Dzeršana kā sava veida socializēšanās Latvijā un citās Eiropas valstīs aizsākas jau skolas gados. Reti kurš no alkohola atturas vēlākos gados. Gandrīz katrs dzīvē svarīgais notikums mūsdienās tiek „svētīts” ar alkoholu – bērna piedzimšana, augstskolas pabeigšana, kāzas, bēres u.c. Alkoholu lieto gan priecīgos brīžos, jo tad ir iemesls iedzert, gan bēdīgos. Pēc SKDS statiskas datiem (2008. gada septembris), tikai 20% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par pilnīgiem atturībniekiem. Par atturībniekiem sevi atzinuši iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 55 gadiem, sievietes, aptaujātie ar ienākumu līmeni zem vidējā un arī laukos dzīvojošie.
Vai Latvijā dzīvo „dzērāju tauta”? Skarbi jautāts. Nebūt nav vēlēšanās uz šo jautājumu atbildēt ar apstiprinošu „jā”, taču pietiek aizbraukt uz kādu no Latvijas mazajām pilsētām vai pagastiem, kur pie ciema vienīgās „bodes” apgrozās iedzīvotāji ar kopīgu mērķi – kārtējo reizi iedzert. Attaisnojums: laukos nav nekā cita, ar ko sirdi iepriecināt. Un laukos valda arī nabadzība, tāpēc atliek dzert. Turklāt tā pamatīgi. Diemžēl. Arī Rīgā viegli pamanīt dzērāju kontingentu, jo īpaši mikrorajonos – Zolitūdē, Iļģuciemā, Imantā, Teikā, Bolderājā. Neatņemamas šo vietu vizītkartes ir drūma izskata dzertuves ar izkārtni „Bārs”, „Kafejnīca” un pat „Restorāns” (Darba laiks: 00-24).
Kāda ir dzeršanas kultūra iedzīvotāju daļai, kas šādas vietas apmeklē regulāri? Protams, dzert, lai piedzertos. Diemžēl no alkoholiķu klātbūtnes ikdienā vairs nav iespējams izvairīties. Viņi un viņu atstātās pēdas manāmas visur – piečurātas kāpņu telpas, apvemtas palodzes, „dziedoņi” pusnaktī u.c. Īpaši daudz Latvijā dzer vīrieši, un tie savos trīsdesmit četrdesmit gados izskatās jau dzīvi nodzīvojuši. Attaisnojums: nav darba, nevar uzturēt ģimeni, sabiedrība pārāk daudz gaida un prasa no vīrieša pleciem. Atliek vienīgi dzert. Savukārt sievietes dzer, jo lielākoties viļas vīriešos, mīlestībā un pašas sevī. Gan sievietēm, gan vīriešiem līdzi nāk arī personiskā vēsture – dzēra tēvs, dzēra māte, dzeru arī es.
"Vienkārša vīna vai alus baudīšana pie pusdienām mūsu valstī, lai gan pēdējos gados pamazām pieaug, tomēr vēl nav visai izplatīta."
Manuprāt, dzērājus Latvijā var iedalīt divās grupās: 1) tādi, kas pastāvīgi piedzeras līdz pilnīgam prāta aptumsumam, guļ zem klajas debess un izskatās jau līdzīgi dzīvniekiem, un 2) tādi, kas regulāri piedzeras nedēļas nogalēs, saviesīgos pasākumos, klubos, draugu „tusiņos” vai arī vienatnē pēc īsākas darba dienas beigām.
Atšķirība ir šo cilvēku ārējā izskatā, statusā, taču abas grupas vieno alkohols, kas tiek lietots ar vienu mērķi – piedzerties. Lielākoties tieši tāda ir dzeršanas kultūra Latvijā. Vienkārša vīna vai alus baudīšana pie pusdienām mūsu valstī, lai gan pēdējos gados pamazām pieaug, tomēr vēl nav visai izplatīta. Daudziem tāda niekošanās pat nav saprotama, jo jau dzer, tad kārtīgi un pa īstam! Ikdienas stresu, pārpūli, neveiksmi attiecībās nepieciešams noskalot ar kārtīgu devu alkohola. Vai pie vainas ziemeļnieku noslēgtība? Jo tālāk uz ziemeļiem, jo vairāk taču nepieciešams alkohols – lai atvērtos. Pēc Eiropas Komisijas statiskas datiem, visvairāk stipros alkoholiskos dzērienus patērē tieši Ziemeļeiropā – Īrijā, Somijā, Dānijā. Par īriem pat saka: „Īri dzer alkoholu kā zivis ūdeni.”
Ja kādam, kurš mēdz pārmērīgi lietot alkoholu, uzdod jautājumu – kāda jēga dzeršanai? –, pirmajā mirklī atbildes pat nav. Vēlāk seko paskaidrojumi – tā pieņemts, tā dara pārējie, nav ko darīt un nedzerot nav iespējams socializēties ar vienaudžiem, kolēģiem, draugiem. Dzer arī tāpēc, ka neredz savai dzīvei jēgu, nav izpratnes, kāpēc šajā pasaulē esmu nācis, nav mērķu, pēc kā tiekties. Apkārt, kā par nelaimi, ir draugi, kuri jūtas tāpat, tāpēc visi jūtas labāk dzerot.
Tuvojas Vislatvijas dzeršanas svētki – Jāņi. Tieši šāds raksturojums tiem ir visatbilstošākais! Dzer jau, protams, arī Lāčplēša dienā, 18. novembrī, Jaunajā gadā, Lieldienās u.c. Taču Jāņos jo īpaši, jo tie nav iedomājami bez kārtīga kausa alus. Ne viena vien. Jāņu nakts ir gara, un, lai to godam pavadītu, alum jāpietiek līdz rīta gaismai.
Jāņi bez alkohola? Vai vispār iespējami? Jā, ja vien spējam labi justies bez alkohola. Daudzi jautās – bet vai vajag? Atturēšanās no alkohola tieši Jāņos var būt arī kā sava veida iekšējs protests pret vispārējo dzeršanu.
Nepatīkami, bet katru gadu Jāņos aktuāls ir jautājums par braukšanu dzērumā. Ja dzeršana apdraudētu tikai paša dzīvību, tad kāpēc gan ne? – dzer, brauc un guli kapiņos, bet tā ir atbildība arī pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, kuri uz ceļa vēlas justies droši. Vai arī braukšana dzērumā pieder pie Latvijas dzeršanas kultūras? Attieksme: esmu tāds varonis, ka varu izdzert vienu, divas, trīs glāzes alkoholu un braukt. Šādu varoņu Latvijā netrūkst joprojām.
Kā dzer citās valstīs?
Dzeršanas kultūra katrā valstī nedaudz atšķiras. Personīgi vispievilcīgākā tā šķiet Eiropas dienvidos – Francijā, Spānijā, Itālijā. Gadu dzīvojot Francijā, iemācījos novērtēt labus vīnus un bez sirdsapziņas pārmetumiem baudīt tos divas trīs reizes nedēļā.
Francijā uz vienu iedzīvotāju gadā patērē 13,4 litrus alkohola (Eiropas Komisijas pētījums, 2006-2007). Krodziņi un restorāni tur faktiski nav iedomājami bez vīna malkošanas, protams, arī darbdienā. Skatam, kurā visi kā viens bauda vīnu pie asiņaina steika vai mīdijām, piemīt pat savs dienvidzemes šarms. Īpaši jau tāpēc, ka tā arī nepamanīju, ka kāds šo vīnu lietotu, lai piedzertos un nākamajā dienā „baudītu” paģiras. Tiesa, kaimiņa sajūsma par vīnu, manuprāt, līdzinājās sava veida atkarībai. Gizārdu vīna darītavas līdzīpašnieks atplauka vienmēr, kad iesāku sarunu par vīnu, vīnogām un visu, kas saistīts ar dzēriena izgatavošanu, garšu un baudīšanu. Radās iespaids – bez vīna šī cilvēka dzīve vairs nav iedomājama. Taču atšķirībā no hroniskiem alkoholiķiem, kuri gatavi laizīt izlijušas pudeles saturu, šis francūzis, gatavojot pīli sarkanvīna mērcē, bez žēlastības izlietnē izlēja vairākas vīna pudeles, kas, pēc viņa domām, nedeva pietiekamu baudījumu izsmalcinātajām garšas kārpiņām.
"Ja dzeršana apdraudētu tikai paša dzīvību, tad kāpēc gan ne? – dzer, brauc un guli kapiņos, bet tā ir atbildība arī pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, kuri uz ceļa vēlas justies droši."
Kopumā Francijā vīna patēriņš ar katru gadu krītas. Vainojama jaunā paaudze, kas vairāk izvēlas alu un lielākos „tusiņos” arī stipros alkoholiskos dzērienus. Vīns Francijā ir tikpat ierasts kā ūdens un jauniešu vidū tiek uzskatīts par prastu. Stilošanai pārsvarā lieto ārzemju alu, ko arvien biežāk vīna vietā izvēlas arī pie pusdienām, piemēram, atšķaidītu ar limonādi.
Arī Vācijā patērē visai daudz alkohola (10,1 litrs gadā uz iedzīvotāju), taču tur, tāpat kā Francijā, vairāk raksturīga alkohola baudīšana. Stāsta Evita Kulinska, Flensburgas universitātes maģistre: „Alu un vīnu vācieši lieto ikdienā, taču ar mēru, piemēram, pie vakariņām. Topošie vīra vecāki gandrīz katru vakaru iedzer glāzi alus vai vīna. Visiecienītākais ir vācu alus, taču topā ir arī gardie čehu ali. Cenas lētākas nekā Latvijā – sākot no 20 centiem par pudeli. Pudeles vienmēr var nodot un daļu naudiņas saņemt atpakaļ. Tā kā Vācija ir arī vīnu zeme, šeit novērtē arī vīnu. Īpaši Reimzemes. Kad pudeles tukšas, tās, lai varētu vēlreiz izmantot ražošanā, pirms izmešanas atkritumos šķiro – baltās, zaļās, brūnās.
Vācijā gandrīz nevienam nenāk prātā braukt dzērumā pie stūres. Par braukšanu dzērumā noteikti augsti sodi un tos joprojām paaugstina. Ir respekts pret policiju, vismaz kukuļdošanas skandāli nav dzirdēti. Cilvēku galvās nav tādas domas – braukšu dzērumā un, ja policija apturēs, samaksāšu kukuli.
Diemžēl Vācijā aktuāls ir alkoholisms jauniešu starpā. Jaunieši alkoholu lieto pārmērīgi un arvien vairāk, jau sākot no 12-13 gadiem. Bieži tos nogādā slimnīcā ar saindēšanos no alkohola. Piedzeras pat pirms stundu sākuma skolā, bet jo īpaši brīvdienās. Līdzīgi kā Latvijā, nepilngadīgajiem Vācijā nav īpašu problēmu nelikumīgi iegādāties alkoholu, jo dokumentus reti kad prasa. Tomēr jaunieši šeit dzer vairāk nekā Latvijā.”
Savukārt Polijā, kas vairāk atrodas ziemeļos, jau daudz spēcīgāk izpaužas alkohola lietošana, lai piedzertos. Gadā viens iedzīvotājs izdzer 8,1 litru alkohola. Ingrīda Puce, Ļubļinas universitātes doktorante: „Poļiem patīk dzert, turklāt daudz un stiprus dzērienus, piemēram, paštaisītu „samagonku”. Viņiem dzeršana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, īpaši laukos un svinībās. Filmās un populārās izrādēs bieži vien atspoguļota dzērāju trijotne, kura spriež, kurš un kā sagādās dzeramo.
"Īpaši Jāņos it kā nevainīgais alus veicina totālu piedzeršanos, tāpēc šogad varbūt iztiekam bez alus, dzeršanas un paģirām nākamajā rītā? Jo kāda gan ir jēga dzeršanai?"
Kā pretreakcija alkoholisma problēmai izveidojusies spēcīga jauniešu kustība, kas atsakās no alkohola. Pastāv pat tāda tendence kā kāzas bez alkohola. Jaunajiem pāriem gan nākas grūti vecākiem pierādīt, ka kāzas bez piedzeršanās var būt skaistas. Kāds pāris stāstīja, ka vecāki nekonsultējoties nopirkuši 800 pudeles „vodkas”, lai gan līgava cerēja, ka kāzās alkohola nebūs.
Poļiem ir tāds slāvisks „krampis” – vajag iedzert un tur viņi ne pa jokam. Mana istabiņas biedrene, pēc rakstura maiga un klusa būtne, no mājām ved stiprus paštaisītus alkoholiskos dzērienus, ar kurām ārzemnieces atšķirībā no polietēm tikai nedaudz panašķojas. Attieksme aptuveni tāda: „Tu mani cieni vai ne?””
Vai Latvijā kādreiz dzeršanas tradīcijas mainīsies tik spēcīgi, ka kārtīgas piedzeršanās vietā nedēļas nogalē un svētkos spēsim baudīt vienīgi kausu alu vai glāzi vīna pie ēdienreizēm? Narkologi gan iebildīs, jo diemžēl Latvijā pat alus veicina nodzeršanos un atkarība no alkohola lielākoties sākas ar alu, sidru un viegliem kokteiļiem. Īpaši Jāņos it kā nevainīgais alus veicina totālu piedzeršanos, tāpēc šogad varbūt iztiekam bez alus, dzeršanas un paģirām nākamajā rītā? Jo kāda gan ir jēga dzeršanai?
Statistika
Alkohola patēriņa ziņā Francija ierindojas pirmajā Eiropas valstu pieciniekā (13,4 litri gadā uz vienu iedzīvotāju). 18% Francijas iedzīvotāji pārsvarā izdzer vienu glāzi vīna dienā. Lai gan Īrijā, Dānijā, Somijā alkoholu katru dienu lieto tikai 2% iedzīvotāju, alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā (12-11 litri) daudz neatpaliek no Francijas, Itālijas un, piemēram, Spānijas, kur alkoholu katru dienu lieto pat 47% iedzīvotāju. Atšķirība – dzeršanas kultūrā, kur pirmajā gadījumā alkoholu lieto, lai baudītu, bet otrajā, lai apreibinātos un piedzertos. Arī Latvijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā katru dienu alkoholu lieto tikai 1% iedzīvotāju, tomēr, kā zināms, tā patēriņš nav mazs. Latvijā, piemēram, 2006. gadā tika patērēts 9,5 litri alkohola uz vienu iedzīvotāju, turklāt jāņem vērā, ka mūsu valstī nav izskausts nelegālā alkohola izgatavošana „točkās”. Pēc VID datiem, nelegālais alkohola patēriņš veido 10% no visa alkohola tirgus.
