Lai cīnītos pret nelegālo nodarbinātību un nodokļu nemaksāšanu, finanšu ministram Einaram Repšem ir priekšlikums – darba devējam strādājošie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāreģistrē noteiktā laika posmā. „Vairākos uzņēmumos joprojām darbu izpildē tiek iesaistītas nelegāli nodarbinātas personas, reģistrējot tās tikai tad, ja valsts institūcija darbavietā ir veikusi pārbaudi. Tādējādi daļa uzņēmēju turpina graut jau tā trauslo valsts ekonomiku, kā arī kropļot godīgu konkurenci, jo ar savu pretlikumīgo rīcību šādi uzņēmumi rada sev ievērojamas un nepelnītas priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas ievēro valstī esošos normatīvos aktus,” ierosinājumu pamato E. Repše.
Līdz 2009. gada 1. jūlijam darba devējam par strādājošā statusa iegūšanu, zaudēšanu vai mainīšanu bija jāziņo līdz nākamā mēneša piektajam datumam, tagad par darba ņēmēju kustību ir pienākums ziņot VID trīs dienu laikā. Valsts darba inspekcijas (VDI) darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza uzskata: darbinieku reģistrēšanas kārtības izmaiņas – darbinieka reģistrēšana uzreiz pēc darba līguma parakstīšanas, bet pirms darba uzsākšanas - būtu efektīvākais nelegālās nodarbinātības ierobežošanas pasākums.
Kā notiek tagad
Darba devēju rīcība ir atkosta. Tie, kas izvēlas darbiniekus nodarbināt nelegāli, dara tā: pieņem cilvēku darbā, bet darba līgumu nenoslēdz vai arī to noslēdz formāli – nolīgst visu kā vajag, bet neatzīmē līguma noslēgšanas datumu. Visbiežāk abus līguma eksemplārus – savu un darbinieka – iemet kādā slepenā atvilktnē un sola darbiniekam to drīz vien atdot. Darbinieks priecīgs par sociāli atbildīgo darba devēju. Līgumu iedeva? Iedeva! Parakstīji? Kā tad! Parakstīju! Tad jau viss bumbās! Patiesībā līgums ir noslēgts tikai formāli. Jā, darbinieks strādā, un darba devējs aiz labas sirds viņam pat maksā algu, bet to neapliek ar nodokļiem, tā muļķojot gan valsti, gan darbinieku.
"Katru mēnesi uzņēmumu pārbaudēs mēs atklājam 200 tā saucamos pirmās dienas līgumus – darba līgumus, kas noslēgti šodien vai vakar."
Te pēkšņi – darba inspekcijas pārbaude! Pašā rīta agrumā! Meklē nelegāli nodarbinātos. Darba devējs no atvilktnes klusi izvelk darba līgumus, uzraksta uz tiem vakardienas datumu un droši rāda inspektoram. Āre-če, mums jauns darbinieks – vakar tik pieņēmām, rīt aušu kājas un iešu reģistrēt viņu VID, lai sāktu maksāt nodokļus. Inspekcija šo shēmu izprot, bet neko pierādīt nevar – likuma pārkāpumu pierādīt neizdodas. „Latvijā ir augsts bezdarba līmenis, tādēļ varētu domāt, ka darbinieki uzņēmumos mainās reti. Ikdiena rāda ko citu. Katru mēnesi uzņēmumu pārbaudēs mēs atklājam 200 tā saucamos pirmās dienas līgumus – darba līgumus, kas noslēgti šodien vai vakar. Tā kā mēnesī spējam apsekot apmēram 3% uzņēmumu, var rēķināt, cik neliela daļa no nelegāli nodarbinātajiem ir mūsu atklātie 200 gadījumi,” saka VDI darba tiesību nodaļas vadītājs V. Virza.
Kā tas varētu notikt
Jaunā darbinieku reģistrēšanas sistēma nebūtu nekas apgrūtinošs godīgajiem uzņēmējiem – tiem, kas jau tagad raduši maksāt nodokļus. Jauninājumu būtība: darbinieks nedrīkst sākt strādāt, kamēr darba devējs viņu nav reģistrējis VID kā darba ņēmēju. Tātad – šodien noslēdz līgumu, piereģistrē darbinieku un tikai tad atrotītām piedurknēm ķeras pie darba. „Plānots, ka ar nākamo gadu darba devējs darbinieku VID varēs reģistrēt elektroniski, tādēļ darba devējiem nav pamata runāt par papildu administratīvo slogu,” saka V. Virza. Iesniedzot reģistrācijas elektroniski, darba devējs jauno darbinieku varēs nodarbināt jau tūliņ. Atnāks darba inspekcija un redzēs: viss kārtībā - nodokļi jau ir sākti maksāt.
„Tas nav nekas neiespējams. Galvenais ir vēlme kaut ko mainīt un uzlabot. Tāda būtu normāla prakse, ja gribam dzīvot sakārtotā vidē,” uzskata V. Virza. ”Nedrīkst dot iespēju daļai darba devēju nemaksāt nodokļus un ar savu negodprātību veģetēt uz citu rēķina. Uzņēmumi, kas nelegāli nodarbina strādājošos, rada sev ievērojamas, bet nepelnītas priekšrocības. Kādēļ viņi būtu jāaizstāv un jāatbalsta? Turklāt jāsaprot, ka ne jau inspekcijas dēļ jāslēdz darba līgumi, bet tāpēc, lai būtu labums gan strādājošajiem, gan valstij!”
"Jauninājumu būtība: darbinieks nedrīkst sākt strādāt, kamēr darba devējs viņu nav reģistrējis VID kā darba ņēmēju."
Patiesībā Latvija nekādu jaunu Ameriku nav atklājusi. Darba devējam reģistrēt darba ņēmēju VID ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba attiecību uzsākšanas ir pienākums lielā daļā Eiropas Savienības valstu. Piemēram, Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Bulgārijā, Vācijā, Spānijā, Lietuvā u.c. valstīs. Atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā, ir noteikts krietni garāks termiņš - līdz pat astoņām dienām no reģistrēšanas līdz darba attiecību uzsākšanai.
Sazvērestība vai nepieciešamība?
Pārmaiņas darbinieku reģistrēšanā darba devēju un ņēmēju pārstāvji apsprieda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā paneļdiskusijā „Krīzes ietekme uz sociālo jomu un nodarbinātību Latvijā”. Īsākais diskusijas atreferējums: viss pa vecam – darba ņēmēji domā tā, darba devēji – pretēji.
Reģistrēt darbinieku VID pat trīs dienas pirms darba uzsākšanas rosināja labklājības ministrs Uldis Augulis, uzsverot: nav normāla situācija, ka trešā daļa strādājošo Latvijā ir nodarbināta nelegāli: „Ja abas puses – gan darba devēji, gan ņēmēji – nesapratīs, ka jābūt saistībām pret valsti un tās jāpilda, situācija neuzlabosies.”
Atturīgi uz ierosinājumiem raugās darba devēji: būtu jau labi, ja visu varētu atrisināt tik vienkārši - izmainīsim strādājošo reģistrācijas kārtību un nodokļi ripos skanēdami. Taču tā nav. „Nodokļu sistēmai jābūt tādai, lai darba devējam pēc visu nodokļu nomaksāšanas kaut kas arī paliktu pāri un vispār būtu vērts strādāt. Pašlaik situācija ir pretēja. Atbildība par nelegālo nodarbinātību būtu jāuzņemas abām pusēm – gan darba devējiem, gan ņēmējiem. Kamēr atbildība būs tikai vienai pusei, rezultāta nebūs,” atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece Liene Vancāne. Viņai piekrīt arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietniece Māra Rudzāte: „Neviens nav ieinteresēts strādājošos nodarbināt nelegāli. Tomēr: ja visi darbinieki strādātu legāli, skaitliskā ziņā tā būtu tikai daļa no nelegālajiem.”
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers gan atgādina: ne jau darba ņēmējs diktē situāciju tirgū un ne jau darbinieks no laba prāta un ar prieku strādā nelegāli. Turklāt vainas un atbildības akmeni viņš iemet arī pašvaldību tīrumā: pašvaldības gan labi zina, kuri uzņēmumi viņu teritorijā strādā nelegāli. Kamēr uz šādu rīcību skatās caur pirkstiem, situācija nemainīsies.
