Ne visas sūdzības nonāk līdz Veselības inspekcijai. Cilvēki daudz ko noklusē un, lai gan jūtas aizvainoti, ne vienmēr par to raksta kontrolējošām iestādēm.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kas ir iedzīvotāju neapmierinātības pamatā un kā pareizi uzrakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai, skaidro inspekcijas Kontroles pārvaldes vadītāja Valentīna Berga.
Iepriekšējos gados (sk. diagrammu) iedzīvotāju iesniegumu skaits strauji palielinājās. V.Berga uzskata, ka tam nebija sakara ne ar treknajiem, ne liesajiem gadiem.
Cilvēki iepazinās ar normatīvajiem aktiem, piemēram, Ārstniecības likumu, un saprata, ka viņiem ir tiesības rūpēties par savu veselību arī, darot zināmu Veselības inspekcijai par neapmierinātību ar veselības aprūpes procesu. Tāpat savu artavu pacientu tiesību popularizēšanā sniedz juristi, kas specializējušies pacientu tiesību aizstāvībā. 1. martā stāsies spēkā Pacienta tiesību likums. V.Berga norāda, ka tas, iespējams, cilvēkus mudinās vēl vairāk ziņot par nepilnībām ārstniecības gaitā.
Ārsta un pacienta saskarsmes trūkums
Veselības inspekcijā 2009. gadā reģistrēti 1167 iesniegumi par veselības aprūpi, taču kopējais iesniegumu skaits par šiem jautājumiem vēl nav apkopots. Ir arī uzsāktas administratīvās lietas pēc iestādes pašiniciatīvas.
Kālab ir samazinājies sūdzību skaits? Mediķi ir sākuši kvalitatīvāk strādāt vai viņus apmeklē mazāk cilvēku? V.Berga skaidro, ka patlaban vairākas medicīnas nozares strādā ar lielāku atbildību, ir parādījušās jaunas izmeklējumu iespējas, iegādātas tehnoloģijas, kuras ļauj ātrāk diagnosticēt. Pieejamāki kļūst arī ārsti. Piemēram, pirms pāris gadiem uz koronarogrāfiju (sirds un asinsvadu izmeklēšanu) bija jāgaida garā rindā, bet patlaban to var veikt vairākās slimnīcās. Ja ir laikus uzsākta ārstēšana, pareizi noteikta diagnoze un ārsts pārrauga pacienta veselību – sūdzībai nav pamata.
V.Berga uzskata, ka līdz inspekcijai visas sūdzības nenonāk. Kā daudzreiz dzīvē, arī par medicīnu cilvēki daudz ko noklusē un ne vienmēr, lai gan jūtas neapmierināti, par to uzraksta kontrolējošām iestādēm. Piemēram, zaudējot tuvinieku, radinieki ne vienmēr saprot, ka nelaime bijusi neizbēgama, ka nav vainīgs ārsts un cita iznākuma vienkārši nebija. Ārstam šajos brīžos jāmāk rast kontaktu ar piederīgajiem un viņiem to saprotami izskaidrot, ne tikai nosaukt diagnozes latīņu valodā.
„Tā arī top sūdzības – vismaz 25% gadījumu pamatā ir cilvēcīgas saskarsmes trūkums. Ārstam un tuviniekiem nav bijis tam laika. Piemēram, tuvinieks strādā Kuldīgā, un radinieks atrodas slimnīcā Rīgā. Kad pēc darba laika kuldīdznieks ierodas slimnīcā, viņš ārstējošo dakteri, ko varētu iztaujāt, vairs nesastop,” situāciju komentē V.Berga.
Medicīniskās aprūpes kvalitāte
Vislielākais iesniegumu skaits – 482 - saņemts par medicīniskās aprūpes kvalitāti.
Iedzīvotāji ir izteikuši neapmierinātību ar primāro veselības aprūpi (ģimenes ārstu darbu), pakalpojumiem ķirurģijā un traumatoloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, zobārstniecībā; ir arī iesniegumi par onkoloģiju, neiroloģiju, neiroķirurģiju un psihiatrisko palīdzību. Piemēram, psihiatrijas pacienti sūdzas par, viņuprāt, nepamatotu turēšanu stacionārā. Pārsvarā gan šīm sūdzībām nav pamata.
Ja iesniegumi skar tikai ārsta attieksmi vai ētiku, ko ir grūti pierādīt, tos Veselības inspekcija pārsūta Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai. Veselības inspekcija izskata tikai iesniegumus par veselības aprūpi, piemēram, cilvēks laikus nav nosūtīts pie kāda speciālista, vai arī pacients ir nosūtīts uz papildu izmeklējumu, bet ārsts nav interesējies par tā rezultātu, kas savukārt ir padziļinājis kādas slimības attīstību, skaidro V.Berga.
"Ja ir laikus uzsākta ārstēšana, pareizi noteikta diagnoze un ārsts pārrauga pacienta veselību – sūdzībai nav pamata."
Veselības inspekcija saņem arī iesniegumus par neatbilstībām pakalpojumu sniegšanā privātajās medicīnas iestādēs, taču to skaits ir salīdzinoši neliels. Pārsvarā – par plastisko ķirurģiju un neiroķirurģiju.
Otrā vietā ierindojas 434 iesniegumi par darbspējas ekspertīzi un darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību. Veselības inspekcijas pārstāve skaidro, ka tās pārsvarā ir juridisko personu, tātad darba devēju, sūdzības. Tāpat nereti darba nespējas lapas izsniegšanas pamatotību apšauba tiesa, ja persona neierodas uz tiesas sēdēm, regulāri aizbildinoties ar kādu slimību.
Veselības aprūpe ieslodzījuma vietās
Pērn saņemts 251 iesniegums par medicīnisko aprūpi ieslodzījuma vietās. Trešā vieta pēc iesniegumu skaita V.Bergu nepārsteidz: no cietumiem allaž bijis daudz sūdzību par veselības aprūpi. Viņa atgādina, ka ieslodzījuma vietās parasti nenonāk cilvēki, kas pirms tam rūpējušies par savu veselību un apmeklējuši profilaktiskās apskates. Šiem cilvēkiem veselība jau ir pabojāta, ir nopietnas hroniskas saslimšanas, kas grūti padodas terapijai.
Finansiālā samazinājuma rezultātā ieslodzītajiem tiek nodrošināta tikai neatliekamā veselības aprūpe. „Tagad pašiem vai viņu piederīgajiem jāapmaksā gan konsultants, gan konvojs, un tā nav maza summa,” skaidro V.Berga. Arī ieslodzītajiem uzbūvētajā slimnīcā Olainē no vairākām nodaļām patlaban strādā vairs tikai tuberkulozes un psihiatrijas nodaļa.
Nošķirtības, vientulības apstākļos iesnieguma rakstīšana ir sava veida saziņa ar ārpasauli. Kādam varbūt sūdzība palīdz pārvietoties no vienas kameras uz otru, iespējams, labāku, spriež V.Berga, minot iemeslus tik ievērojamam sūdzību skaitam no ieslodzījuma vietām.
Kā iesniegt sūdzību
Ja persona uzskata, ka ir notikusi ārsta neizdarība, piemēram, viņš laikus nav nosūtījis uz vajadzīgajiem izmeklējumiem, un tādēļ slimība ir ieilgusi vai pat iestājusies invaliditāte, tai ir tiesības rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldei. Inspekcijas adrese: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012, tālrunis: 67819671.
Iesniegumā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, adrese (deklarētā un faktiskā, jo inspekcijai ar iesniedzēju ir jāsazinās). Iesnieguma aprakstošajā daļā jāizklāsta iemesls neapmierinātībai ar ārsta darbu. Tam nav jābūt sīkam aprakstam, arī ne pārāk vispārīgam. Jāmin ārsta vārds, ārstniecības iestādes nosaukums, nodaļa, laika periods.
"No cietumiem allaž bijis daudz sūdzību par veselības aprūpi."
Atainotajam notikumam nevajadzētu būt vecākam par diviem gadiem, jo, pirmkārt, ir neadekvāti salīdzināt šā brīža medicīniskās tehnoloģijas, medikamentus, to pieejamību ar laiku pirms vairākiem gadiem. Otrkārt, kad tiek uzsākts administratīvais process, ārstniecības personāls (ārsti, viņu palīgi, medicīnas māsas) tiek aicināts sniegt skaidrojumu, bet – vai būs iespējams atcerēties notikumus pirms trim gadiem? Tad jāveic ekspertīze tikai pēc dokumentācijas, skaidro V.Berga.
Inspekcijas pārstāve vēl atgādina: cilvēkiem nevajadzētu vaicāt pēc medicīniskās dokumentācijas kopijām. „Mēs strādājam tikai ar oriģinālo medicīnisko dokumentāciju, ko pieprasām paši.” Iesniegums inspekcijai nav jānes klātienē, bet jāsūta pa pastu. Taču būtiski – tam jābūt apstiprinātam ar personīgo parakstu. Ja par cilvēku raksta kāds tuvinieks, jāskatās, vai tam pēc radniecības pakāpes ir tiesības attiecīgo informāciju zināt. Vislabāk, ja ir notariāli apstiprināta pilnvara.
Svarīgi atzīmēt, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš nav viens mēnesis, kā to paredz Iesnieguma likums, – administratīvais process juridiski atļauj to izskatīt laikā līdz četriem mēnešiem. To laikā ir jāsatiekas ar iesaistītajām ārstniecības personām, nereti ir liela apjoma dokumentācija un jāsagaida citu izmeklējumu slēdzieni.
Ja sūdzība ir pamatota
Sūdzību izskatīšanā Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldes Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļa veic ekspertīzi, sastāda atzinumu, informē iesniedzēju, izanalizē medicīnisko dokumentāciju, saņem ārstniecības personu paskaidrojumus; tad izdara secinājumus un pieņem lēmumu, sniedzot atbildi iesniedzējam, kā to paredz administratīvais process.
"Ja cilvēks vēlas materiālu kompensāciju, pastāv iespēja par veselības traucējumiem, kas radušies ārsta darbības rezultātā, vērsties civiltiesiskā kārtā tiesā."
Ja sūdzība ir bijusi pamatota (tādas ir mazāk nekā puse), vainīgā ārstniecības persona tiek administratīvi sodīta ar naudas sodu. Gadījumā, ja tiek saskatītas noziedzīga nodarījuma pazīmes (piemēram, konstatētais pārkāpums ir ļoti smags), lietu nosūta izvērtēšanai prokuratūrai un tiek pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
Lai gan nereti sūdzības iesniedzēju vēstules beidzas ar vārdiem „vēlos morālu un materiālu kompensāciju”, sūdzības iesniedzējs kompensāciju naudas izteiksmē no inspekcijas saņemt nevar. V.Berga skaidro: „Ja cilvēks vēlas materiālu kompensāciju, pastāv iespēja par veselības traucējumiem, kas radušies ārsta darbības rezultātā, vērsties civiltiesiskā kārtā tiesā.”
Ja sūdzības iesniedzēju neapmierina inspekcijas lēmums, viņam ir tiesības mēneša laikā to apstrīdēt iestādes vadītājam. Ja atbilde iesniedzēju neapmierina, viņam ir tiesības mēneša laikā vērsties tiesā.