Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vēsturiskās pieredzes un ar to saistītie aizspriedumi, pastāvošā kultūra, neticība tiesībsargājošo iestāžu darbam un tam, ka tiks nodrošināta konfidencialitāte, neticība, ka kaut kas mainīsies, bailes no represijām darbavietā un sabiedrības nosodījuma ir nozīmīgi faktori, kas cilvēkiem liedz ziņot par pārkāpumiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Tiesībsargājošās iestādes un vēlāk ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību arī sabiedrība par šo epizodi uzzināja, pateicoties kādai Jūrmalas domes deputātei, kas par šo piekukuļošanas mēģinājumu, visticamāk, bija informējusi KNAB, pamatojot to šādi: „Es to izdarīju, tagad ir rezultāts. Es ceru pārraut šo visatļautības apli, kas liecina par to, ka viss ir pērkams un pārdodams. Sabiedrība jau tā par varu nedomā absolūti neko labu, ne par valdību, ne par pašvaldības varu. Ir tā iespēja mainīt.”1
Pēc tam intervijā televīzijai deputāte arī atzīst, ka pastāv bailes par to, kas sekos. Trauksmes cēlēji, izlemjot runāt par konstatētajiem pārkāpumiem, bieži uzņemas augstu personisko risku.
Šī trauksmes cēlēja rīcības dēļ nākamais iespējami negodīgais Jūrmalas mērs ir kritis. Bet kāpēc jāpaiet četriem gadiem? Ņemot vērā, ka 2009. gada Korupcijas uztveres indeksa2 rādītāji Latvijā nevis uzlabojās, bet tieši otrādi – pasliktinājās, jādomā, ka korupcijas līmeņa krišanās nevarētu būt par iemeslu tam, ka Latvijā maz cilvēku vēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm, lai ziņotu par pārkāpumiem, ko tie ir konstatējuši.
Tam pamatā, protams, ir cēloņu kopums – vēsturiskās pieredzes un ar to saistītie aizspriedumi, pastāvošā kultūra, neticība tiesībsargājošo iestāžu darbam un tam, ka tiks nodrošināta konfidencialitāte, neticība, ka kaut kas mainīsies, bailes no represijām darba vietā un sabiedrības nosodījuma. Pagaidām Latvijā nav izplatīts uzskats, ka trauksmes cēlēji ir īpaša cilvēku kategorija, kas īpaši arī būtu jāaizsargā.
"Latvijā nav atsevišķa visaptveroša likuma, kas regulētu trauksmes cēlēju aizsardzību."
Ņemot vērā būtisko lomu, ko trauksmes cēlēji ieņem cīņā pret korupciju, starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) 10 Eiropas nodaļas, arī Sabiedrība par atklātību – Delna, 2009. gadā veica pētījumu3 par to, kāda trauksmes celšanas prakse un normatīvajos aktos iestrādātie aizsardzības mehānismi pastāv šajās valstīs.
Pamatojoties uz atziņām, kas gūtas pētījuma laikā, ir radīti 27 principi, kuriem sekojot valstis radītu labvēlīgāku normatīvo vidi, lai cilvēki, kas labā ticībā sabiedrības interešu vadīti ziņo par pārkāpumiem, ko tie konstatējuši savās darbavietās, kādam, kas esošo situāciju var ietekmēt un labot, pretī saņemtu atbilstošu aizsardzību un atbalstu. Šajā rakstā pakavēsimies pie dažiem principiem, kurus ieviest Latvijai būtu jātiecas.
Galvenie principi un vienota normatīvā bāze
Divi galvenie virzieni, kam normatīvo aktu bāzei ir jākalpo, pirmkārt, ir trauksmes celšanas veicināšana – ir jārada piemēroti priekšnoteikumi ziņošanai par pārkāpumiem un vienlaicīgi jānodrošina mehānismi, kas nodrošinātu pārkāpumu novēršanu un vainīgo sodīšanu. Otrkārt, likumdošanai ir jāparedz visaptveroša aizsardzība personām, kas ceļ trauksmi.
Lai nodrošinātu noteiktību un skaidrību, TI kā vēlamu atzīst atsevišķa likuma radīšanu, nevis pakāpenisku vai sektorālu pieeju. Patlaban Latvijā nav atsevišķa visaptveroša likuma, kas atsevišķi regulētu trauksmes cēlēju aizsardzību, tomēr ir atsevišķi sektoriālie likumi, kuros ir atrunāta trauksmes cēlēju aizsardzība. Ja lūkojamies pasaulē pēc labās prakses, tad par tādu tiek uzskatīta Lielbritānija. Tur jau 10 gadus veiksmīgi darbojas šāds likums – Publisko interešu atklātības likums (Public Interest Disclosure Act), kas ļauj gan publiskā, gan privātā sektora darbiniekiem ziņot par savām bažām par koruptīviem pārkāpumiem darba devējam, kontrolējošai institūcijai un ar zināmiem ierobežojumiem – arī presei. Atsevišķa likuma izstrāde un ieviešana Latvijā varētu būt labs risinājums vidējā laika posmā.
Kas jāaizsargā
TI vadlīnijas arī rekomendē, ka aizsardzībai par trauksmes celšanu ir jāattiecas uz visiem, kam draud atriebība par ziņošanu, – ne tikai uz publiskā un privātā sektora darbiniekiem, bet arī tiem, kas atrodas ārpus tradicionālajām darbinieka – darba devēja attiecībām, piemēram, konsultantiem, līguma darbiniekiem, praktikantiem, brīvprātīgajiem, pagaidu darbiniekiem, bijušajiem darbiniekiem, darba meklētājiem un citiem. Likumam būtu jāattiecas arī uz tādām personām, kas potenciāli varētu kļūt par trauksmes cēlējiem, kā arī ikvienu indivīdu, kurš tiek cieši asociēts ar trauksmes cēlēju.
Latvijas Darba likuma 9. pants, kas paredz aizsardzības mehānismus trauksmes cēlējiem, attiecas gan uz privātā, gan publiskā sektora darbiniekiem. Publiskajā sektorā strādājošajiem šo pantu saistošu padara Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturtā daļa, kas paredz, ka valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Tomēr šīs normas neattiecas uz pārējām grupām, ko TI rekomendē.
Ir gadījumi, kad cilvēki ziņo par pārkāpumiem, vēlēdamies kādam atriebties vai gūt kādu savtīgu labumu no situācijas, tādēļ trauksmes celšanas likumdošanai ir jāattiecas tikai uz tādu informācijas sniegšanu, kas veikta labā ticībā ar godīgu paļaušanos, ka informācija tās sniegšanas brīdī ir patiesa. Likumam nav jāaizsargā tajos gadījumos, kad tīši ir sniegta nepatiesa informācija, atstājot šos gadījumus izskatīšanai saskaņā ar darba, civiltiesību vai krimināltiesību mehānismiem.
Iekšējā un ārējā ziņošana
TI rekomendētie principi mudina veicināt iekšējo ziņošanu, veidojot labi funkcionējošus trauksmes celšanas mehānismus, par ko darbinieki būtu informēti, kas būtu viegli pieejami, kā arī organizācijām būtu jānodrošina neatkarīga jautājuma izmeklēšana un attiecīgi arī pārkāpumu novēršanas uzraudzība. Pieredze liecina, ka darbinieki daudz labprātāk vispirms ziņo pa iekšējiem kanāliem un tikai tad, ja tie nefunkcionē un nespēj problēmu risināt, izvēlas ziņot uz āru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajā koncepcijā „Par normatīvo regulējumu interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā” (KNAB koncepcija), ko Ministru kabinets apstiprināja 2009. gada 8. septembrī, pie priekšlikumiem grozījumiem likumdošanā bija paredzēts noteikt veidu, kā amatpersonām sniegt informāciju par tām zināmiem koruptīviem nodarījumiem, ietverot attiecīgas prasības institūciju ētikas un uzvedības kodeksos, neuzliekot par pienākumu grozīt ētikas vai uzvedības kodeksus pēc vienota standarta. „Delna” stingri atbalsta šādu priekšlikumu, kas pagaidām gan nav iestrādāts konkrētos likumdošanas grozījumos.
Tās varētu būt saistošas rekomendācijas valsts institūciju ētikas kodeksu pilnveidošanai, paredzot skaidrus principus iekšējai un ārējai ziņošanai par pārkāpumiem. Lai par trauksmes celšanu varētu sākt runāt kā par regulāru parādību, katrā iestādē jārada skaidra un visiem saprotama procedūra, kas nodrošinātu trauksmes cēlēja aizsardzību un sniegtu rezultātus attiecībā uz pārkāpumu.
"Likumam ir jānodrošina, ka trauksmes cēlēja identitāte nedrīkst tikt atklāta bez viņa piekrišanas, un ir jānodrošina, ka ir iespējams ziņot anonīmi."
Gadījumos, kad atklājamā informācija skar nacionālo drošību, ziņošanai var tikt pieņemti papildu drošības pasākumi, lai maksimāli palielinātu iespējas sekmīgai jautājuma izmeklēšanai organizācijas iekšienē un atrisināšanai bez liekas informācijas izpaušanas uz āru.
Trauksmes celšanas likumdošanai ir arī jānodrošina vienkāršs informācijas atklāšanas mehānisms ārpus organizācijas, kurā pārkāpums noticis, - ir jābūt iespējai ziņot uzraudzības institūcijām, likumdevējam, profesionāliem masu medijiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pamatojoties uz minētajā koncepcijā iestrādāto, KNAB ir izstrādājis grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas to pieņemšanas gadījumā paredzēs, ka valsts amatpersona par tai zināmiem koruptīviem nodarījumiem, kuros iesaistītas citas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas, sniedz informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam; valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas minēto informāciju sniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram.
Kas jāņem vērā, izmeklējot gadījumus
Likumam ir jāatzīst trauksmes cēlējs kā aktīva un nozīmīga ieinteresētā puse (stakeholder) sniegtās sūdzības sakarā, jāinformē viņš par jebkuru turpmāko darbību un informācijas atklāšanas rezultātā sasniegto, nodrošinot trauksmes cēlējiem līdzdalības iespējas procesos. Pagaidām Latvijā tas daļēji atrunāts Iesniegumu likumā, dodot personai tiesības saņemt informāciju uz savu iesniegumu un līdz ar to arī sekot līdzi procesa tālākai virzībai. Savukārt kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kas veic kriminālprocesu, kā arī personas, uz kurām minētā informācija attiecas. Tomēr normatīvie akti nenosaka skaidrus nosacījumus attiecībā uz tālāko procesa virzību, tāpēc būtu jāievēro vispārīgi labas pārvaldības un informācijas atklātības principi.
"Ierosinājums Latvijas situācijā varētu būt paplašināt Valsts darba inspekcijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un/vai Tiesībsarga funkcijas."
Likumam ir jānodrošina, ka trauksmes cēlēja identitāte nedrīkst tikt atklāta bez viņa piekrišanas, un ir jānodrošina, ka ir iespējams ziņot anonīmi. Vienlaikus TI aicina noteikt sodu par represijām pret ziņotāju – jebkura atriebības darbība saistībā ar trauksmes cēlēja atklāto informāciju var tikt uzskatīta par amata pārkāpumu, par kuru jāsauc pie disciplināras un personiskas atbildības.
Lai stiprinātu šī principa funkcionēšanu Latvijā, KNAB izstrādātie grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz, ka institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai būs aizliegts izpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma, par to, kura attiecīgās valsts institūcijas amatpersona vai darbinieks informējis par koruptīviem nodarījumiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas. Aizliegums neattiecas uz informācijas sniegšanu KNAB, Satversmes aizsardzības birojam, tiesai un prokuratūrai. Par šī aizlieguma pārkāpšanu valsts amatpersonai Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiks paredzēts sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
Aizsardzība no represijām
Tālāk TI rekomendētie principi trauksmes celšanas normatīvajai bāzei iesaka aizsargāt trauksmes cēlēju pret jebkuru nelabvēlīgu stāvokli, kas radies trauksmes celšanas rezultātā. Aizsardzībai jāaptver visa veida kaitējumi, ieskaitot atlaišanu, darba sankcijas, pārcelšanu sodot, mocīšanu, statusa un priekšrocību zaudēšanu un tamlīdzīgi, kā arī darba devējam ir pienākums pierādīt, ka jebkāda rīcība, nodarot kaitējumu trauksmes cēlējam, ir bijusi motivēta ar ko citu, nevis trauksmes celšanas faktu. Šie principi jau tagad ir iestrādāti Latvijas Darba likuma 9. pantā.
Likumam būtu jāaizsargā trauksmes cēlējs jebkurā informācijas atklāšanas gadījumā, kas veikts, godīgi kļūdoties. Šobrīd attiecībā uz apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Krimināllikums nosaka, ka personu var saukt pie kriminālatbildības, ja tā ir apzināti paudusi nepatiesas ziņas un cēlusi neslavu par citām personām, drukātā vai citā veidā izplatītā materiālā, kā arī mutiski, ja tas ir darīts publiski. Tomēr, pirms persona tiek saukta pie kriminālatbildības, ir jāpierāda fakts, ka persona nepatiesās ziņas ir tiešām izpaudusi apzināti.
Atsevišķa atbildīgā institūcija?
TI rekomendācijas paredz arī neatkarīgas iestādes radīšanu (vai nozīmēt kādu no jau pastāvošajām), kas saņemtu un izmeklētu sūdzības par represijām pret trauksmes cēlējiem un/vai neatbilstošu izmeklēšanu. Tas var iekļaut pilnvaras izsniegt saistošas pirmās instances rekomendācijas un, kur tas ir atbilstoši, nodot informāciju attiecīgajām izmeklēšanas un uzraudzības institūcijām. Šāda institūcija būtu nepieciešama arī tādēļ, lai sniegtu sabiedrībai konsultācijas visos ar trauksmes celšanu saistītos jautājumos, lai periodiski uzraudzītu un pārskatītu trauksmes celšanas juridiskā ietvara darbību un veicinātu sabiedrības izglītošanu nolūkā pilnībā izmantot trauksmes celšanas dotās iespējas, kā arī plašāku šādas rīcības akceptēšanu.
Pagaidām šādas vienas institūcijas nav. Pārsvarā personas par koruptīviem vai cita veida pārkāpumiem darbavietās visbiežāk vēršas KNAB, Valsts darba inspekcijā un Tiesībsarga birojā vai arī nevalstiskajās organizācijās, piemēram, savas profesijas arodbiedrībās. Ierosinājums Latvijas situācijā varētu būt paplašināt Valsts darba inspekcijas, KNAB un/vai Tiesībsarga funkcijas, lai tās varētu efektīvi strādāt ar trauksmes celšanas gadījumiem, ietverot izglītošanu par trauksmes celšanu un trauksmes celšanas sistēmas veicināšanu, kā arī pilnveidot datu uzkrāšanas sistēmu par trauksmes celšanas gadījumiem. Tas ļautu veikt analīzi par trauksmes celšanas gadījumu izplatību, veidu, veiktajām izmeklēšanas darbībām, kā arī vainīgo sodīšanu.
[1] TV3 ziņas, 20.05.2010. http://www.tv3.lv/zinas
[2] Delnas mājaslapa: http://www.delna.lv/lat/kui-kopsavilkums/
[3] Delnas mājaslapa: http://www.delna.lv/lat/project/8-dsf/;
Transparency International mājaslapa: http://www.transparency.org/publications/publications/alternative_to_silence_whistleblower
