Ne visi var pretendēt uz darbinieku prasījumu garantiju fonda naudu
Kopš 2003. gada atlīdzība tiek izmaksāta no darbinieku prasījumu garantiju fonda (garantiju fonds), kura pārvaldītājs ir valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (MNA). Darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda nosaka likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, Maksātnespējas likums un Ministru kabineta noteikumi.
Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv ir ievietota darbiniekam nepieciešamā informācija par darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību un veicamajām darbībām, ja viņa darba devējs atzīts par maksātnespējīgu un nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu un ar to saistītos maksājumus.
Darbinieku prasījumus pieņem, apkopo un iesniedz MNA maksātnespējīgā darba devēja administrators. MNA darbinieku prasījumus apmierina no garantiju fonda līdzekļiem. Taču, ja uzņēmumā jau saskatāmas problēmas un darbinieki skarbi joko, ka “laikam tuvojas bankrots”, vajadzētu pārliecināties, vai uzņēmums tiešām nav pieteicis maksātnespēju, par ko informāciju ir iespējams iegūt no Maksātnespējas reģistra, kura turētājs ir Uzņēmumu reģistrs (Maksātnespējas reģistrs pieejams Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē www.ur.gov.lv sadaļā „Maksātnespējas reģistrs”). Jo – darbinieku prasījumiem ir arī ierobežojums laikā. Ja darbinieks ir kreditors, proti, darba devējs viņam ir parādā, kreditora pienākums ir iesniegt savas prasības maksātnespējas administratoram tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā, kas arī ir pieejams Maksātnespējas reģistrā. Pēc sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu tiesā vēl paiet vairāki mēneši, iekams darbinieki var saņemt atlīdzību no garantiju fonda.
No garantiju fonda darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:
- darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
- atlīdzību par gadskārtējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās (atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu);
- atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
- atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā (Darba likumā noteiktais apmērs);
- kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu;
- kaitējuma atlīdzības summu par četriem gadiem uz priekšu.
Turklāt no garantiju fonda līdzekļiem apmierina prasījumus par tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajām izmaksām.
Ar šim gadam plānoto naudu, iespējams, nepietiks
Tā kā šobrīd valstī vērojams maksātnespējīgo darba devēju pieaugums, tiek ietekmēta arī situācija garantiju fondā. Iespējams, ka 1,35 miljonu latu finansējums, kas 2009. gadā valsts budžetā paredzēts darbinieku prasījumu apmierināšanai, būs nepietiekams, ņemot vērā to, ka uz 2009. gada 26. janvāri ir pieprasīti naudas līdzekļi šo prasījumu apmierināšanai 58% apmērā no kopējā garantiju fonda budžeta 2009. gadā – informē MNA direktors Ervīns Ābele.
"2007. gadā tika uzsākti 1433 maksātnespējas procesi, pērn 1598 - par 165 procesiem vairāk."
Līdz 2009. gada 26. janvārim no garantiju fonda darbinieku prasījumu apmierināšanai ir piešķirti un izmaksāti 12 987 lati četros maksātnespējīgos uzņēmumos, un MNA ir saņēmusi iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu 32 maksātnespējīgos uzņēmumos 765 980 latu apmērā. 2009. gada 27. janvārī tika lemts par līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgās SIA „Komandas” darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 351,63 latu apmērā.
Iepriekšējos gados ietaupīts
Latvija pat salīdzinoši vēlīgajā 2007. gadā tika atzīta par valsti, kurā starp citām jaunajām Eiropas Savienības valstīm visstraujāk pieaug maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Tomēr garantiju fonda līdzekļi nevienu gadu netika izlietoti maksimāli pieejamo līdzekļu apmērā.
2008. gadā darbinieku prasījumu apmierināšanai saskaņā ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2008. gadam” bija pieejami naudas līdzekļi 1 700 000 latu apmērā, taču tika izlietoti 1 300 124 lati, tātad 76% no kopējās gadā pieejamās summas. 2007. gadā darbinieku prasījumu apmierināšanai pieejamie garantiju fonda līdzekļi bija 1 350 000 latu, no tiem darbinieku prasījumu apmierināšanai tika izlietoti 575 196 lati jeb 43% no kopējās gadā pieejamās summas.
MNA informē, ka saskaņā ar 2001. gada 20. decembra likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 8. panta trešo daļu, garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlieto darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados, kā tas ir noteikts 2007. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 524 „Par Koncepciju par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību” 4. pielikumā.
Garantiju fonda atlikums uz 2009. gada 1. janvāri bija 2 796 678 lati.
Riska nodeva – ceturtdaļlata vēl vairākus gadus
MNA informē, ka saskaņā ar 2007. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 524 „Par Koncepciju par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību” 4. pielikumu uzņēmējdarbības riska valsts nodeva līdz 2012. gadam plānota 0,25 latu apmērā. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrēšana ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.
Uzņēmumos, kur kavējas algas izmaksa, notiek cilvēku atlaišana, nereti nesamaksājot Darba likumā paredzētos maksājumus, kur bažīgi tiek pārspriests, vai tikai uzņēmumam netuvojas bankrots, jāzina arī, ka darbinieku prasījumu apmierināšana no garantiju fonda notiek tikai likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteiktajā kārtībā. Jo, kā paskaidro MNA, “garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process. Šis ir viens no priekšnoteikumiem, lai darbinieku prasījumus varētu apmierināt no garantiju fonda līdzekļiem”.
Izmaksā tūkstošiem latu
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ir audzis gan maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, gan darbiniekiem no garantiju fonda izmaksājamās summas. Pērn 84 uzņēmumu 1029 darbiniekiem no fonda izmaksāti 1 300 124 lati. 2007. gadā – 60 uzņēmumu 928 darbiniekiem – 575 200 lati.
"Garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process."
MNA tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv norādīts, ka šobrīd nepastāv ierobežojums attiecībā uz kopējo izmaksājamo prasījuma summu vienam darbiniekam. Pēc MNA sniegtās informācijas, lielākie maksājumi uzņēmumiem darbinieku prasījumu apmierināšanai no garantiju fonda 2008. gadā piešķirti:
- SIA “MALTEKS” 168 darbinieki – Ls 304 516;
- SIA “LETGLASS” 199 darbinieki – Ls 206 628;
- SIA “RONDEKS” 92 darbinieki – Ls 181 737;
- SIA “LIEPAJA PELLETS” 36 darbinieki – Ls 87 408;
- SIA „PRINT FABRIC” 10 darbinieki – Ls 12 040;
- SIA „AMAZING LATVIJA” 26 darbinieki – Ls 71 727;
- SIA „MC ALIANSE” 20 darbinieku – Ls 56 845;
- SIA „BŪVTEHRENT” 34 darbinieki - Ls 24 315;
- SIA „EKRĀNS, KINO UN VIDEO” 10 darbinieki - Ls 20 413;
- SIA „GALIŅI” 13 darbinieki – Ls 20 180;
- SIA „TALSU GALDNIEKMEISTARS” 17 darbinieki - Ls 17 886;
- SIA „21ST DRIVE TECHNOLOGY” 9 darbinieki – Ls 15 836;
- SIA „VEF KTR” 23 darbinieki – Ls 12 722;
- SIA „EMPIRE HAIR DESIGN” 5 darbinieki - Ls 11 814;
- SIA „AVANTIS BŪVE” 8 darbinieki - Ls 9 110.
Jau pērn maksātnespēja strauji pieauga
Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Līga Brice LV.LV informēja, ka 2007. gadā tika uzsākti 1433 maksātnespējas procesi, pērn 1598 - par 165 procesiem vairāk. Šogad janvārī uzsākti 167 procesi.
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu tirdzniecība; būvniecība, elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde; apstrādes rūpniecība; transports, glabāšana un sakari; viesnīcas un restorāni ir nozares, kurās visbiežāk uzsākts maksātnespējas process. Starp maksātnespējas biežākajiem ierosinātājiem ir ne tikai uzņēmējsabiedrības (881), bet arī valsts iestādes (783), kā arī 96 fiziskas personas.
Arī Latvijai kaimiņos Lietuvā pagājušajā gadā lielākais bankrotu skaits reģistrēts vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā - beidza pastāvēt 248 uzņēmumi, atsaucoties uz Lietuvas statistikas departamentu, vēsta „BNS”. Bankrotēja arī 205 apstrādes uzņēmumi, 95 transporta firmas un 91 nekustamā īpašuma kompānija. Kaimiņvalstī kopā bankrotu piedzīvoja 928 kompānijas - par 53,1% vairāk nekā 2007. gadā.
