Taupīs, samazinot atalgojumu un darbinieku skaitu
Jau pašlaik no apmēram 3,5 tūkstošiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku, 2,5 tūkstoši pamatalgā nesaņem vairāk par likumā noteikto minimumu – 360 latiem mēnesī. Taču atalgojums būs jāsamazina vēl, pēc sarunām ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, informē VUGD priekšnieks Ainars Pencis. Pērn darbinieku atalgojumam dienests atvēlēja 27,517 miljonus latu, bet šogad, piemērojot iepriekšējo samazinājumu, tas sarucis līdz 19,57 miljoniem. Taču nu atalgojums jāsamazina vēl par 2,57 miljoniem.
Arī VMD budžets ugunsdzēsības vajadzībām, kas pērn bija 1,4 miljoni latu, šogad samazināts apmēram uz pusi, - informē dienesta Ugunsapsardzības daļas priekšnieka vietnieks Agris Šūmanis.
Nākamā līdzekļu ekonomēšana VUGD notiks, samazinot samaksu par dienesta pakāpēm, kas ierindniekam pašlaik ir divi, bet ģenerālim – 100 latu mēnesī, LV.LV skaidro A. Pencis. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet apcirpšana, visticamāk, sagaidīs arī darbinieku uzturnaudas, kompensācijas un citas atalgojuma pozīcijas. Iespējams, tiks samazināts arī struktūrvienību statuss, kas tajās strādājošajiem ļaus piemērot attiecīgi zemāku atalgojuma rangu.
"Līdz šim mums bija nauda, bet nebija cilvēku, tagad cilvēki atrastos, bet nebūs naudas."
VMD, kā informē A. Šūmanis, taupīs, samazinot sezonas darbinieku skaitu, to funkcijas vajadzības gadījumā deleģējot štata darbiniekiem, tajā skaitā – mežsargiem. “Līdz šim mums bija nauda, bet nebija cilvēku, tagad cilvēki atrastos, bet nebūs naudas,” situāciju raksturo VMD pārstāvis. Ugunsnedrošo periodu VMD, visticamāk, šogad izsludinās no 15. līdz 20. aprīlim.
300 000 latu samazinājums paredzēts arī VUGD tehniskajām vajadzībām. Šo summu atņemot degvielas iegādei un komunālo maksājumu veikšanai, kas jau tāpat ir nepietiekama, dienests vairs nespētu veikt tam likumā paredzētās funkcijas, norāda A. Pencis. Tādēļ pašlaik ceram, ka tēriņus šo izdevumu pozīcijā kompensēs Iekšlietu ministrija.
Kūlu dzēsīs, tikai izvērtējot apstākļus
Šogad, reaģējot uz izsaukumiem saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem, ugunsdzēsēji izvērtēs dzēšanas lietderību – arī šī ir viena no realitātēm, ko nosaka līdz galējai robežai samazinātais finansējums. “Gadās, ka 10 hektāru liels lauks deg pa pāri simt kvadrātmetriem ikreiz, pirms to apdzēšam. Tērējot degvielu, mums turp bezjēdzīgi jābrauc pat vairākas reizes dienā, līdz platība tiek nodedzināta pavisam. Turklāt prakse rāda: ja kāds to lauku ir nolēmis nodedzināt, viņš to arī izdarīs,” situāciju raksturo VUGD vadītājs. Šādos gadījumos, ja netiek apdraudētas ēkas vai citas materiālās vērtības, varētu tikt pieņemts lēmums uz ugunsgrēka vietu nebraukt. Katrā konkrētā gadījumā izšķiršanās būs attiecīgā ugunsdzēsēju formējuma vadītāja kompetencē. “Pirmo atbildību par šādu lēmumu uzņemos es kā dienesta vadītājs,” skaidro A. Pencis. Kūlas ugunsgrēki noteikti tiks dzēsti gadījumos, kad to radītie dūmi var nozīmīgi apgrūtināt redzamību uz autoceļiem.
Situācija, kad degoša lauka malā stāv dzēsēji, neizbēgami raisīs iedzīvotāju neizpratni un sūdzības par ugunsdzēsēju bezdarbību, atzīst A. Pencis. Tādēļ dienests rēķinās, ka nāksies nodarboties arī ar sabiedrības informēšanu par VUGD rīcību kūlas ugunsgrēku sezonā. Cerības par iedzīvotāju izpratni raisot fakts, ka ievērojami samazinājies viltus izsaukumu skaits, kas šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo periodu pērn, sarucis par trim simtiem.
Šogad pirmais reģistrētais kūlas ugunsgrēks notika jau 4. februārī Liepājas pilsētas teritorijā, kur pērnā zāle dega 100 kvadrātmetru platībā.
Degvielas un tehnisko iespēju trūkums – problēma arī šogad
Ierobežojumus VUGD darbībā rada galvenokārt līdzekļu trūkums degvielas iegādei. Ja ugunsgrēku dēļ nenāksies izsludināt ārkārtas situāciju, dīzeļdegvielas, kas dienestam piešķirta no valsts materiālajām rezervēm, visticamāk, pietiks līdz gada beigām, informē A. Pencis. Citādi ir ar benzīnu, kurš nepieciešams ZIL un GAZ tipa ugunsdzēsības automobiļiem, kuras lielākoties izmanto lauku rajonos. Šīs degvielas dienestam var nepietikt. Jau tagad par degvielu un komunālajiem maksājumiem VUGD ir ieslīdzis parādos, kas 1. aprīlī sasniedza 54 000 latu.
Līdzekļu trūkums iespaido arī VUGD autoparku – no apmēram 400 autocisternām, kas ir dienesta rīcībā, ap 90 ir nodotas remontā. Taupot jauno tehniku, VUGD šogad smagajos meža un kūlas dzēšanas darbos plāno iesaistīt galvenokārt vecākus, vēl padomju laikā ražotus automobiļus. Tendence nav iepriecinoša – autoparks pakāpeniski nolietojas un, nesaņemot papildinājumu, sarūk, atzīst A. Pencis. Novecošana skārusi arī ugunsdzēsēju depo ēkas, kurās tiek veikti tikai paši nepieciešamākie remontdarbi.
"Autoparks pakāpeniski nolietojas un, nesaņemot papildinājumu, sarūk."
Nolietojums skāris arī VMD ugunsdzēsības autoparku, atzīst A. Šūmanis. Tiesa, dienests pirms vairākiem gadiem iegādājies 50 „Ford Ranger” apvidus auto ar ugunsdzēsības aprīkojumu. Taču šo tehniku esot iespējams izmantot tikai salīdzinoši neliela ugunsgrēka dzēšanai. Tādēļ lielu ugunsnelaimju gadījumā VMD ir atkarīgs no VUGD atbalsta dzēšanas darbos, par kuru jau esot panākta vienošanās. Situācija mainīsies 2011. gadā, kad VUGD sāks pakāpenisku VMD ugunsdzēsības funkciju pārņemšanu.
Līdzekļu trūkums skāris arī civilās aizsardzības jomu, kuras vadība valstī ir VUGD kompetencē. Lai gan uzdevumu veikšana civilajā aizsardzībā prasa salīdzinoši mazāk līdzekļu, tomēr ierobežojumi par sevi likuši manīt, piemēram, trauksmes sirēnu darbības uzturēšanā. Kā informē A. Pencis, vairākas trauksmes ierīces ir izgājušas no ierindas, bet naudas to remontam nav.
VUGD savas aktivitātes ir ierobežojis arī ugunsdrošības profilaksē. Jau vairākus gadus dienests neveic ugunsdrošības uzraudzību nelielajos uzņēmumos, jo atbilstoši likumam šāds pienākums paredzēts arī šo objektu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem. Profilakses darbs līdzšinējā apmērā tiks nodrošināts vienīgi tādos lielos sabiedriskajos objektos kā izglītības iestādes, koncertzāles, stadioni, informē dienesta vadītājs.
Latvijā 2008. gadā reģistrēti 8967 ugunsgrēki, kas ir par 11,9% mazāk salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad to skaits bija 10 179. Galvenie ugunsnelaimju cēloņi joprojām ir neuzmanīga rīcība ar uguni (6396 gadījumi). Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos izglābti 148 cilvēki. Ar ugunsgrēkiem nesaistītos negadījumos (ceļu satiksmes negadījumi, negadījumi uz ūdens un ledus un citi) izglābti 255 cilvēki.
