Tieši par šo jautājumu – „ēnu ekonomika” un tās iespējamā ietekme uz šā gada nodokļu ieņēmumiem – 20. maijā izvērsās diskusija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Šādu interesi deputātos raisīja šā gada makroekonomiskie rādītāji. Tie vēsta, ka pirmajos četros gada mēnešos (7. maija dati) salīdzinājumā ar plānoto krietni atpaliek divu nodokļu ieņēmumi – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa (AN), attiecīgi par -341 un -39 miljoniem latu. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) rēķināms „mīnusos”, attiecīgi par -14 un -7 miljoniem latu pret plānoto. Mūsu valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi no plānotajiem atpaliek pavisam par -409 miljoniem latu. Vien valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas speciālā budžeta nodokļu ieņēmumos pārsniedz plānoto daudzumu par +55,3 miljoniem latu.
Artavu piemetuši mainītie nosacījumi
Deputātos viesušās pārdomas, vai tiešām PVN un AN nodokļu ieņēmumu atpalicībā vainojama „ēnu ekonomika”, kas sarosījusies pašreizējās dižķibeles situācijā. Vai arī nodokļu ieņēmumi sarukuši tādēļ, ka pagājušā gada beigās un šā gada sākumā mainījās normatīvie dokumenti – tie ļāva uzņēmējiem izmantot krietni ilgāku nodokļu nomaksas pagarinājumu un augošās AN likmes gaidās radīja masveidīgus tabakas izstrādājumu uzkrājumus veselam pusgadam.
"Nozaru dalījumā ir jūtama tendence, ka „ēnu ekonomika” jeb pārskatos neuztvertā ekonomiskā darbība varētu palielināties tirdzniecībā, bet mazināties būvniecībā."
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns teic, ka izmaiņas normatīvajos aktos nenoliedzami ir radījušas sekas, ko valsts pašlaik jūt un saskata nodokļu ieņēmumu plāna nepildē. Viņa vietniece Nellija Jezdakova piebilst, ka no tiem nodokļiem, ko administrē VID, šā gada četros mēnešos plāns nav izpildīts tikai par 25 miljoniem latu no plānotā 1 miljarda 54 miljoniem latu, un plāna izpilde ir 98,1 procenta līmenī. Dz. Jakāns steidzīgi piemetina, ka 18. maija dati apliecina – nodokļu ieņēmumu daļas tendence jau redzama salīdzinoši pozitīva.
Bet, protams, savu slikto darbu veikusi arī „ēnu ekonomika”. Statistikas pārvalde sniegusi savu vērtējumu – šā gada 1. ceturksnī „ēnu ekonomikas” daļa pieaugusi par 2% no iekšzemē radītās vērtības. Tas tomēr liecinot par uzņēmēju vēlmi „ekonomēt” uz nodokļu nemaksāšanas rēķina, bet „uzreiz jāpiezīmē, ka šī nav globāla tendence, ka šādas darbības nenotiek masveidā,” piemetina Dz. Jakāns.
Kādu „ēnu ekonomiku” ievērtē Latvijas statistiķi
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure vispirms precizē, kas statistikas redzeslokā saprotams ar jēdzienu „ēnu ekonomika”.
"Latvijas CSP jau veikusi eksperimentālus nelegālās ekonomikas aprēķinus."
„Statistiskajos aprēķinos tiek iekļauti tie sektori, kas shēmā iezīmēti zilajā kvadrātā, - statistiski neaptvertā informācija dažādu reģistru nepilnību un iesniegtās informācijas nepietiekamās kvalitātes dēļ, kā arī likumīgi atļautie, bet nereģistrētie darbības veidi,” skaidro A. Žīgure. „Tādēļ to esam nosaukuši „par pārskatos neuztverto daļu”, jo „ēnu ekonomikas” saturs bieži vien tiek traktēts dažādi, tajā iekļaujot arī pretlikumīgās darbības.” Tātad darbības, kas iezīmētas pelēkajā shēmas daļā un ko var dēvēt par pretlikumīgu, Latvijas statistikā nav.
Pārskatos neaptvertā ekonomikas daļa jeb „ēnu ekonomika”
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
CSP vadītāja teic, ka statistiskajos pārskatos neuztvertās daļas līmenis salīdzinājumā ar 2002. gadu, kad tie bija 16% no pievienotās saražotās vērtības, ir pakāpeniski samazinājies: 2003. gadā – 13%, 2004. gadā – 11,5%, 2005. gadā – 11,7%, 2006. gadā – 11%, 2007. gadā – 8,7 procenti.
Runājot par 2008. gadu, tas prognozēts ar iespējumu palielinājumu līdz 10 procentiem. „Bet pēc informācijas saņemšanas par nodarbinātību prognoze varētu tikt koriģēta uz 11% vai pat nedaudz vairāk,” piemetina A. Žīgure.
Caurskata visas nozares
Nozaru dalījumā ir jūtama tendence, ka „ēnu ekonomika” varētu palielināties tirdzniecībā, bet mazināties būvniecībā, lēš CSP priekšniece. Arī citās nozarēs varētu būt izmaiņas. Laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam, piemēram, mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā un ar to saistīto pakalpojumu jomā „ēnu ekonomikas” daļa sarukusi no 18,5% (Ls 20,5 milj.) līdz 8,5% (Ls 17,5 milj.). Arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves aparatūras remonta jomā divu gadu laikā bijis salīdzinoši straujš kritums: no 11,1% (Ls 158,7 milj.) 2005. gadā uz 6,1% (Ls 125 milj.) 2007. gadā. Īpatnēja situācija vērojama būvniecībā: no 34,8% (Ls 170,9 milj.) 2005. gadā procentuāls sarukums līdz 26% 2007. gadā, bet kas naudas izteiksmē veido pieaugumu līdz Ls 250 milj. latu. Šo divu gadu laikā pārskatos neuztvertās ekonomiskās darbības gan procentuāli, gan naudas izteiksmē augušas viesnīcu un restorānu jomā no 10% (Ls 13,7 milj.) uz 16,7% (Ls 40,1 milj.) un darījumos ar nekustamo īpašumu – no 10,5% (Ls 115,5 milj.) 2005. gadā uz 17,5% (Ls 269 milj.) 2007. gadā.
Kā aprēķināt to, ko neuzskaita?
Nozarēm tiekot piemērots nosacīts aprēķins, izmantojot metodi, kas bāzējas uz darbaspēka apsekojumiem, kā arī novērtējumu un informāciju, kas pieejama par darba tirgu, skaidro A. Žīgure: „Jau ilgstoši mums notiek darbaspēka informācijas apkopošana un rezultāti iegūti pietiekami kvalitatīvi. Otrs izejas aspekts mūsu aprēķiniem ir ražošana, par ko pašlaik statistiskā informācija pieejama vislabākā.”
Darba gaitā tiekot koriģēts gan darbaspēka, gan nodarbināto skaits, salīdzinot datus ar darba devēju sniegto oficiālo uzskaiti ar apsekojuma datiem no darbaspēka izlases apsekojuma, ko iegūst, uzrunājot iedzīvotājus.
"No 2010. gada septembra visas ES valstis nelegālo ekonomiku sāks iekļaut arī IKP aprēķinos."
Arī otrā aprēķinu blokā notiek algas un peļņas koriģēšana – tiekot vērtēti uzņēmumi, kuri ilgstoši neuzrāda algas patiesajā apmērā. To veic, izvērtējot šo uzņēmumu loku pēc nozarē vidējās darba samaksas vai arī pēc minimālās darba samaksas. Pēc korekcijas veikšanas iepriekšējos gados algām piemērotais „pierēķins” veidojis 24 procentus.
Vērtēti arī tie uzņēmumi, kas apzināti pazemina peļņas līmeni, noslēpjot izmaksas tajos izdevumu posteņos, no kuriem nodokļi nav jāmaksā. Arī šiem uzņēmumiem veiktas korekcijas, izmantojot vidējo nozares līmeni.
Tiekot arī veikti aprēķini, kas uzsvērti visās starptautiskajās metodēs, un tie ir saņemtās dzeramnaudas un „ēnu ekonomikā” strādājošo daudzums.
Rindā nākamā – nelegālā ekonomika
Latvijas CSP pirms vairākiem gadiem vienlaikus ar visām ES valstīm jau veikusi eksperimentālus nelegālās ekonomikas aprēķinus.
„Mēs šādu kalkulāciju varam veikt,” teic A. Žīgure, „bet tikai kopīgi ar tām iestādēm, kas savā darbībā saistītas ar šo ekonomikas daļu - tās uzraudzību, uzskaiti.”
Pašlaik ES valstīs IKP aprēķinos nelegālo ekonomiku neuztverot, bet esot vienošanās, ka no 2010. gada septembra visas ES valstis IKP aprēķinos sāks iekļaut arī nelegālo ekonomiku. Pašlaik CSP strādā, lai nepieciešamo metodoloģiju izvērtētu pēc tiem datiem, kas valstī pieejami. CSP jau uzrunājusi Valsts policiju un citas iestādes, aicinot to ekspertus iesaistīties, lai varētu iegūt kvalitatīvus un ticamus datus par šīs ekonomikas daļas patieso vērtību.
