Labklājības ministrija (LM) noteikusi vairākas problēmas saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību:
- nereģistrēto nodarbinātību kontrolējošo institūciju ierobežotā kapacitāte un kontroles instrumentu trūkumi;
- negodīga konkurence uzņēmējdarbībā, izmantojot nereģistrēto nodarbinātību;
- darba devēju un darbinieku pieaugoša interese vienoties par darbu bez darba līguma un par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
- sabiedrības iecietība pret nereģistrēto nodarbinātību.
2009. gada 27. oktobra Ministru kabineta sēdē tika pieņemts LM izstrādātais „Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai”. MK atbalstīja ziņojumā ietvertos priekšlikumus un uzdeva LM un labklājības ministram līdz 2009. gada 30. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai MK pasākumu plānu nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.–2013. gadam. Nu plāns jau izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.
Ministrija nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai noteikusi četrus virzienus:
- nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana,
- negodīgas konkurences mazināšana,
- sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību,
- sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.
Kā uzsver LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse, plāns pašlaik ir saskaņošanas procesā, tādēļ notiks diskusijas ar iesaistītajām institūcijām un sociālajiem partneriem.
Lūk, kādas konkrētas idejas LM pauž nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai.
Iesaka vienotu datubāzi un darba apliecības
Tā kā kontrolējošo institūciju cilvēkresursu kapacitāte tuvākajā laikā, visticamāk, samazināsies, ir ļoti būtiski uzlabot kontrolējošo institūciju darbības efektivitāti.
Tieši tādēļ vispirms vajadzētu uzlabot kontrolējošo institūciju piekļuvi datiem par uzņēmumiem. Tas nepieciešams uzņēmumu pilnvērtīgai pārbaudes plānošanai un īstenošanai, uzskata LM. Tas nozīmē, ka gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan Valsts darba inspekcijai (VDI) tiktu nodrošināta tiešsaistes piekļuve vienotajam juridisko personu reģistram, kurā varētu atrast visu tām nepieciešamo informāciju par uzņēmumu (uzņēmuma rādītājiem, uzņēmuma amatpersonām u.c.), kā arī citu kontrolējošo institūciju pārbaužu rezultātus šajā uzņēmumā (pārkāpumi, uzliktie sodi u.c.). Lai pilnveidotu kontrolējošo institūciju sadarbību saistībā ar informācijas pieejamību un apmaiņu, būtu jāpaplašina VDI jau noslēgtais sadarbības līgums ar VID.
Lai kontrolējošās institūcijas varētu identificēt personu un efektīvi pārbaudīt iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, varētu izvērtēt iespēju līdzīgi kā būvniecībā un mežsaimniecībā ieviest prasību par darba apliecībām (ar personas fotogrāfiju) arī citās no nereģistrētās nodarbinātības viedokļa augsta riska nozarēs (tirdzniecība, uzkopšanas pakalpojumi, apsardzes pakalpojumi, frizētavas u.c.). Kā alternatīva darba apliecībām varētu būt arī citi personu apliecinoši dokumenti – pase vai vadītāja apliecība.
"Gadījumā, ja darba devējs nevarēt uzrādīt darba līgumu, tiktu uzskatīts, ka darbinieks bez rakstveidā noslēgta darba līguma nodarbināts jau trīs mēnešus."
Vēl viens risinājums nereģistrētās nodarbinātības apkarošanai un arī negodīgas konkurences mazināšanai būtu izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot darba devējam pienākumu reģistrēt darba ņēmēju VID pirms darba uzsākšanas, līdzīgi kā tas notiek daudzās ES dalībvalstīs (Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Bulgārijā, Vācijā, Spānijā, Lietuvā), par reģistrēšanas termiņu nosakot vienu līdz pat astoņas (Francijā) dienas pirms darba sākšanas.
Lai kontrolējošās institūcijas varētu efektīvi pārbaudīt darbinieka statusu un to, vai viņam tiešām ir noslēgts darba līgums, atbilstoši jāgroza Darba likums, nosakot, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas, kā arī to, ka pēc kontrolējošo iestāžu pieprasījuma darba devējam ir pienākums nekavējoties uzrādīt noslēgtos darba līgumus vai to kopijas vai sniegt citus pierādījumus, kas apliecina darba līguma noslēgšanu rakstveidā. Tāpat likums būtu papildināms ar prezumpciju, kas paredzētu, ka gadījumā, ja darba devējs nevar uzrādīt darba līgumu, tiek uzskatīts, ka darbinieks bez rakstveidā noslēgta darba līgumā nodarbināts jau trīs mēnešus. Turklāt tiks pieņemts, ka darbiniekam ir bijis noteikts normālais darba laiks, tas ir, 40 stundas nedēļā, kā arī maksāta minimālā alga.
Savukārt, lai varētu konstatēt patieso darbinieku noslodzi uzņēmumā, dokumenti, kuros uzskaitīts reāli nostrādātais darbinieka darba laiks, būtu jāglabā darbavietā/ struktūrvienībā, kurā nodarbinātais strādā.
Vienlaikus LM mudina vienkāršot likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto ziņu par darba ņēmējiem iesniegšanas kārtību VID, tajā skaitā reģistrēšanu, un radīt citus informēšanas kanālus, piemēram, īsziņas, e-pasti.
Rosina atbalstīt godīgos uzņēmumus
Lai novērstu negodīgu konkurenci un cenu dempingu, izmantojot nereģistrēto nodarbinātību, Publisko iepirkumu likumā būtu vajadzīgas izmaiņas par kandidātu un pretendentu atlasi saistībā ar to darbiniekiem aprēķinātajām darba algām un attiecīgi samaksātājiem nodokļiem.
Šajos grozījumos pasūtītājam varētu paredzēt pienākumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no iepirkuma procedūras, ja kandidāta vai pretendenta nodarbināto vidējā darba samaksa noteiktā laika periodā ir mazāka par noteiktu procentuālu lielumu no konkrētajā reģionā, kurā kandidāts vai pretendents ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs, attiecīgajā nozarē vai darbības veidā strādājošo mēneša vidējās darba samaksas saskaņā ar CSP datiem. Tā vismaz daļēji tiktu atbalstīti tie uzņēmumi, kuri godprātīgi maksā visus nodokļus.
VID regulāri saņem uzņēmēju viedokli par situāciju publisko iepirkumu jomā: konkursā uzvar tie uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem maksā neadekvāti zemas algas, tā spējot pasūtītājam piedāvāt zemāku cenu. Protams, pirms jebkuru grozījumu izdarīšanas būtu padziļināti jāizpēta jautājums un jākonsultējas ar nozares speciālistiem, tādēļ šobrīd Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa, uzsver LM.
Tāpat būtu jāveicina nozaru asociāciju sadarbība ar valsts kontrolējošām institūcijām, ziņojot par tiem nozares uzņēmumiem, kas izmanto nereģistrēto nodarbinātību kā negodīgas konkurences līdzekli.
Jāpārskata sodu politika
Lai palielinātu ģenerāluzņēmēju līdzatbildību par nereģistrēto nodarbinātību apakšuzņēmēju uzņēmumos, ar kuriem ģenerāluzņēmējs slēdz līgumus, būtu jāgroza Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot atbildību arī ģenerāluzņēmējiem, kas, lai uzvarētu konkursā ar zemāko cenu, ir slēguši līgumus ar apakšuzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina nereģistrēti.
Ņemot vērā to, ka par „aplokšņu algām” ir atbildīgs ne tikai darba devējs, bet daļēji arī darbinieks, kas šādam nodarbināšanas veidam piekritis, būtu izvērtējams jautājums par administratīvās atbildības noteikšanu ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekiem. No administratīvās atbildības varētu atbrīvot tos darbiniekus, kuri kontrolējošajām institūcijām būtu ziņojuši par to, ka darba devējs viņus nodarbina nereģistrēti. Šāda priekšlikuma īstenošana stimulētu arī darbiniekus neiesaistīties nereģistrētā nodarbinātībā, interesēties par nomaksāto nodokļu apmēru, ziņot atbildīgajām institūcijām par darba pārkāpumiem uzņēmumā, kā arī samaksāt visus nodokļus no aprēķinātās darba samaksas.
Papildus būtu vērtējama arī iespēja noteikt diferencētu administratīvo sodu uzņēmumam atkarībā no konstatēto „ēnstrādnieku” skaita uzņēmumā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu būtu jāpapildina arī ar normu par darba devēja atbildību par personas nodarbināšanu, nereģistrējot to VID kā darba ņēmēju, kā arī ziņu nesniegšanu VID normatīvajos aktos noteiktajā termiņā par personu, kas mainījusi vai zaudējusi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu. Minimālais soda mērs, kas šajā gadījumā būtu piemērojams, būtu brīdinājums.
Lai paātrinātu administratīvo procesu un lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, kā arī lai mazinātu darba devēju vēlmi nesadarboties ar VDI pēc tās uzaicinājuma, būtu risināms jautājums par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa papildināšanu ar jaunu tiesību normu, nosakot VDI tiesības piemērot administratīvo sodu par nesadarbošanos ar VDI amatpersonām, līdzīgi kā tas jau noteikts attiecībā uz VID.
Valsts darba inspekcijai – īpaši uzdevumi
VDI darbības stiprināšanai nereģistrētās nodarbinātības mazināšanā būtiska loma ir iespējamām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas ļautu efektīvāk strādāt. Tomēr ir arī vairāki metodoloģiski un darba organizēšanas aspekti.
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, arī turpmāk ir jāapseko uzņēmumi, bet inspekcijai būtu jāpilnveido uzņēmumu apsekošanas kārtība. Tā kā VDI cilvēkresursu kapacitāte 2010. gadā tiks samazināta vēl par aptuveni 20%, nāksies samazināt arī uzņēmumu apsekojumu skaitu - arī saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības kontroli. Tādēļ jo būtiskāk būtu paaugstināt apsekojumu efektivitāti.
Īstenojama būtu atkārtotu VDI apsekojumu nodrošināšana augsta nereģistrētās nodarbinātības riska nozaru uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kuros pēc VID vai VDI kontrolēm strauji pieaug nodarbināto skaits (tā sauktie pirmās dienas līgumi), bet vēlāk atkal strauji samazinās, taču uzņēmuma apgrozījums nemainās.
"Varētu paredzēt pasūtītājam pienākumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no iepirkuma procedūras."
Lai nodrošinātu vienotu sodu piemērošanas sistēmu par līdzīga vai tāda paša rakstura pārkāpumiem saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību, būtu jāizstrādā VDI iekšējais regulējums par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu piemērošanu uzņēmumiem, konstatējot ar nereģistrēto nodarbinātību saistītus pārkāpumus.
Lai inspektori varētu efektīvāk analizēt uzņēmumus un iepazīties ar informāciju par iepriekšējiem apsekojumiem un to rezultātiem, jāpilnveido esošā VDI datubāze, veidojot to uzņēmumu griezumā un nodrošinot ātru un vienkāršu datu atlasi. Savukārt apsekojumos iegūto datu operatīvākai apstrādei un izmantošanai būtu jāuzlabo informatīvā sistēma, kas inspektoram ļautu ātri un vienkārši fiksēt visus uzņēmuma apsekojuma rezultātus, piemēram, portatīvajā datorā sagatavot rīkojumu par konstatētajiem pārkāpumiem uzņēmumā, to uzreiz izdrukāt un iesniegt uzņēmuma pārstāvjiem, kā arī pārraidīt datus uz biroju vai VDI pārvaldi, nodrošinot datu operatīvu apmaiņu.
Jāturpina informēt sabiedrību
Ņemot vērā šobrīd sabiedrībā valdošo iecietību pret nereģistrēto nodarbinātību, kad arvien vairāk cilvēku gatavi vienoties par darba attiecībām bez rakstveida darba līguma un algas saņemšanu „aploksnē”, jāveic sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas un pasākumi, kas skaidrotu nereģistrētās nodarbinātības negatīvās sekas gan konkrēti indivīdam, gan sabiedrībai kopumā.
Plānots, ka VDI varētu gan informēt sabiedrību, gan īstenot aktivitātes pašas sabiedrības lielākai iesaistei nereģistrētās nodarbinātības mazināšanā. Piemēram, par nereģistrētās nodarbinātības jautājumiem attīstīt sadaļu savā mājaslapā; papildus informēt un izglītot sabiedrību dažādos pasākumos – preses konferencēs, preses relīzēs, informatīvās lapās –, pastiprināti izmantojot pašvaldību un sadarbības partneru tīklus. Būtiski būtu informēt par darba devēju un darbinieku atbildību un soda apmēriem, kas šajā gadījumā varētu tikt piemēroti.
Ziņojumā ieteikts popularizēt VDI uzticības tālruni, aicinot to izmantot ziņošanai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem. Ieteikta arī īpašas e-pasta adreses izveide, kur par nereģistrēto nodarbinātību ziņot elektroniski. Īpašu uzmanību ieteikts pievērst jauniešu un jauno komersantu informēšanai.
