Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ir izveidota speciāla daļa, lai kopā ar ekspertiem uzraudzītu, kā Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek realizēta saistībā ar finansēm, ko Latvija saņem no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Saeimas komisija ir izstrādājusi sava darba plānu, par to ir informēta valdība, no kuras ir jāsaņem dokumenti, lai Saeima varētu tos analizēt un vērtēt situāciju.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš informēja: saskaņā ar plānu, kas ir sastādīts pirmajam pusgadam, no valdības tiek saņemta informācija, tā tiek nodota Valsts kontrolei, kura to analizē, izdara savus secinājumus. Pēc tam komisijas sēdēs deputāti kopā ar ekspertiem tos apspriež. “Šeit nav tikai jautājums par 7,5 miljardu eiro aizdevuma uzraudzību. Komisijai ir svarīgi arī, kur mēs tos gribam izmantot, ko mēs gribam panākt ar šo naudu. Turklāt, skatoties kopskatā ar visām finansēm valstī – budžeta grozījumiem, struktūrfondiem, kohēzijas fondiem un citiem naudas līdzekļiem.”
A. Bērziņš norādīja, ka komunikācija par šiem jautājumiem ir nepilnīga, “kārna un vārga”, no iestādēm saņemtie dokumenti ir vispārīgi, formāli, lielos daudzumos, taču “mūs neinteresē kilogrami, bet informācija, ko mēs saņemam”. Piemēram, arī par Eiropas fondiem komisija vēlas saņemt konkrētu, skaidru analītisku dokumentu, kurā tiek norādīts: kādi fondi, cik daudz, cik naudas izlietots, kur un kādā veidā.
Komisija sagaida informāciju “cilvēciskā, saprotamā latviešu valodā, nepaplašinātiem teikumiem”, lai to saprastu katrs Latvijas iedzīvotājs, piebilda A. Bērziņš.
Vēlas redzēt kopainu
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba uzsvēra, ka mērķis ir ieraudzīt ainu – visas valdības darbības ir savstarpēji saistītas, ministrijas nestrādā savrup, finanšu instrumenti nedarbojas atsevišķi, ir jābūt koordinētai darbībai, kas virzīta uz vienu mērķi: “Pamatinformācija komisijai ir vajadzīga, lai redzētu, kā ir saplānoti visi resursi, kas ir valsts rīcībā, – gan budžeta līdzekļi, gan struktūrfondi, gan galvojumi, aizdevumi, riska kapitāla fondi, tai skaitā ne tikai instrumenti ekonomikā, bet tieši instrumenti, kas nodrošina situācijas stabilizāciju vai resursu racionālāku izmantošanu izglītības sektorā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē.”
Kā būtisku valsts kontroliere minēja arī informāciju par saistībām - par budžeta finansēšanu, parādu pārfinansēšanu un iespējamiem riskiem attiecībā uz banku sistēmu.
Komisija informāciju saņemot novēloti. I. Sudraba atgādināja, ka līdz 25. martam bija jābūt informācijai par veselības sistēmas reformām, līdz 15. aprīlim – par teritoriālo reformu un centralizētās regulēšanas sistēmas izveidi, līdz šīs nedēļas beigām – par plānotajām darbībām profesionālās izglītības sistēmā.
Būs konkrēti jautājumi, būs atbildes
“Mēs zinām, ka Saeimas revīzijas komisija ir noteikta par atbildīgo institūciju starptautisko finanšu aizdevumu līdzekļu izlietojuma kontrolei. Līdz ar to valdība ir pilnībā gatava ar Saeimas komisiju šajā jautājumā un, protams, arī visos citos sadarboties, lai nodrošinātu gan savlaicīgu informāciju, gan viedokļu apmaiņu un ņemtu vērā arī komisijas pienesumu šajā procesā,” teica V. Dombrovskis.
"Diemžēl jāatzīst, ka iepriekšējā valdība no decembra līdz martam nekādas iestrādes budžeta grozījumiem, kas balstīti uz strukturālām reformām, nesagatavoja."
Premjers paskaidroja arī situāciju ar prasītajām rezultatīvo rādītāju tabulām: “Šis process iet kopā ar funkcionālajiem auditiem, pie kuriem valdība jau strādā. Ņemot vērā apjomīgumu, mēs rezultatīvo rādītāju tabulas aizpildīsim pa nozarēm, sākot ar izglītības, pēc tam veselības jomu, tad valsts pārvaldes reformas un finanšu instrumentiem.”
Tas, ka deputātiem un ekspertiem nav nepieciešami, kā komisijas vadītājs izteicās, informācijas kilogrami, valdības darbu tikai atvieglotu, piekrita premjers. Viņaprāt, būtu gan svarīgi “arī tehniskā līmenī konsultēties ar valdības un attiecīgo ministriju pārstāvjiem, jo nereti valdībā kāda informācija iet vienā griezumā, Saeimas komisija pēkšņi pieprasa kādā nedaudz citā griezumā, turklāt termiņi tiek noteikti saspringti”. Būtu nepieciešams precizēt informācijas pieprasījumu formu un termiņus, lai varētu strādāt uz to dokumentu bāzes, kas valdībā ir un satur šo informāciju. “Ministrijām būs arī vieglāk sagatavot to informāciju – īsu koncentrētu kopsavilkumu, ko Saeima no mums sagaida.”
Ekspertus un sabiedrību interesē mērķis un līdzekļi
Komisijas sēdē klātesošie uzdeva premjeram virkni jautājumu.
Rasma Pīpiķe (NVO Pilsoniskā alianse): Kādus valdība sagaida komisijas darba rezultātus?
V. Dombrovskis: Saeima ir darba devējs valdībai, nevis otrādi, līdz ar to jautājums būtu par to, kādus rezultātus Saeima sagaida no valdības, nevis ko valdība sagaida no Saeimas. Taču, atbildot pēc būtības, es jau formulēju. Manuprāt, mums ir jānodrošina konstruktīva sadarbība, jāizmanto šis resurss, kas ir Saeimā, lai to varētu izmantot arī valdības darbā. Tas attiecas gan uz deputātu, gan uz ekspertu pienesumu. Ar vairumu no šeit klātesošajiem ekspertiem mēs ikdienā strādājam arī valdības darbā.
Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors): Vai valdība ir izstrādājusi stratēģisko pieeju, kādas Latvijas tautsaimniecības nozares ir konkurētspējīgas, kuras būtu attīstāmas īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā, lai nodrošinātu parādsaistību un ekonomikas izaugsmi?
V. Dombrovskis: Latvija nevar sūdzēties par dažādu stratēģisku dokumentu trūkumu. Arī tagad Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija strādā pie programmas “Latvija 2030”. Nacionālās attīstības padomē mēs diskutējām par to, kā šo dokumentu sasaistīt ar Nacionālās attīstības plānu, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, un ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānu, kas ir īstermiņa dokuments. Ekonomikas stabilizācijas plāns vairāk koncentrējas uz horizontālajiem resursiem, kas ir visās jomās vienlīdz svarīgi, - resursu pieejamība uzņēmējdarbībai, administratīvā sloga samazināšana un, protams, neatliekamie pasākumi valsts maksātspējas nodrošināšanai. Nav problēmu ar plānošanas dokumentu trūkumu, drīzāk ir jautājums, kā mēs tos ieviešam.
Egils Baldzēns (LBAS priekšsēdētāja vietnieks): Kā jūs redzat budžeta likuma izpildi, jo sociālais budžets pietiekami labi pildās gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, un summā ir rezerve vairāk nekā 22,8 miljoni latu. Tai pašā laikā ir centieni sociālo budžetu apcirpt, kas varētu mazināt sociālo garantiju līmeni. Arī pamatbudžetā situācija nav tik slikta. Varbūt jāskatās uz lietām, kur ir problēmas valstī – kredītņēmēju problēmām, pievienotās vērtības nodokli, arī akcīzes nodokli, jo ir zaudējumi pēc likmju pieauguma. Ienākumi pazūd ēnu ekonomikā, „aplokšņu” algās.
V. Dombrovskis: Pēdējie 2009. gada valsts budžeta grozījumi tika veikti pie recesijas prognozes mīnus 5%, pašreiz tā ir mīnus 12 procenti. Tas ietekmē arī plānotos nodokļu ieņēmumus. Un saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju ieņēmumu plāns šogad varētu neizpildīties par 338 miljoniem latu. Skaidrs, ka problēmas budžetā ir. Un ir jāmeklē veidi, kā samazināt budžeta izdevumus, lai samazinātu budžeta deficītu līdz līmenim, par kādu vienosimies ar starptautiskajiem aizdevējiem. Izvēle ir starp sliktu scenāriju, kas ir šie budžeta grozījumi (domāju, neviens neapgalvos, ka tas ir labs scenārijs), un vēl sliktāku scenāriju, ka nesaņemam starptautisko aizdevumu, un tad piespiedu kārtā mēs dzīvosim ar sabalansētu budžetu, jo tajā brīdī mums naudu neviens neaizdos.
"Nodokļu politikā ir viegli kaut kādus mehānismus izjaukt, kas diemžēl ar šiem nepārdomātajiem PVN grozījumiem tika izdarīts, grūti ir pēc tam šo nodokļu iekasēšanu noteiktajā līmenī atjaunot, ja kādi biznesi pamanījušies aiziet pelēkajā zonā."
Par nodokļu likmju paaugstināšanu jāpiekrīt – tā gaidīto efektu nav devusi. Taču arī samazināšana tagad nevarētu dot strauju efektu. Jo ar nodokļu politiku ir tā, ir viegli kaut kādus mehānismus izjaukt, kas diemžēl ar šiem nepārdomātajiem grozījumiem tika izdarīts, bet grūtāk ir pēc tam šo nodokļu iekasēšanu noteiktajā līmenī atjaunot, ja kādi biznesi pamanījušies aiziet pelēkajā zonā. Mēs uzdevām Finanšu ministrijai aktivizēt cīņu ar nodokļu nemaksāšanu un kontrabandu. Un mēs redzam arī, ka līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu īpaši ir palielinājusies cigarešu kontrabanda.
Valdība redz iespējas, ka varbūt var samazināt PVN likmi viesnīcu sektoram, kur ir nopietnas problēmas, un grāmatām, kā arī pagarināt augstākas likmes nepiemērošanas termiņu preses izdevumiem. Protams, par šīm izmaiņām ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jo vairāk tāpēc, ka iepriekšējās valdības rakstiska vienošanās paredz: ja nodokļu ieņēmumu plāns nepildās, tad iepriekšējā vienošanās paredz PVN likmi paaugstināt līdz 24 procentiem. Pirmajā sarunu raundā mēs aizdevējiem skaidrojām, ka mēs šādu risinājumu vērtējam kā neproduktīvu. Šķiet esam guvuši izpratni.
Viesturs Neimanis (eksperts): Kāda ir situācija ar starptautiskajiem aizdevējiem? Vai parakstītajos dokumentos notiks izmaiņas? Un, ja notiks, vai šīs izmaiņas tiks publiskotas?
V. Dombrovskis: Vienošanās, kas tika parakstīta, paredzēja budžeta grozījumus 2008. gada decembrī un nākamos grozījumus šogad martā, kas lielā mērā ir balstīti uz strukturālām reformām. Diemžēl jāatzīst, ka iepriekšējā valdība no decembra līdz martam nekādas iestrādes budžeta grozījumiem, kas balstīti uz strukturālām reformām, nesagatavoja. Es vēl kā premjera kandidāts attiecīgu informāciju pieprasīju no valdības un šādu atbildi arī saņēmu. Tāpēc ir skaidrs, ka ar šo budžeta grozījumu izstrādi ir nobīdes, ar starptautiskajiem aizdevējiem grafiks ir saskaņots.
Kristīne Krasovska (Latvijas Lielo pilsētu asociācija): Mēs šobrīd runājam par diviem scenārijiem. Viens scenārijs, ka saņemam miljardus eiro, otrs - ka mums būs jāizdzīvo no saviem ieņēmumiem. Kur var iepazīties ar scenāriju B, ko tas mums nozīmē?
V. Dombrovskis: Kā jau minēju, tas nozīmē sabalansētu budžetu. Taču valdība strādā scenārijam A. Mums ir pārliecība, ka mēs varam nodrošināt turpmāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu. Tas ir scenārijs A. Es domāju, ka mums nevajadzētu diskutēt par scenāriju B. Jo, ja mēs nevaram vienoties par budžeta deficītu, sliktākajā gadījumā līdz šiem 5%, tad otrs scenārijs būs vienkārši deficīta samazināšana līdz sabalansētam budžetam. Līdz ar to pēc loģikas nav nekāda pamata diskutēt par scenāriju B. Jāstrādā tā, lai tiktu sasniegts scenārijs A, un valdībai ir pilnīga pārliecība, ka to mēs varēsim izdarīt.
Komisija nenoraida misiju atbalstīt valdību
Jūnija beigās komisijas eksperti veidos komisijas ziņojumu par šiem jautājumiem.
LV.LV A. Bērziņam jautāja, vai komisija saskata arī savu misiju palīdzēt Dombrovska valdībai? Jo pašreiz tās virzienā skan diezgan daudz kritisku vārdu. “Mūsu uzdevums ir panākt, lai tiktu izveidota kopīga sistēma, lai mēs kopīgi strādātu un viens otru papildinātu.” Tā būšot kopīga sadarbība kopīgam rezultātam.
