Igaunija: pilsonības pieprasītāji iet mazumā

Kā liecina Naturalizācijas pārvaldes dati, Latvijā pilsonības ieguvēju skaits arvien straujāk palielinājās kopš 1999. gada, „ziedu laikus” sasniedzot no 2003. līdz 2006. gadam. Piemēram, pirms pieciem gadiem naturalizācijas kārtībā LR pilsonībā tika uzņemti 19 169 cilvēki, gadu vēlāk – 16 439, bet 2009. gadā – tikai nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem. Decembrī pilsoņa statusu ieguva 234 Latvijas iedzīvotāji, bet citos mēnešos šis skaitlis pēdējā gada laikā svārstījies  pusotra simta robežās. Līdzīgi notiek arī Igaunijā.

Pilsonības gribētāju skaits vairs nepieaug

Kā informē laikraksts „Postimees”, valdība 13. februāra sēdē apstiprināja Igaunijas pilsonības piešķiršanu 121 šīs valsts iedzīvotājam. Iekšlietu ministra Marko Pomeranta vērtējumā tuvāko gadu laikā pilsonības pieprasītāju skaita pieaugums nevarētu būt sevišķi liels. Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka pilsonības gribētāju skaits vairs nepieaug. „Tie, kuri ļoti vēlējās iegūt Igaunijas pilsonību, to ir arī saņēmuši. Valsts gan var turpināt saviem iedzīvotājiem atgādināt par pilsonības nepieciešamību, taču galīgais lēmums ir jāpieņem katram pašam,” piebilda ministrs.

"Tie, kuri ļoti vēlējās iegūt Igaunijas pilsonību, to ir arī saņēmuši."

Valdība pilsonības piešķiršanu apstiprināja 121 iedzīvotājam, bet diviem atteica, jo viņi neesot atbilduši pilsonības statusa piešķiršanas noteikumiem. Ministrs atzinīgi izteicās par tiem, kuri bija pūlējušies iegūt pilsonību un to arī saņēmuši. „Šo cilvēku izvēle iegūt Igaunijas pilsonību ir atzinīgi vērtējams solis. Tā ir izvēle iet uz priekšu kopā ar Igaunijas tautu. Esmu pārliecināts, ka, piešķirot pilsonību, nevajag vilkt kaut kādas paralēles starp šo statusu un lojalitāti,” uzskata M. Pomerants.

Tomēr, kā liecina statistikas dati, iedzīvotāju skaits, kuri vēlētos saņemt Igaunijas pasi, sarūk. Visvairāk šo iedzīvotāju skaits samazinājās 2007. gadā, un tas turpinās līdz šim laikam, tagad sasniedzot tikai ceturto daļu no iedzīvotāju skaita, kuri vēlējās iegūt pilsonību pirms pieciem gadiem. Ja 2004. gadā iesniegumus pilsonības piešķiršanai iesniedza vairāk nekā 6900 iedzīvotāju, pērn to ir izdarījuši mazāk par 1700 iedzīvotājiem. Mazumā gājis arī to cilvēku skaits, kuri nav Igaunijas pilsoņi, bet valstī uzturējās ar speciālām atļaujām. Bijusī sabiedrisko lietu ministre Urve Palo informē, ka 1992. gadā no kopējā iedzīvotāju skaita nepilsoņi veidoja 32%, bet pašlaik viņu īpatsvars ir tikai astoņi procenti. U. Palo uzskata, ka šie rādītāji valsts attīstībai nav labvēlīgi. „Statistika liecina, ka Igaunijas pilsoņi, kuri runā citās valodās, ir vairāk apmierināti ar dzīvi, jūtas drošāk un labāk iekļaujas darba tirgū nekā Krievijas pilsoņi vai nenoteiktas pilsonības iedzīvotāji,” viņa piebilst. Pēc Palo domām, iemesls, kāpēc daļa iedzīvotāju nevēlas iegūt Igaunijas pilsonību, ir tas, ka ceļošanas un darbā iekārtošanās noteikumi Eiropas Savienībā pilsoņiem un nepilsoņiem ir vienādi.

"Visvairāk šo iedzīvotāju skaits samazinājās 2007. gadā, un tas turpinās līdz šim laikam, tagad sasniedzot tikai ceturto daļu no iedzīvotāju skaita, kuri vēlējās iegūt pilsonību pirms pieciem gadiem."

Bremzējošs faktors ir arī igauņu valodas eksāmena kārtošana. Cilvēki, kuriem nav Igaunijas pilsonības, lielākoties (līdz 77%) ir vecāki par 30 gadiem. Viņi izglītību ir ieguvuši pirms Igaunijas neatkarības atjaunošanas, kad skolās igauņu valodas apgūšanai nebija pievērsta pietiekama uzmanība. Pieaugušam cilvēkam iemācīties kādu valodu ir daudz grūtāk nekā jaunībā. „Savu ietekmi atstāj arī sabiedrībā izplatījies uzskats, ka pilsonības un valodas eksāmeni esot pārāk sarežģīti. Pastāv arī psiholoģiski faktori, kādēļ ar Igaunijas pilsonības politiku nemierā esošie nevēlas iegūt Igaunijas pasi. Vai arī šiem cilvēkiem vienkārši nav intereses par to, jo pilsonība viņu ikdienas dzīvi neiespaido”, skaidro U. Palo.

"Cilvēki, kuriem nav Igaunijas pilsonības, lielākoties (līdz 77%) ir vecāki par 30 gadiem."

Pēc sociāldemokrāta Vadima Beloborovceva domām, Igaunijas pilsonības gribētāju loka sašaurināšanās pamatā ir situācija, ka cilvēki pilsonību izvēlas pragmātiski. Bet tā viņiem nesola nekādas papildu priekšrocības, vienīgi tiesības vēlēt valsts parlamentu (Riigikogu), Eiropas Savienības Parlamentu un tikt pašiem ievēlētiem. „Runājot par to, cik labi ir būt par Igaunijas pilsoni un kā ar to jālepojas, esmu pārliecināts, ka daudzi nepilsoņi nopietni gribētu pilsonību iegūt, taču ir nesaprotami, kāpēc Igaunijā dzimušajiem cittautiešiem pases saņemšanai vēl jākārto eksāmeni,” piebilda V. Beloborovcevs.

Igaunijas Pilsonības un imigrācijas dienesta dati:

Igaunijas Pilsonības un imigrācijas dienesta dati liecina, ka 2009. gada 11 mēnešos no Igaunijas ir izraidīti 57 cilvēki. Visvairāk izraidīto bija pērnajā novembrī – 12. To skaitā ir bijuši divi Krievijas, Ķīnas, Latvijas un Palestīnas pilsoņi, kā arī pa vienam Baltkrievijas, Bulgārijas un Itālijas pilsonim.