Iedzīvotāju skaits samazinās
Kopumā Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties. 2008.gada vidū Latvijā dzīvoja 2 271 000 cilvēku jeb par 10 400 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada. Tiesa, iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2007.gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā – 0,46%, 2006.gadā samazinājums bija 0,58%. Mirstības vispārējais koeficients – 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem – praktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī. 2008. gada 22. novembra gada dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu saglabāties arī šogad.
Jau gadiem Latvijā runā par augsto mirstību pašnāvībās, ceļu satiksmes negadījumos, no sirds un asinsvadu slimībām, arī alkohola un narkotikām, un Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir augstākā zīdaiņu mirstība. Pēc UNICEF datiem, laikā no 2000.gada Latvija Eiropā visu laiku izceļas ar vienu no augstākajiem mazuļu līdz viena gada vecumam mirstības rādītājiem. Pērn atkal nomirušo bērnu skaits pieaudzis par 14% – 2006.gadā mira 170 mazuļu, pērn – 204.
Statistikas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam Latvijā nemitīgi samazināsies. To rāda visi prognožu aprēķinu varianti, to skaitā arī optimistiskais variants. Īpaši strauji samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un turpināsies iedzīvotāju novecošanās. Perspektīvā sagaidāms neliels bērnu skaita pieaugums, tomēr aptuveni pēc 2020.gada tas atkal sāks samazināties. Turpretī gados veco iedzīvotāju skaits, it īpaši ilggadnieku, sistemātiski pieaugs, neraugoties uz iedzīvotāju kopskaita samazināšanos. Paredzams, ka Latvijā visai strauji pieaugs iedzīvotāju vidējais vecums. Sagaidāma darbaspēka daudzuma nemitīga samazināšanās, turklāt tā notiks straujāk nekā iedzīvotāju kopskaita samazināšanās.
Vai imigranti ir risinājums?
Daudzu valstu pieredze liecina, ka demogrāfiskās problēmas tiek risinātas ar liberālas imigrācijas politikas palīdzību. Valstīs, kur ir lielas imigrantu kopienas, demogrāfiskā situācija ir pozitīvāka. Arī kopumā ES puse no jaundzimušajiem ir tieši imigrantu ģimenēs.
Tomēr Latvijas gadījumā imigrācija nav risinājums demogrāfiskajai lejupslīdei. Patlaban Eiropā strādā aptuveni 70 000–90 000 Latvijas iedzīvotāju, Latvijā kopš 2004.gada darba atļaujas saņēmuši tikai apmēram 10 000 viesstrādnieku. Tas nozīmē, ka migrācijas procesu rezultātā Latvija vēl vairāk zaudē savus iedzīvotājus. Liberāla imigrācijas politika Latvijā tiek kritiski vērtēta gan no etnisko attiecību viedokļa, gan latviešu valodas pozīcijām darba tirgū, gan jau esošajām sabiedrības integrācijas problēmām. Liberāla imigrācija īstermiņā var prasīt papildus līdzeļus no sociālā budžeta. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļos, kad pieaug bezdarba rādītāji, viesstrādnieku ievešanas lietderība ir apšaubāma no sabiedrības interešu viedokļa.
Vai Latviju glābs tehnoloģijas?
Vēl viens risinājums demogrāfiskajai lejupslīdei ir sadzīvot ar esošo situāciju un ekonomikas izaugsmi saistīt ar tehnoloģiju, zinātnes un inovācijas attīstību. Eiropas Komisijas (EK) publicētajā rezultātu apkopojumā par inovācijām ir iekļauti inovāciju ieviešanas indikatori un analīze par attīstības tendencēm visās paplašinātās ES valstīs. EK vērtēja piecas svarīgākās inovācijas dimensijas: inovācijas virzītājus, zināšanu vairošanu, inovāciju un uzņēmējdarbību, inovācijas piemērošanu un intelektuālo īpašumu. EK apsekojums liecina, ka ES līderi inovāciju jomā ir Zviedrija, Somija, Šveice, Vācija un Dānija. Vairums jauno dalībvalstu, tai skaitā Latvija, ievērojami atpaliek no ES līderiem. Turklāt inovācijas attīstība jaunajās dalībvalstīs ir pārāk lēna, lai tuvākajā laikā samazinātu plaisu starp ES dalībvalstīm un panāktu vienmērīgu attīstību Eiropā.
"Latvijas iedzīvotāji savu radošo potenciālu pārāk maz izmanto inovatīvās un ar uzņēmējdarbību saistītās aktivitātēs."
Diemžēl Latvija ieņem tikai 24. vietu starp 25 ES dalībvalstīm pēc tās kopējiem sasniegumiem inovācijas jomā. Latvijas vienīgā relatīvi stiprā puse ir inovācijas un uzņēmējdarbība, kur tā ieņem 13.vietu, un inovāciju virzītāji, kur tā ir 16.vietā. Vidēji tikai 18,6% no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi, tajā pašā laikā ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 45 procenti. Nacionālo patentu skaits ir neliels (ik gadu tiek izsniegti aptuveni 100–150 patentu), un to nozīmīgums no konkurētspējas viedokļa pasaulē nav augsts. Pēc patentu skaita uz 1000 iedzīvotājiem Latvija šobrīd ievērojami atpaliek no ekonomiski attīstītām pasaules valstīm.
Bezcerība vai iespējas
Iepriekšminētais liecina, ka Latvijai ir visai drūma nākotnē, raugoties no cilvēkresursu un tehnoloģiju ietekmes uz ekonomisko izaugsmi. Tomēr, lai cik bezcerīga situācija arī neliktos, Latvijai tomēr ir būtiskas izrāviena iespējas ar zināmiem nosacījumiem.
Demogrāfijas jomā Latvijas valdībai ir svarīgi atbalstīt lielākas ģimenes. Valstīs, kur tiek atbalstīta bērnu “dzimšana” un uzturēšana, piemēram, Norvēģijā, Francijā, dzimstība ir augstāka nekā valstīs, kur tas netiek darīts, piemēram, Spānijā. Šie pasākumi ietver sievietēm darba vietas saglabāšanu, elastīgu darba laiku, ilgstošus maternitātes (un paternitātes) atvaļinājumus ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, lielus ieguldījumus bērnu aprūpē un sevišķu atbalstu ģimenēm ar vismaz trijiem bērniem. Pie šīs pasākumu grupas var pieskaitīt arī valsts subsidētu mākslīgo apaugļošanu. Daudzās Eiropas valstīs, arī Igaunijā, atšķirībā no Latvijas valsts pilnīgi vai daļēji apmaksā 3–6 procedūras. Dānijā 6% no jaundzimušajiem pašlaik dzimst ar apaugļošanas palīgmetodēm, Latvijā – ap 0,2%.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana ir iespējama, arī mazinot ārējās nāves cēloņus. Eiropā bīstamāko autovadītāju sarakstā Latvija ierindojas otrajā vietā.
Latvijas iedzīvotāji savu radošo potenciālu maz izmanto inovatīvās un ar uzņēmējdarbību saistītās aktivitātēs. Lai situāciju mainītu, vadoties no citu valstu pieredzes, Latvija ir ieinteresēta mazināt valsts lomu ekonomikā un veicināt mazā un vidējā biznesa iesaistīšanos inovatīvos procesos. Latvijas iedzīvotāju vērtību priekšstatos orientācija uz tradicionālām vērtībām – ģimeni, darbu un drošību – joprojām ir spēcīga. Latvijas iedzīvotāji sevis pilnveidošanu un radošumu lielākā mērā saista ar brīvā laika pavadīšanu un izklaidi, nevis ar radošu, iniciatīvas pilnu darbību ekonomikā, kultūrā. Latvijā pagaidām ar samērā lielām aizdomām tiek uzlūkotas tādas rakstura īpašības kā orientācija uz panākumiem, līderība, orientācija uz prasmi nopelnīt naudu. Tas neveicina ekonomisko jaunradi, kas varētu kompensēt iedzīvotāju skaita samazināšanos nākotnē. Sabiedrības vērtībām un attieksmei inovācijas gadījumā ir īpaša nozīme, jo to raksturo status quo apšaubīšana, nenoteiktība, meklējumi, risks un eksperiments. Inovācijai nepieciešama atvērta un dinamiska ekonomiskā vide, kurā valda ambīciju, konkurences, pašpalīdzības un iniciatīvas gaisotne. Turklāt svarīgi, lai risku uzņemšanos atbalstītu sabiedrība, finanšu un juridiskās institūcijas.
