Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu vadītājiem šonedēļ būs jāizlemj, kā vēl samazināt izdevumus, pirmdien pēc tikšanās ar iekšlietu dienestu vadītājiem un ministrijas darbiniekus pārstāvošo arodbiedrību līderiem darīja zināmu iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Ja darbinieku atalgojums būs jāsamazina vēl par prasītajiem 15 %, VUGD nespēs nodrošināt ne normatīvajos aktos paredzētos glābšanas kritērijus, ne likumā noteiktās saistības par strādājošo atalgojumu, norāda dienesta priekšnieks Ainars Pencis.
Ierobežojums ierobežojama galā
Līdzekļu taupīšanas nolūkā jau visu šo gadu VUGD bija atteicies no glābēju mācībām, kas saistītas ar autotransporta lietošanu, kā arī līdz minimumam ierobežojis dienesta vieglo automašīnu izmantošanu. Pilnībā dienests atteicies no jau kopš šīs desmitgades sākuma plānotās valsts ugunsdzēsības resursu racionalizācijas, kuras ietvaros, ierīkojot jaunus posteņus, bija paredzēts apvienot VUGD un Valsts Meža dienesta struktūras. Savukārt pašlaik esošajos depo atlikti plānotie remonti un labiekārtošana.
Finansējuma samazinājums, ko ugunsdzēsējiem paredzēja 2009.gada budžeta ietvaros oktobrī noteiktie ierobežojumi, lika dienestam atteikties arī no 166 štata vietām, skaidro A.Pencis. Praksē tas nozīmēja administratīvo darbinieku, pirmspensijas un zemākā ranga virsnieku atlaišanu, kā arī posteņu likvidēšanu Rundālē un Staicelē. Tas savukārt nozīmē glābēju ierašanās laika palielināšanos Bauskas un Limbažu rajonā apstākļos, kad jau līdz šim daudzviet lauku rajonos tas krietni pārsniedz normatīvajos aktos paredzētās 25 minūtes.
Ik gadu, saņemot aptuveni pusi no faktiski nepieciešamā finansējuma, VUGD, kuram uzticēta arī civilās aizsardzības vadība valstī, līdzekļu pietiek izdzīvošanai, bet ne attīstībai. Saistībā ar jau minēto virsnieku štata vietu samazinājumu, nākamgad Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža neuzņems jaunus audzēkņus, informē A.Pencis.
Glābēji paliktu tikai rajonu centros
Prasība samazināt darbinieku atalgojumu vēl par 15% VUGD vadību nostāda dilemmas priekšā atlaist vēl darbiniekus vai pārkāpt likumu, kurš nosaka, ka dienestā strādājošie saņem ne mazāk par divām minimālajām mēnešalgām jeb 360 latu mēnesī. Faktiski nav iespējams ne viens, ne otrs. No aptuveni 3500 VUGD darbiniekiem apmēram 2500 cilvēkiem amatalga ir 360 latu robežās, bet prasītais samazinājums to „padzītu” zem likumā noteiktā sliekšņa. Tādēļ, kā LV.LV informēja A.Pencis, dienests pašlaik gatavo iesniegumu iekšlietu ministram, kurā lūdz minēto samazinājumu noteikt zemāku par 15% vai atļaut samazināt amatalgu arī tiem, kuri saņem 360 latus un mazāk. Ja ugunsdzēsējiem piemērojamais atalgojuma samazinājums būtu 10 %, kā skaidro dienesta vadītājs, tad pārējos piecus procentus sedzot ar prēmijām vai apmaksu par virsstundu darbu, VUGD spētu kopumā nosegt pašlaik pieprasīto 15% samazinājuma iespaidu.
"Ugunsdzēsēju depo skaita samazināšana nozīmētu to, ka uz izsaukumiem lauku rajonos glābēji brauktu pat stundu un ilgāk."
„Mēs nevaram izpildīt prasību samazināt izdevumus par četriem miljoniem latu, kas liktu atlaist no darba četrsimt cilvēku jeb likvidēt 35 – 40 ugunsdzēsēju posteņus. Tādā gadījumā VUGD kļūtu par tādu vien reprezentatīvu organizāciju, kas darbojas Rīgā un rajonu centros,” norāda A.Pencis. Praksē tas nozīmētu, ka, piemēram, uz ugunsgrēku Ērgļos, Zaubē vai Nītaurē glābējiem nāktos mērot vismaz stundu ilgu ceļu no Ogres, Madonas vai Cēsīm.
Turpmāk līdzekļu samazinājums atstātu negatīvu iespaidu arī uz vienu no svarīgākajām VUGD funkcijām – palīdzību iedzīvotājiem. Tajā skaitā aizkritušu durvju atvēršanu, grāvī ieslīdējušu transportlīdzekļu izvilkšanu uz ceļa un citu sadzīvisku negadījumu risināšanu. Sevišķi negatīvas sekas, kā atzīst A.Pencis, būtu VUGD ierašanās laika palielināšanās uz smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, kad iespējami ātra cietušo atbrīvošana no sasistajiem transportlīdzekļiem ir būtiski svarīga cilvēku dzīvības glābšanai.
Lai gan šogad kopējais VUGD izsaukumu skaits ir samazinājies, tas noticis galvenokārt, ņemot vērā salīdzinoši mazāku kūlas degšanu pavasarī, informē A.Pencis. Visās citās pozīcijās izsaukumu skaits ir pieaudzis.
Glābšanas un palīdzības darbu skaits, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājies par 14 %. Pavisam 2007. gadā reģistrēti 5217 glābšanas darbi, kas ir 49 % no kopējā izbraukumu skaita 2007. gadā, liecina VUGD statistika. Dienesta darbinieki, reaģējot uz trauksmes signālu, 2007.gadā devušies 15 396 izbraukumos, 2006.gadā – 20 786, bet 2005 gadā – 14 374 izbraukumos. Šā gada 11 mēnešos veikti 3806 glābšanas darbi, kuros izglābti 237 cilvēki. Glābēju palīdzība 678 reizes bija nepieciešama pēc ceļu satiksmes negadījumiem, 648 gadījumos tika sniegta palīdzība iedzīvotājiem, 110 – darbs ar bīstamām vielām, 738 – tehniskā palīdzība, 365 reizes glābti dzīvnieki.
