, ka man neizdodas tik labi, kā tas bija vecmāmiņai.”

Pa īstam veselības tējām ārsts fitoterapeits A. Tereško pievērsies, kad bija apguvis adatu terapiju. Praktizējot izrādījās, ka šī joma ir zinātniski diezgan pamatota: adatiņa kā veselību stimulējošs rīks. Līdzībās runājot, kā zirgam pātadziņa; taču zirgam vajadzīgas auzas, un šīs barības vielas ir ārstniecības augi, kas cilvēka organismu pēc tam baro. Cilvēkam nepietiek ar maizi un kartupeli vien, viņam ir vajadzīgs arī daudz kas cits – mikroelementi un citas vielas. Jo vairāk, jo labāk. Un nevis kvantitatīvi, bet kvalitatīvi.

Zālītēm labvēlīgs laiks

Zālītes Tereško ģimene ievāc dienā un vakarpusē brauc kaut kur līgot. Vislabāk kādā upītes malā. Viņi iecienījuši Zvārtas iezi – tur ilgus gadus ārstu sabiedrībai bijusi līgošana. Šogad Līgo vakarā viņi pošas uz Raiskumu.

A. Tereško piekrīt, ka Līgo dienā ievāktajām zālītēm ir īpaša vērtība un spēks: „Mēs sacenšamies, kurš vairāk salasīs dažādu augu. Tādējādi esam noskaidrojuši, ka mūsu laukos var brīvi salasīt aptuveni 230 dažādu nosaukumu augu. Tas nav pārāk daudz. Ja labi pameklētu, varētu atrast vēl. Latvijā ir ļoti bagāta un daudzveidīga augu valsts. Varbūt ne tik krāšņa kā kaut kur dienvidos, taču daudzveidīga.”

Taču ir cilvēki, kuri baidās spert kāju ārpus celiņa vai taciņas. Viņi baidās no odiem, kuru šogad Latvijā atkal ir ļoti daudz. Baidās vēl no daudz kā cita… „Latvija pamazām pārvēršas par odu zemi,” spriež ārsts fitoterapeits un aicina uzmanīties no ērcēm. „Vajag mugurā vilkt vienas un tās pašas drēbes, lai tās jau būtu piesūkušās meža un lauku smaržas. Un nevajag ģērbties pārāk spilgtās krāsās, ne baltās, ne sarkanās. Lai gan uz balta ērce ir labāk saredzama. Taču ērce uz balta tieši arī krīt. Vēl jāzina, ka ērce tik ātri nepiesūcas. Vajag atrasties miera stāvoklī kādas 15 minūtes vai pat pusstundu, lai nenotiek nekāda kustība. Pārnākot mājās, tūlīt jāpārģērbjas. Vislabāk vēl noskaloties dušā.”

"Lai vāktu ārstniecības augus, tie vispirms ir jāpazīst. Jāzina, ko šis augs satur. "

No cita gan nevajagot baidīties: čūsku pie mums ir maz. Un kas tad paliek? Paliek viss skaistais, viņš ir pārliecināts. Daba krāso tik saskanīgām krāsām. Iekrāso madaras, pīpenes, asinszāli…

Arī Tereško ģimenes dārzā sastopami visādi augi. Ja dārzs ir tīrs, tad var plūkt visu pēc kārtas. „Es esmu ārsts zemnieks, man ir reģistrēta zemnieku saimniecība ar diviem hektāriem zemes,” stāsta A. Tereško un  vienlaikus atzīst, ka Cēsu pusē, viņaprāt, ir visai šausminoša statistika: kopš kādreizējiem kolhozu laikiem tagad tiek apstrādāti tikai ap 12 procenti tīrumu. Pārējais viss guļ atmatā.

„Augu vācējam tas, protams, ir lieliski! Tur aug māllēpes, kosas, kumelītes, pelašķi, asinszāle, avenes, bērzi… Viss!”

Par zālītēm jāzina

Lai vāktu ārstniecības augus, tie vispirms ir jāiepazīst, skaidro zāļu zinātājs. Jāzina, kāds ir šis augs un ko tas satur. Jāzina, kurš augs satur glikozīnus, kurš alkoloīdus un kurš vairāk miecvielas. Kurš augs iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kurš uz veģetatīvo un kurš uz asinsvadiem. Protams, tas ir jāmācās, uzskata A. Tereško. Taču labi ir tas, ka augi satur daudz dažādu vielu. Izrādās – vienā augā var būt pat desmit bioloģiski aktīvu vielu. Nātrīte, piemēram, satur vitamīnus, dzelzi, aminoskābes, triptofānu (vienu no neaizstājamām aminoskābēm, kas kavē tauku nogulsnēšanos aknās). Paņemot vienu augu un ieskatoties tā sastāvā, redzams, kas darbojas pret aterosklerozi, kas pret aknu distrofiju, pret paātrinātu sirdsdarbību.

A. Tereško kļūst neomulīgi, redzot lietojam sauju zāļu, kādus desmit tablešu veidus. Viņš uzskata, ka vairāk par divām zālēm vienlaikus lietot nedrīkst. Bet zāles dzer ļoti daudz cilvēku. Un ārsti vienlaikus izraksta ļoti daudz medikamentu – asinsspiediena samazināšanai, sirds ritmam, miegam, pret galvassāpēm, pret locītavu sāpēm, vēl pret ko citu. Bet vispirms ir jāmeklē sakne, no kā slimība cēlusies, spriež pieredzējušais speciālists. Ar zālēm ārstē, piemēram, paaugstinātu holesterīna līmeni un reizē arī paaugstinātu asinsspiedienu. Bet varbūt labāk būtu paārstēt aknas! Uzlabot aknu darbību. Jo aknas nosaka arī holesterīna līmeni, ar to ietekmējot asinsvadu stāvokli, glikozes līmeni, attīra organismu no sārņiem.

Fitoterapija Latvijā bērna autiņos

Latvijā fitoterapija nav īpaši attīstīta. Arī A. Tereško nav laboratorijas. Viņš ironizē: „Vienīgais izmēģinājuma dzīvnieks esmu es pats. Toties jebkurš var paskatīties, kas fitoterapijas jomā notiek pasaulē. Tur darbojas lieli izpētes institūti. Preparāti tiek izmēģināti klīnikās. Ārsti šajā nozarē aizstāv doktora disertācijas.”

Eiropā vēl atļauj rakstīt nosaukumu, piemēram, sirds veselības tēja vai tēja nierēm, taču tiek gatavots likumprojekts, kas aizliegs tējām piemērot šos nosaukumus. „Nezinu, kā tad varēs apzīmēt zāļu tēju sastāvu!?” ir norūpējies A. Tereško un izsaka minējumu, ka varbūt šī likumprojekta izstrādi lobē farmācijas firmas, saskatot zāļu tējās zināmu konkurenci.

Veselības tēju iedarbību ārsts A. Tereško izmēģina pats uz sevi. Pārbauda stipras iedarbības vielas. Indīgas vielas. Piemēram, aizpagājušā gadā  izmēģinājis zilās kurpītes iedarbību. Viņam gan nekas nekaišot, taču vēlējies redzēt, cik iedarbīga ir 5% zilās kurpītes tinktūra, pēc cik pilieniem parādās literatūrā aprakstītās intoksikācijas pazīmes. „Grāmatās rakstīts, ka iedarbībai jābūt jau pēc 40 pilieniem, taču es iedzēru 60 pilienus, un tikai tad parādījās nepatīkama, dedzinoša sajūta uz mēles.”

Pagājušajā gadā A. Tereško pēc farmakopejas likumiem pagatavoja plankumainā suņstobra tinktūru. Maksimālā terapeitiskā deva, ko nedrīkst pārsniegt, ir 40 pilienu. Dakteris iedzēris 80 pilienus desmitprocentīgas tinktūras un tikai tad sajutis nelielas galvassāpes.

"Ja rodas nepatika pret kādu tēju, tās lietošana jāpārtrauc, jo tādējādi organisms signalizē, ka šīs vielas pietiek. "

„Protams, katra cilvēka organisms ir atšķirīgs. Kam ir laba veselība un labas atindēšanās spējas, tas var panest lielāku devu,” secina speciālists. „Kāpēc šīs vielas pārbaudīju? Tāpēc, ka fitoterapijā pastāv arī stipri iedarbīgas vielas. Uzskatu, ka šie divi augi, kuru ietekmi pārbaudīju uz sevi, ir piemēroti audzēju ārstēšanai." Viņaprāt, ar to cilvēka veselība netiks sabojāta, bet, ja organismā ir bijusi kāda slikta šūna, tad tā jau ir noindēta. Ārsta skatījumā, augu ķīmijterapijai ir nākotne.

Zāļu tējas mēdz dzert arī profilaktiski. Piemēram, tiem cilvēkiem, kuriem ģimenē ir asinsvadu problēmas, fitoterapijas speciālisti mēdz rekomendēt vilkābeli, māteri, mārsilu. Protams, tiem, kam ir slimas locītavas, jālieto glikozamīns, kura tējās diemžēl nav. Taču no drogām ļoti piemērota ir purva vārnkāja, kosas (satur siliciju), tāpat lazdas. Ārstnieciskās tējas var lietot ilgstoši, taču, kā norāda fitoterapeits, ja rodas nepatika pret kādu tēju, tās lietošana jāpārtrauc, jo tādējādi organisms signalizē, ka šīs vielas pietiek.

Darbs, kas sagādā prieku

Vasarā ārsts A. Tereško kādas divas trīs stundas izbrauc uz saviem laukiem, kur aug nātrīte, māllēpīte, upes Veronika, vējmietiņš… Sagriež, sasmalcina, uzliek žāvēties, un tas dod gandarījumu. Pēc viņa domām, tas ir fizisks darbs, kad līst arī sviedri. Tomēr tas viņam dāvā prieku.

„Arī jebkurš cilvēks taču var iziet pļavā un pamēģināt savākt kādu zālīti un puķīti, kas viņu uzrunā un kas iepatīkas, un pēc tam noskaidrot, kā šo augu sauc un kam tas ir derīgs,” mudina speciālists. „Jebkurš no mums to var izdarīt un gūt lielu gandarījumu un lielu veselības pieplūdi. Tas dod spēku kaulos.”

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI