2003. gada 14. septembra referendums izvērtās dramatisks ne tikai balsojuma rezultātu dēļ (55,9% nobalsoja pret un tikai 42% – par eiro ieviešanu valstī), bet arī traģisku notikumu dēļ. Referenduma negatīvo kaislību ēnā serbu imigrantu atvase Mihailo Mihailovičs nogalināja Zviedrijas toreizējo ārlietu ministri – pro eiro idejas karognesēju Annu Lindu. Rezultātā no tālākas karjeras politikā atteicās arī tuvs Annas Lindas sabiedrotais un eiro piekritējs, zviedru sociāldemokrātu bijušais līderis Jorans Pēršons. Eiro idejas sagrāve dzimtenē 2003. gadā mudināja viņu mest mieru politikai.
Tagad, kad bijušais premjerministrs kļuvis par zemnieku un, staigājot pa saviem mežiem, iespējams, vairs neseko eiroskeptiķu norietam dzimtenē, notiek tas, kam bija jānotiek jau sen. Zviedri kļuvuši labvēlīgāki gan pret Eiropas ūnijas ideju, gan arī pret kopīgo naudu.
Psiholoģiskā barjera ir pārvarēta – monētas ar karaļa profilu, papīra naudu ar Selmas Lāgerlēvas portretu varētu nomainīt ar neizskatīgajām Eiropas monētām un banknotēm.
Kas īsti noticis karaļvalstī?
Viens no iemesliem ir globālās konjunktūras lejupslīde. Atrašanās „ārpus eiro valstu bariņa” zviedriem pēkšņi šķiet nedroši. Vientulība nav māsa.
2009. gada februārī zviedru industrijas apjomi salīdzinājumā ar 2008. gada februāri bija samazinājušies par 20,3 procentiem. Fakti rāda, ka krīze traumē Zviedriju smagāk nekā citas Eiropas „caurmēra valstis”, kur industrijas apjomu lejupslīde patlaban ir apmēram 17,5% robežās (ES – 18,4%).
Zviedru ekonomika ir cieši saistīta ar eksportu. “Eurostat” jaunākie dati rāda, ka pieprasījums pēc zviedru precēm pasaules tirgū samazinās (-24%).
"Somu industrijas produkcijas apjomu lejupslīde līdz šim ir bijusi mazāk dramatiska nekā zviedriem."
Otrs eiro magnētisma virziens ir uzņēmējdarbības pozitīvā attieksme pret eiro ienākšanu Zviedrijā. Zviedru kronas nemitīgā krišana attiecībā pret eiro dara savu.
Protams, ka zviedru arodbiedrību, valdības paziņojumi un vēl virkne iekšpolitisku dokumentu rada iespaidu, ka atrašanās ārpus eirozonas līdz šim ir nākusi valstij par labu. Prakse gan liecina par pretējo. Vislabākais piemērs šajā gadījumā ir salīdzinājums ar Somiju.
Somu izrāviens
Somu industrijas produkcijas apjomu lejupslīde līdz šim ir bijusi mazāk dramatiska nekā zviedriem. Pēc OECD (Organization for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) datiem, Somijas konjunktūras stāvoklis pašlaik ir labāks nekā zviedriem. Somu industrijas struktūra atgādina zviedru modeli, un tāpēc somi ar zviedriem konkurē līdzīgos preču noieta tirgos. Tieši tajos eiro priekšrocības ir ļāvušas somiem saglabāt stabilitāti. „Mēs varam konstatēt, ka Zviedrijas atrašanās ārpus eirozonas līdz šim nekādā mērā nav radījusi mūsu industrijai kādas priekšrocības, kā tika solīts. Izolācija nav veicinājusi nedz mūsu industrijas, nedz darba tirgus uzplaukumu. Krīze ir kļuvusi par visspēcīgāko argumentu Zviedrijas iestājai eiro. Tagad pats svarīgākais ir ātri izlemt par šo soli. Jo ātrāk – jo labāk!”1
Priekšvēlēšanu aicinājumi
Līdzīgās domās patlaban ir arī Zviedrijas Kristīgie demokrāti, kas piedāvā aktualizēt jauna eiro referenduma jautājumu tieši tagad – Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. 7. maijā četru Zviedrijas partiju priekšvēlēšanu laikā šis jautājums tika cilāts un diskutēts. Eiro kā ēsmu vēlētājiem izvēlējās liberāļi un Kristīgie demokrāti. Turpretī Eiropas virzienā visskeptiskāk noskaņotā partija – kreisie/komunisti – investēja visus savus garīgos resursus jaunā alkohola politikā kā priekšvēlēšanu aģitācijas fundamentā. Konservatīvie patlaban sliecas klimata politikas un jaunā prezidentūras perioda virzienā.
„Man šķiet, ka līdzdarbojoties eiro jomā, mēs kļūsim par stabilākiem Eiropas spēlētājiem,” apgalvoja Kristīgo demokrātu vadītājs, sociālo lietu ministrs Jorans Heglunds. Liberāļu Jans Bjorklunds aicināja jau 2011. gadā sarīkot jaunu referendumu eiro jautājumā, uzskatot, ka finanšu krīze ir pievilkusi Zviedriju tuvāk Eiropai.
"Zviedru bankas problēmas Baltijas valstīs turpina atsaukties uz kronas vērtību."
Valdības vadītājs un konservatīvo līderis Fredriks Reinfelds šīs kaislības nekavējoties aplēja ar aukstu ūdeni un paziņoja, ka „eiro referenduma jautājumam nav nekā kopīga ar Eiroparlamenta priekšvēlēšanu procesu” jo „par šo jautājumu izlems parlaments”. 2
„Eiro jautājumu diskutēsim vēlāk,” uzstāja Zviedrijas premjerministrs, apgalvojot, ka „tauta drīzāk grib zināt, kā mēs spēsim ietekmēt Eiroparlamentu”, un tāpēc kategoriski izvairījās no eironaudas temata aktualizēšanas. Pēc Zviedrijas premjerministra domām, pašlaik daudz svarīgāki jautājumi ir pasākumi globālās sasilšanas novēršanai (klimata stabilizācijas pasākumi), bezdarba un finanšu krīzes novēršanas iniciatīvas, organizētās noziedzības apkarošana.
Kronas lejupslīde turpinās
Zīmīgi, ka pēdējo mēnešu laikā uzlabojusies arī zviedru attieksme pret Eiropas Savienību. SOM pētījumi liecina, ka 48% zviedru šobrīd atbalsta valsts līdzdalību ES. Pirmo reizi valsts vēsturē aptaujāto vairākums neatbalsta Zviedrijas izstāšanos no ūnijas.
„Beidzot ir pienācis liktenīgais brīdis, kad zviedri ir pa īstam gatavi akceptēt Eiropas Savienību,” konstatē profesors Sorens Holmbergs Zviedrijas radio ziņu dienestam.3
Tikmēr kronas vērtība turpina kristies. Neraugoties uz valsts bankas manipulācijām ar aizdevumu procentu likmēm, eksperti prognozē kronas kritumu visu pavasari līdz vasaras vidum. Tā uzskata arī “Swedbank” valūtas analītiķis Karls Juhans Bergštroms: „Mūsu problēmas Baltijas valstīs turpina atsaukties uz kronas vērtību. Tāpēc SEK stabilizācija ievelkas laikā.” 4
Tikmēr priekšvēlēšanu kampaņa ieiet noslēguma taisnē. Uz Eiropas Parlamentu pašlaik vispārliecinošāk pretendē lielās partijas. Pētniecības institūta SIFO jaunākie pētījumi ziņo, ka 35,2% vēlētāju pašlaik uz Eiroparlamentu virzītu sociāldemokrātus un 27,6% - konservatīvos. Tātad par 10% vairāk vēlētāju paļaujas uz lielajām, stabilajām partijām. Trešā lielākā partija šajā skalā ir Vides partija ar 7,9 procentiem. Virs 5 procentiem balsu patlaban var savākt arī “Pirate Bay”.
_____________________________________
