Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
„Aizvakar vēl nekāds samazinājums nebija paredzēts,” izveidojušos situāciju skaidroja galvenais valsts notārs. „Vakar pienāca ziņa, ka mums budžets tomēr jāsamazina. Ķērāmies klāt reģionālo nodaļu slēgšanai – Bauskā un Saldū. Tad tieslietu sistēmā atradās 45 000 latu, kas tomēr ļāva atstāt Bauskas un Saldus nodaļas neskartas. Bet pašlaik, saņemot atrastos 45 000 latu, mums vienlaikus 100 000 latu savā budžetā bija jāsamazina. Rezultāts – vasaras laikā slēgsim ne tikai Bauskas un Saldus, bet vēl trīs reģionālās nodaļas – Jēkabpilī, Rēzeknē un Ventspilī. UR turpmāk darbosies tikai četras reģionālās nodaļas – Valmieras, Liepājas, Daugavpils un Rīgas.”
"UR turpmāk darbosies tikai četras reģionālās nodaļas – Valmieras, Liepājas, Daugavpils un Rīgas."
Tas nozīmē, ka nākotnē uzņēmējiem, lai reģistrētu nepieciešamo, nāksies mērot lielus attālumus, jo pašlaik vēl nav iespējams pilnīgi visus pakalpojumus sniegt elektroniski. Tas gan ir UR mērķis, un reģioniem jābūt tam gataviem, jo valstī paliks tikai četras reģionālās nodaļas.
Budžets – mazākais pēdējos piecos gados
UR Finanšu un saimniecības nodaļas vadītāja Aija Limbaite informēja, ka UR budžets ir samazināts par 30 procentiem un tas ir mazākais pēdējo trīs gadu laikā: „Lielākais grieziens skars algas – 119 000 latu samazinājums, līdz ar to no jūlija atalgojums jāsamazina mazākais par 30 procentiem.” Tādēļ UR nolemts strādāt tikai četras dienas nedēļā, lai nevis samazinātu algas, bet gan maksātu par nepilnu darba slodzi.
Avots: UR
Vidējais atalgojums UR samazinājies gandrīz par 200 latiem. Jau šā gada februārī visiem darbiniekiem bez izņēmuma atalgojums ticis samazināts par 15 procentiem, bet no jūlija – vēl jāsamazina par 30 procentiem. Pašlaik UR darbinieku vidējais atalgojums ir 383 lati.
Avots: UR
Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis piebilda, ka reģionālo nodaļu samazinājums nenesīs lielu ietaupījumu, jo darba apmērs nemainīsies, tas tikai pārcelsies no vienas nodaļas uz citu. Sakarā ar darba dienu samazinājumu pagarināsies arī komersantu reģistrēšanas laiks no trīs līdz piecām dienām.
Naudas trūkums spiež sadarboties
Kopš 2006. gada informācijas sniegšana no UR komercreģistra un atsevišķiem citiem reģistriem ir momentāna, ievērojami samazināts iesniedzamo dokumentu skaits komersantu reģistrācijai. UR ir sācis arī zvērinātiem notāriem apliecināt parakstus, atvieglojot un paātrinot reģistrācijas procedūras. Kopš 2007. gada UR skenē dokumentus un ir paplašinājis reģionālo nodaļu funkcijas, dodot iespēju biedrības un nodibinājumus reģistrēt visās reģionālajās nodaļās.
"Sakarā ar darba dienu samazinājumu pagarināsies arī komersantu reģistrēšanas laiks no trīs līdz piecām dienām."
Kopš 2008. gada reģistrs veido maksātnespējas reģistru, kas ir viens no aktīvākajiem reģistriem. UR sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ieviesis vienas pieturas aģentūras principu: uzņēmumu gada pārskati komersantiem jāiesniedz tikai VID, kas gada pārskata kopiju elektroniski nodod UR. No šā gada UR reģistrē arī reliģiskās organizācijas un to iestādes.
Šajā valsts pārvaldes izdevumu krasas samazināšanas situācijā tiek strādāts pie vienota juridisko personu reģistrēšanas dienesta, pie vairāku iestāžu kopīgas vienas pieturas aģentūras – darba grupas ziņojums būs gatavs rudenī. Bet pašlaik UR atduras pie tā, ka nav datu apstrādes sistēmas – pašreizējā datubāze pieder SIA „Lursoft”. „Mums tādas sistēmas nav, un arī naudas tās izveidošanai nav,” atzīst R. Balodis.
Datubāzei jāpieder valstij
Patlaban UR datubāzes uzturētājs ir SIA „Lursoft”. R. Balodim bijusi saruna un arī atbalsts no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijas un Valsts kontroles nostādnē, ka UR datubāzei ir jāpieder valstij. To apkalpot varētu pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) principiem. „Šādas datubāzes izveidei nepieciešami 3-5 miljoni latu, un „Lursoft” pašlaik var berzēt rokas un priecāties par nākamajiem acīmredzot neskaitāmajiem gadiem, kad viņiem šī sistēma piederēs. Pašreizējais līgums ar „Lursoft” beidzas 2011. gadā, un tagad ir pēdējais brīdis, lai izlemtu, kādas šīs attiecības būs nākotnē – vai līgums ar „Lursoft” tiks pagarināts, vai arī UR pats izstrādās un izveidos datubāzi. Tāda ir situācija. Bet naudas pašlaik nav,” ainu iezīmē galvenais valsts notārs.
"Tas būtu tikai normāli, ja UR datubāze piederētu valstij, nevis privātam uzņēmumam."
Ja UR neatrod iespēju izveidot savu datubāzi, tad līgums ar „Lursoft” automātiski tiek pagarinās uz nenoteiktu laiku. Tomēr normāla situācija būtu, ja datubāze un visa sistēma piederētu valstij, nevis privātam uzņēmumam.
