Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2009. gada 1. jūlijā ieslodzījumā par izvarošanu atradās 239 vīrieši un 6 sievietes.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Valsts probācijas dienests (VPD), aizgūstot ārvalstu pieredzi, ar Norvēģijas finansiālo atbalstu uzsācis projektu „Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā”, kura ietvaros paredzēta kompleksa programma darbam ar dzimumnoziedzniekiem recidīva līmeņa mazināšanai. Tiesa, valsts iekšlietu sistēmas nepilnību dēļ šī joma vēl nav pilnībā sakārtota, piemēram, ne Latvijā, ne Eiropas valstīs nav vienotas nostājas recidīva jēdziena definējumā.
Patlaban Latvijā recidīvs tiek attiecināts uz jebkuru gadījumu, kad cilvēks atkārtoti izdarījis kādu noziegumu, neņemot vērā, ka pirmais noziegums veikts, piemēram, 19 gados, bet otrais – 60 gadu vecumā, turklāt attiecināms uz citu Krimināllikuma pantu, skaidro Aleksandrs Dementjevs, VPD vadītājs.
Dzimumnoziedznieku patieso recidīva līmeni apgrūtina noteikt arī vienota reģistra neesamība. „Šobrīd nav iespēju konstatēt visu informāciju par mūsu klientu vēsturi – Valsts probācijas dienestam nav vienotas datubāzes ar Iekšlietu ministriju. To iecerēts izveidot turpmāko divu gadu laikā. Tajā varēs noskaidrot personu izdarītos noziegumus, kas atbilst vienam un tam pašam krimināllikuma pantam. Tad varēs analizēt recidīva līmeni. Zināms – kamēr dzimumnoziedznieki Latvijā atrodas mūsu dienesta uzraudzībā, recidīva līmenis ir 4%. Salīdzinājumam: Vācijā – ap 12%, Francijā – ap 22%,” norāda A. Dementjevs. Šādi viņš pamato darba ar dzimumnoziedzniekiem nepieciešamību.
Valsts probācijas dienesta uzraudzība
Statistika liecina, ka dienesta uzraudzībā nonāk arvien vairāk dzimumnoziedznieku. Piemēram, 2006. gadā – 39, 2008. gada nogalē uzraudzībā atradās jau 159 dzimumnoziedznieki. Šie skaitļi norāda kopējo dienesta uzraudzībā esošo dzimumnoziedznieku skaitu. Tā kā ir dažādi viņiem piespriestie soda termiņi un VPD uzraudzībā var atrasties pat piecus gadus, atkarībā no pārbaudes vai neizciestās soda daļas laika patlaban VPD klientu skaits vēl ik gadu pieaug, lai gan pēc pāris gadiem paredz tā stabilizēšanos.
"Komisija pauda viedokli, ka cilvēkiem, kuri izcietuši sodu par dzimumnoziegumiem, ir jāveic ķīmiskā kastrācija, lai šādus noziegumus vairs nebūtu iespējams izdarīt."
„Par Valsts probācijas dienestu ir radies nepareizs priekšstats, ka esam pakalpojumu sniedzēji. Patiesībā tas ir sodu izpildes dienests, kas pilda tiesas nolēmumā rakstīto,” uzsver A. Dementjevs.
Izvēlēta garīgās korekcijas metode
Pērnā gada septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, atsaucoties uz gadījumiem, kad vardarbīgā nāvē gājuši bojā vairāki bērni, pauda viedokli, ka cilvēkiem, kuri izcietuši sodu par dzimumnoziegumiem, ir jāveic ķīmiskā kastrācija, lai šādi noziegumi vairs neatkārtotos; vai arī par izdarīto jāpiemēro mūža ieslodzījums. Arī daļa iedzīvotāju uzskata, ka dzimumnoziedzniekiem būtu jāsaņem vieni no bargākajiem sodiem. VPD Uzraudzības nodaļas vadītājs Mihails Papsujevičs atzīmē, ka sabiedrībā vārds “sods” asociējas tikai ar represiju, kontroles pasākumiem: „Svarīgākā soda sastāvdaļa ir tā saturs. Ar kontroles pasākumiem vien likumpārkāpēju labošana nav iespējama.”
2009. gada 1. pusgadā pēc attiecīgiem Krimināllikuma pantiem ar brīvības atņemšanu notiesātas 54 personas – laiku līdz vienam gadam ieslodzījumā pavadīs viena persona, no viena līdz trim gadiem – četras, no trim līdz pieciem gadiem – 13 personas, no pieciem līdz desmit gadiem – 14 personas. Savukārt trim personām piespriests cietumsods no 10 līdz 20 gadiem.
“Ieslodzījuma termiņi ir ļoti gari. Zinot faktu, ka ieslodzījums cilvēku nelabo, varam paredzēt, ka pēc attiecīga laika, soda termiņam beidzoties, recidīva līmenis nemazināsies, ja ieslodzījumā ar viņiem pastiprināti nestrādās,” uzsver arī A. Dementjevs.
Projekta ,,Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšana Latvijā" mērķi ir veicināt par dzimumnoziegumu izdarīšanu notiesāto personu resocializācijas un sociālās uzvedības korekcijas efektivitāti un likt pamatus kompleksai un visaptverošai dzimumnoziegumus izdarījušo personu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas sistēmai. Projekta realizēšanai saņemts atbalsts no Norvēģijas 85% apmērā no nepieciešamajiem 722 675 eiro.
Plānots, ka projekts ilgs līdz 2011. gada aprīlim.
Vai nebūs atkal “koriģējošā pēkšķēšana”?
Riska novērtēšanai, korekcijas darbam un kontrolei jābūt integrētai un virzītai uz recidīva riska mazināšanu, uzsver VPD pārstāvji Viņi uzskata, ka probācijas darbā efektīvāk ir pārņemt pasaules labāko praksi, nevis nodarboties ar “koriģējošo pēkšķēšanu”, kā projekta līdzautors Anvars Zavackis, atsaucoties uz Kanādas pētnieku Džeimsu Bontu, dēvē pasākumus, kuros tiek ieguldīti milzu līdzekļi, bet tie nenes nekādus rezultātus recidīva riska mazināšanā, jo nav balstīti pētījumos un teorijā.
VPD ir pārliecināts, ka viņu izvēlētā dzimumnoziedznieku resocializācijas un uzvedības korekcijas programma nebūs “koriģējošā pēkšķēšana”, bet sniegs reālu labumu. Patlaban gan to var apstiprināt tikai ārvalstu dati, un vēl nav zināms, cik efektīva izrādīsies programma, adaptēta Latvijas apstākļos. Turklāt pilnīgam rezultātam būtu nepieciešams īstenot abējādus pasākumus – gan darbu ar dzimumnoziedzniekiem ārpus ieslodzījuma vietām, gan tajās, kur pagaidām finanšu trūkuma dēļ tas vēl nav iespējams.
"Dzimumnoziegumi bieži ir rūpīgi un smalki izplānoti, varmāka gadiem dzīvojis šajās fantāzijās."
Recidīva riska novērtēšanas instrumentu kompleksai adaptēšanai un ieviešanai Latvijā ir noslēgta vienošanās ar Kanādu, savukārt no Lielbritānijas tiks pārņemtas zināšanas korekcijas programmas dzimumnoziedzniekiem izveidei. A. Zavackis norāda, ka tika izvēlētas programmas, kuras VPD var īstenot esošo cilvēkresursu apstākļos, apmācot kursos savus darbiniekus un nepiesaistot jaunas štata vietas, piemēram, psihoterapeitus.
Katrā no Latvijas kādreizējiem rajoniem būs vismaz viens darbinieks, kas mācēs pielietot recidīva riska novērtēšanas instrumentu kompleksu, sola VPD. Četrās Latvijas pilsētās paredzēts izveidot pilotprojektus starpinstitucionālās sadarbības modeļiem. Darba grupās iecerēts iesaistīt izglītības iestāžu pārstāvjus, bāriņtiesas, sociālos dienestus, iespējams arī veselības aprūpes iestāžu darbiniekus.
Šī pasākuma pamatā ir ideja, ka VPD uzraudzībā esošie cilvēki ierodas uz darba grupām nevis parunāties, bet patiesi risināt savas problēmas. Vienlaikus darba grupu iestādes, piemēram, Valsts policija, pēc sarunām var izsecināt, kā labāk pasargāt sabiedrību no iespējamā apdraudējuma, piemēram, ja kāds dzimumnoziedznieks atzīst, ka viņš savus upurus nolūko kādā konkrētā skolā vai bērnudārzā, pastiprināt policijas kontroli iestādes tuvumā.
Ko mācīs 160 stundu programmā?
Programmā plānots mainīt noziedznieku domāšanas traucējumus un nepareizus pieņēmumus, kas veicina uz dzimumnoziegumiem. Piemēram, pieņēmums – ja sieviete uzvilkusi īsus svārkus vai nepretojas, viņa vēlas seksuālas attiecības. Dzimumnoziedzniekiem mācīs sevis pārvaldīšanu. „Ne visi dzimumnoziegumi tiek izdarīti seksuālu motīvu vadīti. Dažus izdara dusmu vai stresa iespaidā, piemēram, viņa ne tā pateica vai paskatījās, es tagad parādīšu, kurš ir galvenais,” skaidro A. Zavackis.
Paredzēts veicināt izpratni par likumpārkāpumu un empātiju pret cietušo, jo pētījumi pamato, ka dzimumnoziedznieki, kas spēj just otram līdzi, vēlāk neizdara likumpārkāpumu. Viņiem arī tiks skaidrots, kā veidot tuvas un intīmas attiecības ar otru cilvēku, uzticēties un uzveikt vientulību.
Tāpat 160 programmas stundās atvēlēta vieta psiholoģiskam darbam ar likumpārkāpēju deviantajām seksuālajām fantāzijām. „Dzimumnoziegumi bieži ir rūpīgi un smalki izplānoti, dzimumnoziedznieks gadiem dzīvojis šajās fantāzijās,” norāda A. Zavackis. VPD darbinieki arī palīdzēs likumpārkāpējam izprast, kā viņš līdz pārkāpumam nonācis, un noteikt riska situācijas, no kurām turpmāk izvairīties.
Drosme par to runāt
Šāda veida darbu ar dzimumnoziedzniekiem atbalsta arī centra „Dardedze" konsultatīvās daļas vadītāja Laila Balode. Projekta ietvaros tiek plānota arī atbalsta sniegšana dzimumnoziegumu upuriem. Ja tas netiek darīts, pastāv risks viņiem kļūt par upuriem atkārtoti, jo upuri pavada bailes, kauns, vainas sajūta un citas emocionālās sekas, ko dzimumnoziedznieks var izmantot savā labā. A. Zavackis atklāj, ka lielākā daļa likumpārkāpēju ir jau iepriekš bijuši pazīstami ar savu upuri, taču dzimumnoziegumi ģimenēs ir tikai neliela daļa no visiem fiksētajiem noziegumiem.
L. Balode uzsver vēl vienu sabiedrības problēmu: valdošie stereotipi un aizspriedumi, kas lielākoties adresēti sievietēm, piemēram, “pati biji vainīga”, “nevajadzēja vilkt tik īsus svārkus” u.tml., daļai upuru bremzē vērsties pēc palīdzības, un daļa dzimumnozieguma faktu nemaz nav darījuši zināmu policijai vai kādai atbalsta organizācijai.
"Stereotipi, piemēram, “pati biji vainīga”, “nevajadzēja vilkt tik īsus svārkus” u.tml., daļai upuru bremzē vērsties pēc palīdzības."
“Par projekta efektīvu īstenošanu liecinās statistika, kura norādīs arvien vairāk dzimumnoziegumu, jo sabiedrība kļūs drosmīgāka par tiem runāt un upuri informēs attiecīgās iestādes,” uzskata L. Balode.
Par pārējiem projekta rezultātiem vēl spriest pāragri. No 511 ieslodzītajiem dzimumnoziedzniekiem šā gada 1. jūlijā gandrīz puse (245) notiesāti par izvarošanu (239 vīrieši un sešas sievietes), par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu – 170 (168 vīrieši un divas sievietes), dzimumsakariem ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, – 14, pavešanu netiklībā – 82.
„Diemžēl nekur pasaulē nav radīta tāda programma, kur recidīva rādītāji ir nulle. Meklējām otro labāko risinājumu aiz nulles. Ar Rietumeiropu konkurēt efektivitātes ziņā nevarēsim,” atzīst A. Zavackis.
Vai VPD izvēlētā dzimumnoziedznieku resocializācijas programma būs efektīva, lai kaut daļai no varmākām “mainītu domāšanu”, rādīs laiks, kad viņi iznāks no apcietinājuma un atgriezīsies sabiedrībā.
