Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms dažiem gadiem piedzēries (2,9‰) trolejbusa vadītājs ar trolejbusu ietriecies četrās automašīnās. Šovasar kuģītis „Vecrīga” ar pasažieriem uzskrēja Akmens tilta balstam, jo apkalpe bija iereibusi. Šā gada septembrī Līvānu novada Turku pagastā piedzēries ekskavatora vadītājs vairāk nekā divu promiļu alkohola reibumā ar ekskavatoru iebrauca vilcienā „Daugavpils-Rīga” un traumēja pasažierus.
Darbiniekus kontrolē
SIA „Saldus ceļinieka”, kas algo traģiskās vilciena un ekskavatora sadursmes vaininieku 1948. gadā dzimušo vīrieti (arī viņš avārijā guvis traumu), pārstāvis Kaspars Eglītis atzīst: šis notikums ir liels trieciens visam kolektīvam. Uzņēmuma 18 gadu pastāvēšanas vēsturē nav bijis gadījumu, kad kāds no darbiniekiem nodarītu kaitējumu vai zaudējumus. Iekšējā izmeklēšanā noskaidrots, ka ekskavatora vadītājs alkoholu lietojis pēc darba un ar tehniku pēcāk aizbraucis patvaļīgi. Kāpēc vīrieti neviens neapturēja, laikam zina vien tie, ar kuriem kopā tika tukšotas pudeles.
K. Eglītis uzsver, ka uzņēmumā kategoriski aizliegts ienest vai lietot alkoholu un par to ir informēti visi darbinieki, parakstīdami attiecīgus dokumentus. Izvirzītās prasības pieļauj, ka vadītājs ar noteiktu stāžu var lietot alkoholu līdz 0,5 promilēm. „Pie pirmajām, kaut nelielajām aizdomām par alkohola lietošanu būvdarbi tiktu nekavējoties pārtraukti un veikti visi nepieciešamie pasākumi, tai skaitā no pasūtītāja vai būvuzraudzības puses pret projekta vadību piemērotas pat soda sankcijas,” skaidro K. Eglītis.
"Stāvot garajās rindās pierobežā, autovadītāji, garlaicības mākti, lietojuši alu vai stiprāku alkoholu."
Ja „Saldus ceļinieka” vadītājiem rodas aizdomas, ka darbinieks darbā ir ieradies alkohola reibumā, viņam pieprasa veikt mērījumus izelpā ar alkometru.
Pēc SIA „Rīgas satiksme” Informācijas centra vadītājas Lienes Rumpanes sniegtās informācijas, pēdējos gadus nav fiksēts neviens gadījums, kad kāds uzņēmuma vadītājs reisa laikā atrastos alkohola reibumā. Uzņēmums šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tas ir saistīts ar pasažieru drošību. Katru reizi pirms darba sākšanas vadītājs iziet obligāto medicīnisko pārbaudi, kuras laikā mediķi pārbauda arī to, vai vadītājs nav lietojis alkoholu vai narkotikas. Ārsts ar savu zīmogu apliecina, ka vadītāja veselības stāvoklis atbilst tam, lai viņš varētu pārvadāt pasažierus. Ja vadītāja asinīs tomēr tiek konstatētas 0,1–0,5 promiles, viņu nenorīko darbā, tajā mēnesī viņš nesaņem prēmiju un viņam tiek izteikts rājiens.
Vairākkārt ir saņemti arī rīdzinieku zvani par aizdomām, ka vadītājs ir iereibis. Pārbaudot autovadītāju reisā, neviens no zvaniem nav apstiprinājies, teic L. Rumpane.
Kāds policijas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, atklājis, ka Latvijas austrumu pierobežā Terehovā nevienu reizi vien tālbraucēji šoferi centušies izbraukt no Latvijas alkohola reibumā. Stāvot garajās rindās, autovadītāji, garlaicības mākti, lietojuši alu vai stiprāku alkoholu. Valsts robežsardze par šo jautājumu atbildi nav sniegusi.
Likums aizliedz
Darba likuma 101. pants paredz, ka darba devējam ir tiesības darba ņēmējam uzteikt darbu, ja darbinieks veic darbu alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā. Darba devējs iereibušo darbinieku no darba drīkst atbrīvot tanī pašā dienā, kad viņš darbā bijis piedzēries.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Juridiskās nodaļas vadītājs Guntars Staune skaidro: darba devējam tāds darbinieks jāatlaiž, strikti ievērojot vairākus noteikumus, proti, jābūt pierādījumiem faktam, ka darbinieks darbā strādājis alkohola reibumā, un jāievēro likumos noteiktā atlaišanas procedūra.
Darba devējs var sastādīt aktu par darbinieka atrašanos darbā reibuma stāvoklī vai nosūtīt viņu uz speciālu medicīnisko ekspertīzi, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 394 "Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība" (pieņemti 02.06.2008). Noteikumos iekļauta speciāla veidlapa, ko aizpilda darba devējs, un tās veselības aprūpes iestādes, kam ir tiesības veikt šādas pārbaudes.
Ja mediķu atzinums ir pozitīvs (darbinieks ir bijis alkohola reibumā), tad ekspertīzes izdevumus sedz darbinieks un darba devējs viņu drīkst atlaist no darba. Ja darba devējs ir kļūdījies, pārbaudi apmaksā viņš.
G. Staune atgādina, ka no darba nevar atbrīvot darbinieku, kura asinīs ārsti atraduši alkohola ietekmi, jo Darba likums pieļauj atlaišanu no darba tikai alkohola reibuma gadījumos.
Ja darbinieks atsakās veikt medicīnisko ekspertīzi, darba devējam, pieaicinot vismaz divus lieciniekus, jāsastāda akts, kurā jānorāda vairākas alkohola reibuma pazīmes, proti, alkohola smaka, neadekvāts runas veids, grīļīga gaita utt.
Vienkāršākais un drošākais risinājums, lai alkohola lietošanu darbā nepieļautu vispār, ir iegādāties alkometru un veikt regulāras darbinieku pārbaudes. Protams, darba līgumā un iekšējās kārtības noteikumos pirms tam strikti jānosaka, ka darbā darbinieks nedrīkst lietot alkoholu vai nedrīkst ierasties alkohola reibumā, kā arī jāparedz, ka darbiniekam ir pienākums piekrist testam ar alkometru, norāda G. Straune.
Kļūst pārgalvīgi
Socioloģisko pētījumu institūta 2008. gada pētījumā „Alkohola lietošanas ietekme uz nelaimes gadījumiem darba vidēs un ceļu satiksmes negadījumos” ietvertie statistikas dati liecina, ka vēl 2001. un 2002. gadā Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits darbā bija viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, pēc tam līkne iet uz leju, bet jau 2005. un 2006. gadā tā atkal kāpusi augšup. Pēc VDI datiem, 50–66% gadījumu nelaimes gadījumi izcēlušies, darbiniekam esot alkohola reibumā. Vienmēr jāatceras, ka iereibis cilvēks pakļauj nelaimei ne tikai sevi, bet arī apkārtējos.
Mediķi konstatējuši, ka arvien biežāk pēc palīdzības vēršas jaunieši vecumā līdz 20 gadiem, kas, strādādami reibumā, guvuši darba traumas, jo kļuvuši pārgalvīgi.
"Normatīvos jāparedz, ka darbiniekam ir pienākums piekrist alkohola testam ar alkometru."
Pētījumā ietvertā darba devēju aptauja liecina, ka biežāk par alkohola lietošanu darbā darbinieki jau ierodas iereibuši vai paģiraini, kas parasti notiek algas dienā vai vairākas dienas pēc tās. Alkoholu darbā visbiežāk lieto zemas kvalifikācijas strādājošie un tie, kas nodarbināti nelegāli – secināts pētījumā.
Kā rīkojas darba devēji, redzot darbā iereibušu strādnieku? Pēc pētījuma datiem, 85% gadījumu darba devēji darbinieku sūta mājās, 61% - liek rakstīt paskaidrojumu, 44% - darbinieku nekavējoties atlaiž no darba. 60% darba devēju izsaka mutisku brīdinājumu, 47% to dara rakstiski.
Stingrāk uzraudzīt un izglītot
Darba devēji uzskata, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos. SIA „Saldus ceļinieks” vadītāji atzīst, ka VDI vai darba devējam jādod lielākas pilnvaras veikt darbinieku alkohola un psihotropo vielu lietošanas pārbaudes. Pašreizējā kārtība nosaka, ka darbinieks var nepiekrist šim pieprasījumam, bet citu līdzekļu, kā piespiest darbinieku pakļauties pārbaudei, darba devējam nav. Darbinieks darba devēju var iesūdzēt tiesā, un normatīvie akti ļaus viņam pat šo tiesu uzvarēt, skaidro K. Eglītis.
Eksperti un arodbiedrības norāda, ka arī darba devējiem jāuzņemas atbildība par to, ja darbinieks ierodas paģirains vai alkohola reibumā. Šo atbildību varētu noteikt normatīvajos aktos, tomēr viņi pieļauj iespēju, ka tādā gadījumā daļa darba devēju centīsies šādus darba drošības pārkāpumus noslēpt.
Arī VDI atzīst, ka jāgroza normatīvie akti, jo traumas vai letāls gadījums, kas iestājies darbā alkohola reibumā, tiek izmeklēts līdzīgi kā pārējie negadījumi darba vietā (alkohols tiek uzrādīts kā blakus apstāklis), lai gan citviet Eiropas Savienības valstīs šādus gadījumus izmeklē atsevišķi. Novecojušas arī tās normas, kas reglamentē aktu sastādīšanu un soda sankcijas par negadījumiem alkohola reibumā.
Darba devēji un VDI darbinieki uzskata, ka arodbiedrībām jāizglīto savi biedri par alkohola lietošanu un citiem darba drošības jautājumiem. Pētījumā uzsvērts, ka Latvijā būtu jāievieš valsts programma, kas palīdz strādājošajiem ārstēties no alkoholisma, kā tas ir, piemēram, Dānijā.
Tāpat darba devēji norāda, ka valstij jābūt stingrākai politikai alkohola tirdzniecībā, piemēram, nevajadzētu pieļaut, ka veikalā darbinieki alkoholu var iegādāties pusdienu pārtraukumā. Arī pārdevēji varētu būt ne tik pretimnākoši, ieraugot pie letes alkohola pircēju, kurš tērpies darba apģērbā.
Lietuvā šogad noteikti naudas sodi alkohola reibumā pieķertajiem darbiniekiem un viņu darba devējiem. Proti, par atrašanos darbā reibumā darbiniekam jāmaksā sods no 100 līdz 300 litiem (20–61 lats), bet dzīvībai bīstamo profesiju pārstāvjiem – līdz 1000 litiem (204 lati). Savukārt uzņēmuma vadītājs, kurš nav pamanījis, ka darbinieks ir iereibis, tiek sodīts ar 1000–3000 litu (204–612 latu) lielu naudas sodu. Pret alkohola lietošanu darbavietā iesaistījies arī Lietuvas Seims, aizliedzot alkohola tirdzniecību Seima kafejnīcās un restorānā.
UZZIŅAI
