Krievijā, kur dominē tikai viens Kremļa varas centrs, situācija ir atšķirīga. Ekonomiskā krīze un lejupslīde draud ar nopietniem iekšpolitiskiem izaicinājumiem. V. Putina izveidotā Kremļa varas vertikāle veiksmīgi darbojās ekonomiskās izaugsmes laikā, ko iezīmēja nemitīgs energoresursu cenu kāpums pasaulē. Vai un kā Kremļa vara darbosies ekonomiskās krīzes laikā, ir atklāti jautājumi.
Kas notiek Krievijā?
Tāpat kā citviet pasaulē, arī Krievijas vērtspapīru tirgus cieta miljardiem dolāru zaudējumus, Centrālā banka tērēja miljardus, cenšoties nostiprināt nestabilo rubli, un investori izņēma savu naudu, lai ieguldītu to drošākās vietās. Krievijas ekonomisti drūmi prognozēja, ka ekonomika 2008. gada ceturtajā ceturksnī sarūk, kaut gan valdība uztvēra "lejupslīdes" ideju kā kaut ko nepieklājīgu. Pēc Pasaules Bankas rīcībā esošās informācijas, laikā no maija līdz novembrim Krievijas vērtspapīru tirgus zaudēja vienu triljonu dolāru, un Krievijas lielie bagātnieki vien zaudēja 300 miljardus dolāru.
"Pēc Pasaules Bankas rīcībā esošās informācijas, laikā no maija līdz novembrim Krievijas vērtspapīru tirgus zaudēja vienu triljonu dolāru, un Krievijas lielie bagātnieki vien zaudēja 300 miljardus dolāru."
Šāda finansiālā situācija strauji ietekmē rubļa stabilitāti. Krievijas banka jau vairākas reizes bija spiesta paziņot par rubļa svārstību koridora palielināšanu. Krievijas Centrālā banka rubļa svārstību koridora palielināšanu pret dolāra/eiro divvalūtu grozu pamato ar to, ka cenšas mazināt pasaules finanšu krīzes radīto slodzi uz nacionālo valūtu. Rubļa svārstības koridora palielināšanās rezultātā rubļa vērtība pret eiro/dolāra grozu 15.decembrī veidoja 32,16 rubļus (iepriekš bija 30.08). Kopš šā gada 11. novembra šī bija jau sestā reize, kad Centrālā banka pieņem lēmumu palielināt rubļa svārstību koridoru. Centrālās bankas lēmums palielināt rubļa svārstību koridoru nodrošinās, ka rublis attiecībā pret valūtas grozu tiks tirgots par zemāku kursu, tādējādi samazinot Centrālās bankas rezervju izdevumus rubļa vērtības stabilizēšanai. Kopumā Krievijas ārējo valūtas rezervju apjoms nedēļas laikā no 28.novembra līdz 5.decembrim bija samazinājies par 17,9 miljardiem dolāru (9,4 miljardiem latu). Krievijas Centrālā banka pēdējo nedēļu laikā ir iztērējusi desmitiem miljardu dolāru, lai pirktu rubļus, tādējādi pasaules finanšu krīzes laikā valsts valūtu glābjot no devalvācijas.
Finanšu sistēmas nestabilitāte un strauji krītošie mazumtirdzniecības apjomi var izraisīt Krievijas tirdzniecības bilances deficītu, kas Krievijā pēdējo reizi novērots 1998.gadā. Kopumā Krievijas ekonomika izjūt smagu spiedienu, jo globālā finanšu krīze draud apturēt desmit gadus ilgo ekonomisko attīstību, ko galvenokārt veicināja augstās naftas cenas. Pēdējo reizi Krievija ekonomisko lejupslīdi piedzīvoja pēc 1998.gada finanšu krīzes.
Valdības cenzūra
Arī Krievijas tiesībsargājošās iestādes cīnās ar baumām par strauju rubļa devalvāciju. Tas īpaši attiecas uz reģioniem, kur sabiedrībai pieejamais informācijas apjoms ir ierobežots. Krievijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi īpašu uzmanību pievērst reģionālajiem masu medijiem, lai tie pilnībā pakļautos valdības politikai. Zīmīgi, ka arī Krievijas galvenais makroekonomikas plānotājs šī gada 12. decembrī iekļuva nepatikšanās ar paziņojumu, ka lielvalsts jau piedzīvo ekonomisko lejupslīdi. "Tā [ekonomiskā recesija] jau ir sākusies. Es baidos, ka tā nebeigsies divos nākamajos ceturkšņos," žurnālistiem paziņoja Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Kļepačs. Viņa komentāri bija pirmie kādas amatpersonas izteikumi, ka valsts ekonomikā ir sākusies lejupslīde. Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas trešā ceturkšņa IKP pieaugums bija mazākais trīs gadu laikā, bet oktobra tirdzniecības pārpalikums bijis zemākais 13 mēnešu laikā.
"Krievijas Centrālā banka pēdējo nedēļu laikā ir iztērējusi desmitiem miljardu dolāru, lai pirktu rubļus, tādējādi pasaules finanšu krīzes laikā valsts valūtu glābjot no devalvācijas."
Pēc ekonomikas ministra vietnieka vēstījuma dažu stundu laikā Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, solot, ka 2008. gada Krievijas ekonomiskais pieaugums būs ap 6% un ka Krievija spēs pārdzīvot finanšu krīzi. Kremļa starptautisko sabiedrisko attiecību padomnieki pēc tam izplatīja ar vārdu "STEIDZAMI" iezīmētu paziņojumu, izmantojot Putina piezīmes kā apliecinājumu tam, ka Kļepača novērtējumi bijuši nepareizi. V. Putins sacīja, ka šā gada ekonomiskais pieaugums Krievijā gaidāms sešu procentu apmērā, lai gan vēl novembrī viņš prognozēja 6,9% pieaugumu.
Iekšpolitiskās sekas
Kremļa polittehnologiem arvien grūtāk ir nodrošināt varas medijus ar informāciju, kas mazinātu trauksmi un satraukumu iedzīvotājos. Lai gan Krievijas centrālie mediji klusē, tomēr virkne reģionālo un opozīcijas mediju (RTVI, Novaja gazeta, grani.ru) vēsta par stihiskiem iedzīvotāju nemieriem Krievijas perifērijās. Pat V.Putina TV preses konferencē arvien vairāk jautājumu no iedzīvotājiem bija par to, kā izdzīvot un kā iztikt krīzes laikā. Krievijas varas institūcijās nav opozīcijas partiju, līdz ar to nereti arī pašiem lēmumu pieņēmējiem acīmredzot trūkst objektīvas informācijas. Šāda situācija savulaik bija PSRS L.Brežņeva laikos, kad partijas centrālais aparāts no padotajiem saņēma tikai „pozitīvu informāciju” vai tādu, ko vēlējās saņemt pati vadība. Arī V. Putina radītā Krievijas specdienestu sistēma un sabiedriskās domas kontrolēšana nav vairs pietiekami efektīva atbilde pieaugošai nabadzībai un krīzes skartajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiskā krīze veicina sabiedrības neiecietību. Nostiprinoties nacionālistiskai ideoloģijai Krievijā, cilvēktiesību aizstāvju organizācijas norāda uz rasistisko noziegumu skaita strauju pieaugumu pret daudzajiem migrantiem, kuri pārcēlušies no Vidusāzijas un citiem bijušās Padomju Savienības reģioniem. Pēc Maskavas Cilvēktiesību biroja rīcībā esošās informācijas, laikā no 2008.gada janvāra līdz decembrim kopskaitā 354 rasistiskos uzbrukumos Krievijā ir nogalināti 153 un ievainoti 360 cilvēki. Agresīvs nacionālisms šoreiz var radīt riskus arī pašai Kremļa varai.
