Šādu viedokli šonedēļ pauda Starptautiskā Ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors, ekonomists Alfs Vanags. Pēc viņa teiktā, lielākā problēma jaunajiem uzņēmējiem būs līdzekļu piesaiste biznesa uzsākšanai.
BICEPS šonedēļ prezentēja uzņēmējdarbības globālo monitoringu par Latvijas uzņēmējdarbības vidi laika posmā no 2005.-2007.gadam. Ekonomisti secina, ka, lai arī ekonomiskā lejupslīde negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību, iespējams, saplokot iespējām darba tirgū, varētu pieaugt mēģinājumi sākt uzņēmējdarbību.
Ekonomists nodala divu tipu uzņēmējdarbības veidus pēc to motivācijas – iespēju mudinātā un nepieciešamības vadītā uzņēmējdarbība. Pirmā parasti rodas tad, ja cilvēkam ir jauna ideja, kuru viņš vēlas īstenot. Savukārt nepieciešamības vadīta uzņēmējdarbība parasti izpaužas tad, kad darba tirgū iespējas ir izsmeltas un bizness jāuzsāk, jo citādi nav iespējams nopelnīt dienišķo maizi.
Latvijā uzņēmējdarbības aktivitātes kritums bija vērojams 2007.gadā. Laikā no 2006. uz 2007.gadu krasi pazeminājās tā dēvētā agrīnās stadijas uzņēmēju aktivitāte. Par agrīnās stadijas uzņēmējiem dēvē topošos uzņēmējus un jaunu uzņēmumu īpašniekus, kuru darbība aptver pirmos soļus biznesā līdz brīdim, kad uzņēmums ir maksājis algas 3 gadus. Daļēji tas saistīts ar to, ka 2007.gads vēl bija saimnieciskās pārbagātības laiks un darba devēji cēla strādājošo algas. Tāpēc daļa jaunu un mobilu cilvēku izvēlējās strādāt jau esošos uzņēmumos, nevis paši veidot jaunus.
Iespējams, ka recesija šo kritumu mazinās, jo tā vairos bezdarbu un nepieciešamības spiestu uzņēmējdarbību, pieļauj A.Vanags. Bez darba varētu palikt augsti kvalificēti profesionāļi, kuri būs spiesti pamest finanšu sektoru un citas nozares. Šie ļaudis ir kā radīti biznesam, taču viņi atdursies pret vajadzību pēc finansējuma. Topošajiem uzņēmējiem Latvijā ir samērā šauras finansējuma iespējas. Līdz šim Latvijā daudzu uzņēmumu darbība uzsākta, pateicoties radu un draugu, kā arī banku aizdotiem līdzekļiem, taču tagad šie finansējuma resursi izsīkst, tāpēc jāizmanto tie Eiropas fondi, kas paredzēti mazajiem uzņēmējiem. “Cerams, ka valdība nenogriezīs tiem līdzfinansējumu,” piebilst A.Vanags. Iespējams, ka tieši neformālo, personisko finansējuma avotu izsīkums kavēja mazo uzņēmumu aktivitāti pēdējo gadu laikā.
"Pamatkapitālam jāmeklē Eiropas nauda."
“Sagaidāmi grūti gadi, taču uzņēmējdarbība ir būtisks līdzeklis ekonomikas atveseļošanai.”
“Nākamajos gados, kad Eiropas strukturālo fondu darbība būs pilnībā uzsākta, mēs atkal ceram sagaidīt inovatīvās un starptautiski orientētās uzņēmējdarbības īpatsvara palielināšanos sakarā ar to, ka vairākas fondu programmas ir paredzētas tieši inovāciju un eksporta veicināšanai Latvijas uzņēmumos,” uzsver BICEPS pētnieki.
Salīdzinot ar attīstītajām valstīm un pat Austrumeiropu, Latvijā ir salīdzinoši maz inovatīvu uzņēmēju. Vairums uzņēmēju darbojas tradicionālās jomās, nepārstāvot tā dēvēto augsti tehnoloģiski attīstīto “Jauno ekonomiku”. Taču mūsu valstī ir pietiekami daudz starptautiski orientētu uzņēmēju – tas saistīts ar Latvijas nelielo, atvērto ekonomiku un ģeogrāfisko novietojumu. Latvijā uzņēmējdarbības jomā ir izteikta dzimumu nelīdzsvarotība – strauji palielinājusies atšķirība uzņēmējdarbības agrīnās stadijas aktivitātes līmenī starp sievietēm un vīriešiem. 2007.gadā tikai nedaudz vairāk kā 15% no jaunajiem uzņēmējiem bija sievietes, salīdzinot ar gandrīz 40% 2005.gadā.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka nepieciešamības vadītie uzņēmēji mazāk veicina ekonomisko izaugsmi. Teorijā uzskata, ka šiem uzņēmējiem ir mazāka tieksme nopelnīto investēt uzņēmumā, palielināt uzņēmuma apgrozījumu vai nodarbinātību, eksportēt produkciju uz ārzemēm, ieviest inovatīvus produktus. Augsts nepieciešamības vadīto uzņēmēju īpatsvars parasti norāda uz nepilnīgu darba tirgu un problēmām ekonomikā. Latvijā apmēram 16% agrīnās stadijas uzņēmēju sāka uzņēmējdarbību vajadzības spiesti. Eiropas Savienības “vecajās” valstīs nepieciešamības vadīto uzņēmēju īpatsvars ir mazāks, savukārt vislielākais šī veida uzņēmēju īpatsvars ir Horvātijā un Serbijā.
