NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
21. septembrī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
6
6

Darba devēji cīnās pret negodīgajiem konkurentiem

Konkurence ir sīva: ja neuzvarēsi tu, tad uzvarēs tevi.

FOTO: Mairita Lūse

Darba devēji redz, ka vieglāk un labāk dzīvo tie kolēģi, kas nemaksā nodokļus. Lai cīnītos par godīgu konkurenci, viņi saņemas un dodas rakstīt iesniegumu Valsts darba inspekcijai.

Jelgavas autoservisu vadītāji bija pirmie darba devēji, kas šogad Valsts darba inspekcijai (VDI) nosūtījuši iesniegumu ar mudinājumu Jelgavas pilsētā un rajonā samazināt nelegālo nodarbinātību viņu nozarē. „Tā bija pirmā lakstīgala, pirmais darba devēju sauciens pēc palīdzības, kas iedrošināja arī citas organizācijas nākt pēc palīdzības un padoma,” stāsta VDI direktore Rita Elce. Daļa Jelgavas autoservisu saimnieku atklāti nosauca tos servisus, kas strādā nelegāli, tā apgrūtinot darbu reģistrētajiem autoservisiem. Sūdzības iesniedzēji norādīja aizdomīgo autoservisu adreses, saimnieku vārdus un telefona numurus: ejiet tikai, pārbaudiet un domājiet, ko ar viņiem darīt! Inspekcijai iesniegtajā sūdzībā bija norādīti 15 Jelgavas autoservisi, kuros, iespējams, darbinieki strādā bez darba līguma.

Izlases kārtībā inspekcija pārbaudīja 13 autoservisus. No tiem, pēc pašreizējās inspekcijas rīcībā esošās informācijas, divi autoservisi izbeiguši darbību un divu servisu saimnieki oficiāli reģistrējuši savu darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Citos autoservisos VDI neizdevās atklāt nelegāli nodarbinātos – varbūt nostrādāja „klusais telefons”, varbūt nelegāli nodarbinātie vakar strādāja, bet šodien ne. Tomēr ar šo jelgavnieku vēstuli inspekcija saprata, ka autoservisi – tā ir viena no riska nozarēm Latvijā. Pēc šī gadījuma VDI nolēmusi rudenī doties speciālā pārbaudē uz autoservisiem visā Latvijā.

Pārvilina klientus

„Mēnesī darba pietiek tikai divām nedēļām, jo klientus ar zemajām cenām pārvilina mājamatnieki un servisi, kas nav legalizējuši savu darbu un darbiniekus nodarbina nelegāli,” atklāj viens no iesnieguma iniciatoriem, uzņēmuma „Auto Fons” vadītājs Edmunds Lavrenovs, kas strādā Jaunsvirlaukas pagasta „Kārniņos”. Viņš saka: „Ja automašīna cietusi ceļu satiksmes negadījumā, apdrošinātājs naudu pārskaita cietējam, kurš izvēlas vislētāko piedāvājumu. Bet zemāko cenu parasti piedāvā mājamatnieks, kurš nemaksā nekādus nodokļus,” sašutis ir „Auto Fons” vadītājs.

"Liela daļa Latvijas darba devēju ir ieprogrammējuši sevi nodokļu nemaksāšanai, jo uzskata, ka atpakaļ no valsts tāpat neko nesaņem."

Tiesa, E. Lavrenovs nav gandarīts par VDI veiktajām pārbaudēm, jo lielākā daļa mājamatnieku Jelgavas pusē turpina darbu tāpat, kā līdz šim, tādēļ pašlaik autoservisu saimnieki sadarbojas ar Latvijas Amatniecības kameru, kura arī iesaistījusies šo jautājumu risināšanā. Inspekcija piekrīt – jā, Jelgavas piemērs nav tas labākais, jo inspekcijai patiešām neko daudz atklāt neizdevās, tomēr arī divi autoservisi, kas VDI pēc pārbaudes reģistrēja savu darbību, – tas ir vairāk nekā nekas.

Sadarbojas ar asociācijām

R. Elce ir gandarīta par jelgavnieku rīcību un piebilst, ka tagad ledus beidzot ir sakustējies. „Daudzās nozarēs pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt zemas cenas, jo nelegāli nodarbina darbiniekus, līdz ar to nemaksā nodokļus, tāpēc var dempingot, graujot konkurenci. Kāpēc jācieš godīgajiem? Tāpēc VDI kopā ar darba devējiem piesaka karu negodīgajiem,” tā VDI vadītāja.

Inspekcijā pēc autoservisu iesnieguma saņemšanas uzsākta sadarbība ar vairākām asociācijām. „Ļoti priecājos, ka kopā ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju izstrādājām priekšlikumus izmaiņām apsardzes darbības likumā un esam jau tos nodevuši Iekšlietu ministrijai. Strādājām arī kopā ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju (LPUAA), jo nozares pārstāvji nav apmierināti, ka uzkopt telpas vakaros nāk nelegāli nodarbinātie, par kuriem netiek maksāti nodokļi. Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas pieredze liecina, ka daudzi uzņēmumi neslēdz līgumus ar sezonas darbu veicējiem,” stāsta R. Elce. Veiksmīgi norit inspekcijas sadarbība ar Rīgas Apbedītāju biedrību. Arī viņi inspekcijai devuši ziņu par nelegāli nodarbinātajiem apbedīšanas jomā. Inspekcija ir devusies pārbaudēs un atklājusi strādājošos, kam nav darba līguma. R. Elce aicina arī citu nozaru pārstāvjus vērsties pēc padoma, jo tieši viņi vislabāk zina vājākās vietas un nepilnības likumdošanā.

LPUAA valdes priekšsēdētājs Aivars Garančs atzīst, ka viens no asociācijas mērķiem ir cīnīties ar nelegālo nodarbinātību. „Liela daļa Latvijas darba devēju ir ieprogrammējuši sevi nodokļu nemaksāšanai, jo uzskata, ka atpakaļ no valsts tāpat neko nesaņem. Varbūt valstij jāaizdomājas par to, kur tērēt nodokļos saņemto? Nodokļu maksātāji jūtas kā muļķi, un šāda situācija nav pieļaujama,” strikts ir A. Garančs. Asociācijas vadītājs atklāj, ka biedri ir vērsušies ne tikai VDI, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācijā. Kā lielāko problēmu nelegālās nodarbinātības izskaušanā LPUAA vadītājs min likumdošanas nepilnības. Normatīvie akti nenosaka, ka darba līgumam ar katru nodarbināto jāglabājas darbavietā - struktūrvienībā, tāpēc darba devējs likumīgi var apgalvot, ka līgumi atrodas kaut kur citur.

"Cilvēki lasa mūsu informatīvos materiālus, taču neņem tos līdzi, jo baidās, ka to pamanīs darba devējs."

Arī VDI vadītāja atklāj, ka dažkārt uzņēmumi ir reģistrēti ne tikai dzīvokļos, bet pat patversmēs. „Laba prakse ieviesta celtniecības uzņēmumos, jo būvniecības objektos nodarbinātajiem jābūt līdzi apliecībām ar ziņām par darbinieku un darba līguma noslēgšanu,” stāsta R. Elce, piebilstot, ka VDI nākusi klajā ar priekšlikumu kopēt darba līgumus, lai tie vienmēr būtu pieejami. LDDK savukārt to novērtējusi par pārāk lielu slogu darba devējiem. VDI pārskats par nelegālās nodarbinātības pārbaudēm no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. augustam liecina, ka pārbaudītajos uzņēmumos nelegāli nodarbinātas 703 personas.

Izglīto sabiedrību

Šogad darba devēji VDI aktīvi interesējas par likumīgu darbinieku atbrīvošanu no darba. „Jautājumi ir ļoti dažādi: kā pareizi atbrīvot darbiniekus štatu samazināšanas gadījumā, kā samazināt slodzi. Ir gadījumi, kad uzņēmēji pat atklāj, ka vairākus mēnešus ir iekavējuši darba samaksu, un jautā, ko darīt tālāk,” par biežākiem gadījumiem stāsta VDI direktore.

Šogad VDI ar iesniegumiem jau vērsušās 3867 personas. No saņemtajiem iesniegumiem 3707 bija par darba likumdošanas jautājumiem, tai skaitā 1995 – par darba samaksas jautājumiem, 833 – par atlaišanu no darba, 346 – par nodarbināšanu bez darba līguma. „Vēl nesen likās, ka sabiedrība kļuvusi izglītotāka nodarbinātības jautājumos, taču iesniegumu skaits pēdējā laikā par to neliecina. Daudzi pat nezina, ka darbiniekam gadā pienākas četras apmaksātas atvaļinājuma nedēļas. Gaidot rindā uz konsultāciju, cilvēki lasa mūsu informatīvos materiālus, taču neņem tos līdzi, jo baidās, ka to pamanīs darba devējs. Tāpēc tagad esam sagatavojuši informatīvo materiālu sērkociņu kastītes lielumā, kuru viegli var ielikt kabatā,” rezumē R. Elce.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU