Dziļa krīze gan lopkopībā, gan augkopībā ir jau kopš pagājušā gada rudens. Tiesa, pirmās lauksaimnieku protesta akcijas ar piena dalīšanu Doma laukumā notika 2008. gada vasaras sākumā, kad piensaimnieki brīdināja – jēlpiena cenas krīt zem pašizmaksas un draud ar nozares iznīcību. Kopumā iepirkuma cenas 2008. gada laikā kritušās par apmēram 75 procentiem. Runā, ka tās vēl nav sasniegušas zemāko punktu. Pat pašu spēcīgāko saimniecību iespējas savilkt jostas vēl ciešāk ir izsmeltas.
"Lauki paliek tukši, zaudējot konkurencē ar Rīgu un Īriju, un sagrauto uzņēmējdarbību atjaunot būs ļoti grūti."
Arī augkopēji pavasari gaida ar lielām bažām, jo graudu cena vēl aizvien zema, taču minerālmēslu cena kritusi tikai nedaudz. „Ja netiks veikti ārkārtas pasākumi, jau pavasarī nozarē ir gaidāma masveida maksātnespēja. Tos lauksaimniecības uzņēmumus, kuri gatavi attīsties, kavē ierobežojumi kredītresursu piesaistei un birokrātija lauksaimniecības sektorā. Taču, ja lauksaimniecībā sāksies bankroti, tie kā cunami vilnis skars visus pārējos sektorus,” brīdina Uldis Krievārs.
Šoreiz – ar rakstveida prasībām
Laukos, kur kopumā ir salīdzinoši zema ekonomiskā aktivitāte, lauksaimnieciskā ražošana joprojām ir galvenais uzņēmējdarbības un nodarbinātības veids. Izņēmums ir vienīgi valsts pārvaldes iestādes, taču arī tajās cilvēki patlaban zaudē darbu. „Runa ir ne tikai par lauksaimniekiem, bet par laukiem, par lauku dzīvi kopumā. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka lauku dzīve un ražošana sabruks. Lauki paliek tukši, zaudējot konkurencē ar Rīgu un Īriju, un sagrauto uzņēmējdarbību atjaunot būs ļoti grūti,” brīdina Krievārs.
Ir zemnieki, kas šobrīd izeju meklē, uzsākot tiešo tirdzniecību ar saviem produktiem. Īpaši tiem saimniekiem, kas tuvāk lielajām pilsētām, tā var izdoties izdzīvot. Taču tas nav vispārīgs risinājums.
"Ivars Godmanis atzinis, ka valsts ir zemniekiem parādā 50 miljonus latu."
„Zemnieku saeimas” direktore Rita Sīle skaidro, ka lauksaimnieki protesta akcijas rīko, lai parādītu neapmierinātību ar to, ka lauku uzņēmējdarbība un visa lauku dzīve šobrīd atrodas sabrukuma priekšā. Zemnieki ir vienojušies par virkni ekonomisku prasību saistībā ar valsts garantētiem kredītiem lauksaimniecības kooperatīviem un uzņēmumiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara sezonai. Šo un citas prasības pirmdien lauksaimnieku organizācijas lika priekšā valdības vadītājam un finanšu, ekonomikas un zemkopības ministram. Tika prasīta atbalsta maksājumu izmaksa savlaicīgi, palīdzība tiem, kam ir grūtības ar esošo kredītsaistību segšanu, un pasākumi vertikāli integrētu ražošanas ķēžu izveidei, piešķirot kredīta garantijas piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kas piederētu tikai piena ražotājiem. Lēmumu pieņemšanai par to, kā pildīt šīs prasības, zemnieku organizācijas valdībai devušas nedēļu laika.
Premjers meklē risinājumu
Prasību skaitā nosaukta arī skaidra, stabila lauksaimniecības stratēģija un tiešo maksājumu izlīdzināšana Eiropas Savienības valstu starpā. Turklāt lauksaimnieki prasa ieviest piena cenas regulācijas mehānismu, nosakot, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk nekā divas reizes lielāka kā piena iepirkuma cena govju īpašniekiem. Šīs zemnieku prasības gan jau ir daudzkārt izskanējušas dažādos publiskos forumos, arī 13. janvāra tautas sapulcē Doma laukumā. Tās vārdos atbalstījuši dažādi politiķi, ieskaitot zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, taču diemžēl līdz šim atbalsts nav pārtapis darbos. Runas vien, un bezdarbību zemnieki arī pārmet savam ministram.
Tie, kas mēģinājuši aplēst nozarei trūkstošo naudas summu, nonākuši pie cipara 24 miljoni latu. Ivars Godmanis tikšanās reizē atzinis, ka valsts zemniekiem ir parādā 50 miljonus latu. Tomēr lauksaimnieku organizācijas savās prasībās izvairījušās minēt konkrētas summas, to vietā prasot kompleksus atbalsta mehānismus, kas līdzētu nozarei pārvarēt šā brīža krīzi.
"Lai beidzot panāktu situācijas risinājumu, lauksaimnieki visā Latvijā izbraukuši uz ceļiem ar savu smago tehniku."
Kopumā sarunu gaitu ar ministriem „Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja raksturo skeptiski: „No sākuma tikšanās līdzinājās neveiksmīgai preses konferencei. Jau kopš rudens valdība zina, ka valsts ekonomika krīt ar pieaugošu ātrumu. Mēs gaidījām, ka ministri būs pārdomājuši un savstarpēji saskaņojuši iespējamos risinājumus lauku uzņēmējdarbības krīzei. Tomēr vienīgi Ministru prezidents demonstrēja vēlmi izprast un risināt lauksaimniecības nozares problēmas. Tika pārrunātas atsevišķas lauksaimnieku ekonomiskās prasības un ko iespējams šajā sakarā darīt. Tagad valdībai ir nedēļa mājasdarbu pildīšanai. Taču šādi nevar izairēt grimstošu kuģi – ar kapteini vien, bez komandas.”
Zemnieki ar ministra un valdības padarīto nav mierā un nedomā, klusu ciešot, pa vienam vien nobankrotēt. Lai parādītu vienotību, kā arī beidzot panāktu situācijas risināšanu, lauksaimnieki lielā skaitā 27 vietās visā Latvijā ir izbraukuši uz ceļiem ar smago tehniku. Lauksaimnieki šādi - vienoti ar miermīlīgām metodēm - cīnās par šo un arī citu prasību pildīšanu. Nav gan vēl pamata uzskatīt, ka pirmdienas sarunās ar zemkopības, finanšu, ekonomikas ministru un Ministru prezidentu apsolītā rīcība varētu nepiepildīties. Tomēr vairumam zemnieku izmisums un neticība par valdības spēju rīkoties lauksaimnieku interesēs ir tik liela, ka daudzviet jau aicina uz tālākām un plašākām protesta akcijām. Un, kā otrdien liecināja daudzie traktori uz ceļiem, vienotībā zemniekiem ir milzu spēks!
