Sieviešu dienas atskaņās
Eiropas lielākajos biržās kotētajos uzņēmumos no desmit valdes locekļiem ir tikai viena sieviete, turklāt visu centrālo banku vadītāji ES ir vīrieši.
Ekonomika iegūtu, ja vadošos amatus ieņemtu vienlīdz daudz vīriešu un sieviešu - teikts jaunajā ziņojumā, ar kuru 25. martā nākusi klajā Eiropas Komisija (EK). Tas ir priekšvēstnesis jaunai dzimumu līdztiesības stratēģijai, kuru paredzēts pieņemt šogad, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Ziņojums “Vairāk sieviešu vadošos amatos – atslēga uz ekonomikas stabilitāti un izaugsmi” atklāj, ka ekonomikas lēmumu pieņemšanā sievietes joprojām ir krasi izteiktā mazākumā. Eiropas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos gandrīz 89% valdes locekļu ir vīrieši. Vislielākā atšķirība ir visaugstākajos amatos – tikai 3% šādu uzņēmumu vada sievietes. Norvēģija ir vienīgā valsts, kurā saskatāms dzimumu līdzsvars, jo lielāko biržās kotēto uzņēmumu valdēs ir 42% sieviešu un 58% vīriešu – tas panākts ar juridiskām kvotām.
"EK mudina talantīgas sievietes pieņemt izaicinājumu kļūt par valdes loceklēm un pieteikties konkursos uz augsta līmeņa amatiem. Ekonomika iegūtu, ja vadošos amatus ieņemtu vienlīdz daudz vīriešu un sieviešu."
Vairāki pētījumi apliecina pozitīvu saikni starp sieviešu īpatsvaru vadošos amatos un uzņēmuma darbības rādītājiem. Somijā uzņēmumi, kuru valdēs ir dzimumu līdzsvars, vidēji gūst par 10% lielāku peļņu nekā tie, kuru valdēs ir tikai vīrieši. Savukārt pētījumā Zviedrijas ES prezidentūras laikā 2009. gadā secināts: dzimumu līdzsvara trūkuma novēršana nodarbinātībā ES valstīs varētu radīt 15%-45% IKP pieaugumu.
LV.LV jau rakstīja, ka Starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā EK nāca klajā ar Sieviešu hartu, informējot, ka taps jauna dzimumu līdztiesības stratēģija.
ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā un EK priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga mudina talantīgas sievietes pieņemt izaicinājumu kļūt par valdes loceklēm un pieteikties konkursos uz augsta līmeņa amatiem.
Konverģences programmas krīzes ietekmē
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz atjauninātas makroekonomiskās un budžeta prognozes. Šādas atjauninātas prognozes sauc par stabilitātes programmu, ja valstī ir ieviests eiro, un par konverģences programmu, ja valstī eiro vēl nav ieviests.
Pagājušajā nedēļā EK izvērtēja vēl 10 dalībvalstu, arī Latvijas programmu. Vērtējuma vēl nav par Kipru un Portugāli. Novērtējumi tiek skatīti saistībā ar krīzi, kas krasi pasliktināja valstu finanšu situāciju kopš 2009. gada, tāpēc Eiropas Padome vairumā dalībvalstu nolēma uzsākt pārmērīga deficīta novēršanas procedūru. No līdz šim novērtētajām valstīm tikai Bulgārijai, Dānijai un Luksemburgai 2009. gadā valsts budžeta deficīts nepārsniedza 3 procentus. Savukārt šogad deficītu ierobežojošo Māstrihtas kritēriju apņēmušās nepārsniegt tikai Bulgārija un Igaunija.
Vairumā valstu šis gads aizritēs fiskālās konsolidācijas zīmē atbilstīgi ieteikumiem lēmumos par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru un - Latvijas, Ungārijas un Rumānijas gadījumā - starptautiskās finanšu palīdzības programmu nosacījumiem, norāda EK.
Latvija aicināta veikt pasākumus, lai novērstu pārmērīgu deficītu saskaņā ar Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu un nosacījumiem, kas izvirzīti, piešķirot ES maksājumu bilances palīdzību. Latvijai pilnībā ir jāīsteno 2010. gada budžets un jāsagatavo iespējamie varianti 2011. gada budžeta konsolidācijai. Latvija arī aicināta veikt citus politikas pasākumus fiskālajā pārvaldībā, caurskatāmībā, sociālās nodrošināšanas sistēmas reformai un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Eiropieši varēs izvēlēties valsti laulības šķiršanai
24. martā EK ierosināja regulu, kas ļaus laulātajiem izvēlēties, kuras valsts tiesības piemēro viņu laulības šķiršanai. Katru gadu ES reģistrē aptuveni 300 000 starptautiskas laulības. Pašreiz 20 dalībvalstis nosaka, kuras valsts tiesības jāpiemēro, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā valstspiederība un ilgtermiņa uzturēšanās. Septiņas valstis (Dānija, Latvija, Īrija, Kipra, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) piemēro savas valsts tiesību aktus.
Komisija ierosina formulu, pēc kuras izlemt, kuras valsts noteikumi ir piemērojami laulātajiem ar dažādu valstspiederību. Viņi varētu lemt, kuras valsts tiesību akti tiktu piemēroti laulības šķiršanas procesam, ar noteikumu, ka vienam no laulātajiem ir saistība ar šo valsti. Piemēram, ja vienam laulātajam ir Zviedrijas, otram – Lietuvas valstspiederība un laulātie dzīvo Itālijā, viņi varētu lūgt Itālijas tiesu piemērot Zviedrijas vai Lietuvas tiesības. Tiesām būtu kopīga formula, pēc kuras lemt, kuras valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj vienoties.
"Eiropas Parlaments brīdina no algu samazināšanas, lai mazinātu budžeta deficītus - zemākas algas bremzē arī ekonomikas izaugsmi."
Laulātie varētu vienoties, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami viņu laulības šķiršanai, pat ja viņi neplāno šķirties. Tas radītu lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, palīdzētu aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām.
Vienlaikus ir plānots aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto, jo pašlaik partneris, kas var atļauties ceļa un juridiskās izmaksas, var mēģināt „apsteigt otru laulāto”, iesniedzot pieteikumu citā valstī, lai lieta tiktu skatīta saskaņā ar tiesību aktiem, kas aizsargā viņa intereses. Piemēram, ja viens no laulātajiem, kam abiem ir Polijas valstspiederība, pārceļas uz Somiju, viņš pēc gada varētu tur iesniegt pieteikumu laulības šķiršanai bez otra laulātā piekrišanas.
Ar pirmo priekšlikumu, kā palīdzēt laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, EK nāca klajā 2006. gadā, taču šis plāns (tā sauktā Romas III regula) neguva dalībvalstu valdību vienprātīgu atbalstu. Pēc tam 10 dalībvalstis paziņoja, ka vēlas izmantot tā saukto ciešāko sadarbību, lai virzītu šo jautājumu. Saskaņā ar ES līgumiem ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm turpināt virzīt jautājumu, kas ir svarīgs, bet ko bloķē neliels dalībvalstu mazākums, atgādina EK pārstāvniecības Latvijā Preses dienests. Citām ES valstīm ir tiesības pievienoties, kad tās to vēlas.
Rosina pārskatīt noteikumus par darba laiku
EK lūdz darba ņēmējiem un to pārstāvjiem izteikt viedokli par iespējām pārskatīt ES noteikumus par darba laiku. Apspriešanas pirmajā posmā Eiropas sociālajiem partneriem tiek vaicāts, vai ir vajadzīga ES līmeņa rīcība attiecībā uz Darba laika direktīvu (2003/88/EK) un cik plašai tai vajadzētu būt. Tas ir pirmais solis ceļā uz direktīvas visaptverošu pārskatīšanu pēc iepriekšējiem mēģinājumiem, kas nonāca strupceļā.
Komisija 2004. gadā iesniedza priekšlikumu grozīt Direktīvu 2003/88/EK, proti, noteiktās nozarēs precizēt direktīvas piemērošanu dežūras laikam, ļaut elastīgāk aprēķināt darba laiku nedēļā un pārskatīt individuālo atteikšanos no 48 stundu ierobežojuma. 2009. gada aprīlī valdību pārstāvji un Eiropas Parlaments secināja, ka, neraugoties uz ilgstošām sarunām, vienotību šai jautājumā panākt nav izdevies.
Komisija, sākot pašreizējo noteikumu un to piemērošanas novērtēšanu, plāno pārskatīt spēkā esošos darba laika noteikumus (ar mērķi aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību, uzlabot līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, piešķirt uzņēmumiem un darba ņēmējiem lielāku elastīgumu, neradot papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem).
Sociālajiem partneriem savs viedoklis Komisijai jāpaziņo sešu nedēļu laikā. Vienlaikus EK izskatīs direktīvas tiesisko piemērošanu dalībvalstīs un veiks pētījumu par sociālajiem un ekonomikas aspektiem, kas ir lietderīgi direktīvas pārskatīšanai. Komisija izskatīs pirmajā posmā izteiktos viedokļus un lems, vai ES rīcība ir vēlama. Ja tā pieņems pozitīvu lēmumu, notiks otrā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem ES līmenī, proti, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. panta 3. punktu izskatīs katra rīcības priekšlikuma saturu.
Aktivizēs Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtu piemērošanu
Uzņēmumiem, kuri darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūti sniedz iespēju reorganizēt pārrobežu darījumus, pielāgojot tos vienotam Eiropas modelim. Tas ļauj strādāt stabila tiesiskā regulējuma apstākļos, samazināt izmaksas, kas saistītas ar darbību vairākās valstīs, palielināt konkurētspēju iekšējā tirgū. Dažās dalībvalstīs Eiropas uzņēmējsabiedrības modelis ir populārs, citās īpašu piekrišanu vēl nav guvis. Eiropas Komisija sabiedriskajā apspriešanā vēlas noskaidrot, vai ir nepieciešamas izmaiņas statūtu uzlabošanai.
Saskaņā ar Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtu regulu EK pienākums ir sniegt ziņojumu par tās piemērošanu praksē piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā un ierosināt grozījumus, ja tādi būtu vajadzīgi. Komisija 2008. gada decembrī sāka ārēju pētījumu, saistībā ar kuru tagad lūdz ieinteresēto aprindu pārstāvjus paust savus viedokļus. Atbildes ņems vērā EK topošajā ziņojumā. 2010. gada 26. maijā notiks šim tematam veltīta konference. Apspriešanā ir iespējams piedalīties līdz 2010. gada 23. maijam.
Apspriešanas mērķis ir iegūt informāciju par SE dibināšanas veicinošiem un kavējošiem faktoriem, Eiropas uzņēmējsabiedrību izplatības galvenajām tendencēm ES/EEZ dalībvalstīs, problēmām SE dibināšanā un darbībā un iespējamiem uzlabojumiem tiesiskajā regulējumā.
EK pārstāvniecība Latvijā paskaidro, ka Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus, kas pazīstami ar latīņu valodas nosaukumu „Societas Europaea” jeb SE, pieņēma 2001. gada 8. oktobrī (IP/01/1376, MEMO/01/314) pēc vairāk nekā 30 gadu pārrunām, un tie ir izmantojami kopš 2004. gada 8. oktobra (IP/04/1195, MEMO/04/235). 2009. gada 10. septembrī bija reģistrēta 431 SE. Starp veiksmīgiem piemēriem minēti BASF, Porsche un MAN (Vācija), SCOR (Francija) un citi. Anketa un informācija pieejama vietnē: http://ec.europa.eu/internal_market/company/se/index_en.htm
"Lai veiksmīgi rastu izeju no krīzes, nozīmīgs atbalsts piešķirams jauniešiem, tostarp pirmā darba atrašanai."
Pirms jaunām sarunām ar ASV par banku datiem teroristu izsekošanā 24. martā EK pieņēma pilnvaru projektu sarunu uzsākšanai ar ASV valdību par banku datu nosūtīšanu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) ietvaros. Komisija vēlas šovasar noslēgt nolīgumu, lai samazinātu trūkumus drošības jomā.
Saskaņā ar EK priekšlikumu pilnvaru projekts ietver papildu garantijas datu aizsardzībai, piemēram, datu izmantošanu vienīgi pretterorisma mērķiem un liegumu veikt datu masveida pārsūtīšanu trešām valstīm (var nosūtīt tikai uzvedinošu informāciju). Atbilstoši ES tiesību aktiem pilnvaru projektā ir ierosināts, ka vispārējais maksimālais datu uzglabāšanas laiks ir pieci gadi. ES būs tiesīga izbeigt šo nolīgumu, ja tiks pārkāpta kāda no datu aizsardzības garantijām.
Pēc tam, kad Eiropas Parlaments 11. februārī noraidīja TFTP pagaidu nolīgumu, Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē dalībvalstis vienojās, ka ir steidzami jāizstrādā jauns nolīgums starp ES un ASV, lai saglabātu šo pretterorisma programmu.
Eiropas Parlaments uzsver budžeta svarīgumu
Eiropas Parlaments (EP) plenārsesijā īpaši uzsvēris ES budžeta prioritātes 2011. gadā. Tādas būtu piešķiramas jaunatnei, ekonomikas atlabšanai un pētniecībai, liecina informācija EP mājaslapā.
Ziņojumā par ES budžetu deputāti norāda, ka, lai veiksmīgi rastu izeju no krīzes, nozīmīgs atbalsts būtu piešķirams jauniešiem, tostarp pirmā darba atrašanai. Starp pasākumiem ir minēta valodu mācīšanās un jauna mobilitātes programma „Erasmus - pirmais darbs”. Deputāti vēlas, lai ES sniegtu lielāku atbalstu pētniecībai un jaunajām, jo īpaši zaļajām tehnoloģijām, kā arī atbalstītu vairāk pilotprojektu maziem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos.
Deputāti atkārtoti prasa Eiropas Komisijai jau šopavasar sākt ES ilgtermiņa budžeta (2007.-2013. g.) puslaika pārskatu, jo pašreizējā daudzgadu finanšu shēma nav ļāvusi ES pienācīgi reaģēt uz dažādām problēmām, kas radās pērn. Nākamā gada budžeta procedūra ir pirmā, kurā EP par kopējo Savienības budžetu pilnībā lemj kopā ar dalībvalstīm (ES Padomi), tostarp par lauksaimniecības sadaļu un struktūrfondiem.
Prasa redzīgāk uzraudzīt eirozonas kandidātvalstis
Parlaments pēc debatēm par eirozonu Eiropas Centrālās bankas (ECB) darba vērtējuma rezolūcijā 25. martā paudis šaubas, vai banka 2008. gadā procentu likmes samazināja pietiekami agresīvi un vai tirgū iepludinātā papildu likviditāte sasniedza mērķi - mazos un vidējos uzņēmumus, jo vairākas bankas šo iespēju izmantoja, lai palielinātu savu peļņu un mazinātu zaudējumus. ECB brīdināta nepārspīlēt inflācijas risku, lai neapslāpētu pirmās ekonomikas atlabšanas iespējas. Deputāti arī aicina sniegt lielāku palīdzību valstīm, kas nav eirozonā. Viena no prasībām ir izveidot pārraudzības iestādi kredītriska maiņas darījumiem eirozonā.
Rezolūcijā par eirozonu un valstu finansēm aicināts pārskatīt Ekonomiskās un monetārās savienības principus un ekonomisko pārvaldi, tostarp dalībvalstu saistības vienai pret otru. Deputāti pauž viedokli, ka deficītu un parāda samazināšana ir tikai daļa no risinājuma nelīdzsvarotības problēmai, un prasa labāku pārraudzību pār eiro kandidātvalstu statistiku.
"Bez papildu izmaksām patērētāji ir jāinformē par preces izcelsmes valsti, turklāt ir jāmeklē alternatīvas tradicionālajam marķējumam."
EP arī brīdina no algu samazināšanas, lai samazinātu budžeta deficītus, jo zemākas algas arī bremzē ekonomikas izaugsmi.
Parlaments 26. martā atbalstīja Eiropas Revīzijas palātas 10 locekļu kandidatūras: septiņas no tām ir jaunas, un trīs izvirzītas atkārtoti, arī Latvijas pašreizējais palātas loceklis Igors Ludboržs. Kandidāti formāli jāapstiprina ES Ministru padomei.
Cik daudz jāzina par pārtikas izcelsmi
Norādes uz lauksaimniecības produktiem sniedz patērētājiem informāciju par pārtikas kvalitāti un izcelsmi un var veicināt lauksaimnieku konkurētspēju, teikts 25. martā pieņemtajā EP rezolūcijā. Kvalitātes garantēšanai nepieciešams arī aizsargāt tradicionālos produktus no viltojumiem. Šī rezolūcija ir daļa no debatēm par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
Parlamentārieši arī uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējā ģeogrāfisko norāžu sistēma, jo īpaši divi tās elementi: aizsargātās izcelsmes norādes un ģeogrāfiskās norādes. Tāpēc EP aicina izstrādāt priekšlikumus, kas novērstu pašreizējos likuma trūkumus, kas pieļauj ES ģeogrāfiskās norādes uzurpētas ārpus ES. Savukārt viltojumu apkarošanai esot nepieciešams pasaules Ģeogrāfisko norāžu reģistrs Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Parlamenta nostājas izklāstā teikts, ka patērētāji ir jāinformē par izcelsmes valsti, taču tas jādara, neradot papildu izmaksas, turklāt ir jāmeklē alternatīvas tradicionālajam marķējumam. Tātad papildu informācija jāpievieno pēc brīvprātības principa, lai patērētāju uzmanība netiktu pārslogota ar pārmērīgu informācijas daudzumu vai neskaidru informāciju, uzskata Eiropas deputāti.
