Kas ir identifikācijas karte?
Identifikācijas karte (turpmāk – ID karte) ir personu apliecinošs dokuments, ko izsniegusi ar likumu pilnvarota valsts institūcija un kas apliecina tās turētāja identitāti. Pašreizējā Personu apliecinošu dokumentu likuma redakcijā ID kartes apzīmējumam tiek lietots termins „personas apliecība”.
Identifikācijas karšu priekšrocības
Pilsoņa pase ir personu un personas tiesisko statusu apliecinošs un ceļošanas dokuments, tāpēc ir veidota kā grāmatiņa, kurā ir vairāk nekā 20 lappuses, kas paredzētas tieši vīzu ielīmēšanai un/vai iespiešanai – portālam LV.LV stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Inguss Treiguts. Savukārt ID karte galvenokārt paredzēta lietošanai valsts teritorijā kā personu apliecinošs dokuments.
ID kartē līdzīgi kā pases datu lapā atrodas tā informācija, kas nepieciešama personas identitātes pārbaudei – personas fotoattēls, biogrāfiskie dati u.tml. Papildus tam mūsdienīgai ID kartei būtu jāsatur līdzekļi personas identifikācijai un autentifikācijai elektroniskā vidē, kā arī e-paraksta lietošanai. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem gan pasu, gan ID karšu mikroshēmās turpmāk tiks ierakstīti arī personas biometrijas dati.
"Novēlu veiksmi ikvienam, kurš šo pasākumu gatavs virzīt, un solu savu atbalstu. Jo to saskatu kā ārkārtīgi derīgu rīku."
M.Bičevskis
Taču nav pareizi runāt par viena dokumenta priekšrocībām salīdzinājumā ar otru, uzsver I.Treiguts, jo katrs no tiem paredzēts savam mērķim. Pase ir plašāk lietojama, jo var pilnvērtīgi kalpot gan iekšzemē, gan ceļojumā uz jebkuru pasaules valsti, kartē – vieglāk integrēt dažādas papildfunkcijas, kas svarīgas e-vadības risinājumiem.
Par ID karšu juridisko spēku Latvijas iestādēs
Palielinoties iebraucēju skaitam, Latvijā ir aktualizējies jautājums par ārzemnieku ID karšu juridisko spēku Latvijas iestādēs. Nereti gan tūristi, gan investori, saņemot pakalpojumus vai kārtojot personīgus jautājumus valsts vai privātuzņēmumos, pases vietā uzrāda ID karti, diemžēl ne vienmēr šo iestāžu darbinieki ir informēti par ID karšu lietojumu, ar to radot virkni neērtību gan kartes īpašniekam, gan pašai iestādei.
PMLP atgādina, ka ID karte ir likumīgs Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments, ko var izmantot ceļojot, veicot dažādus darījumus un saņemot pakalpojumus gan valsts, gan privātuzņēmumos.
Trešajās valstīs izdotās ID kartes Latvijā kā personu apliecinošs dokuments nevar tikt izmantotas.
Cik tālu esam tikuši?
LV.LV: Kā Latvijā tiek risināts ID karšu ieviešanas jautājums?
I.Treiguts: „Viennozīmīgi šis jautājums nevar tikt sasteigts. Lielākā daļa ID karšu, kas pašreiz ir apgrozībā Eiropas Savienības (ES) valstīs un citur pasaulē, ir novecojušas, tāpēc tuvākajos divos gados tiks izsniegti jaunās paaudzes dokumenti. Tas gaidāms, piemēram, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā.
Pirmais šīs paaudzes dokumentu pārstāvis bija jaunās elektroniskās pases, ko ieviesa visās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, no 2007. gada 20. novembra.
ID kartes, kas tiks ieviestas Latvijā, arī būs jaunās paaudzes dokuments. Pašlaik turpinās darbs pie ID karšu koncepcijas, jo ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo risinājumu no drošības, funkcionalitātes un finansiālā viedokļa.”
LV.LV: Kas konkrēti izdarīts? Kad parādīsies pirmās ID kartes Latvijā?
I.Treiguts: „Runājot par veiktajiem pasākumiem, var minēt, ka jauno pasu ieviešana ir līdz šim nozīmīgākais solis arī ID karšu virzienā, jo iegādātā infrastruktūra tiks izmantota arī ID kartēm.
Šā gada rudenī Ministru kabinetam tiks iesniegta pārstrādāta ID karšu koncepcija ar konkrētiem priekšlikumiem ID karšu ieviešanai, tai skaitā to finansēšanas modelis. Turpmākais būs atkarīgs no valdības lēmuma. Šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes konkrētam datumam, bet lai iesāktais darbs konsekventi turpinātos, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.”
LV.LV: Kas kavē ID karšu ieviešanu Latvijā?
I.Treiguts: „Šobrīd nepastāv faktori, kas kavētu ID karšu ieviešanu. Latvijā kā relatīvi mazā valstī šāda veida projekti ir realizējami daudz elastīgāk nekā lielās valstīs. Līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prioritāte attiecībā uz personu apliecinošiem dokumentiem ir bijusi elektronisko pasu ieviešana, jo bija jāpilda starptautiskās saistības, nākamajos gados – lielāka uzmanība tiks veltīta ID karšu jautājumam.”
LV.LV: „Latvijas Krājbanka” bija nodrošinājusi visus šā gada Dziesmu un deju svētku dalībniekus ar ID kartēm, un tās kalpoja kā moderns personu apliecinošs dokuments un vienlaikus kā norēķinu karte. Ko varat teikt par šo produktu?
I.Treiguts: „Šo karti nekādā ziņā nevar saukt par personu apliecinošu dokumentu. To var salīdzināt ar banku produktu – debetkarti vai kredītkarti ar individuālu, klienta pasūtītu attēlu, piemēram, mīļotā mājdzīvnieka foto.
Attiecībā uz personu apliecinošiem dokumentiem, tai skaitā ID kartēm, ir jāievēro noteikti materiāla izvēles, aizsardzības pret viltošanu, personalizācijas tehnoloģiju un datu ieguves standarti. ID karšu izmaksas ir arī daudz reižu lielākas.”
Sen tas bija...
Interneta meklētājā, ierakstot vārdu savienojumu „identifikācijas karte”, atrodama Identifikācijas karšu koncepcija, zem kuras apakšā ir iekšlietu ministra Mareka Segliņa vārds. Tagad, kā iepriekš minēts, tā tiek pārstrādāta un pilnveidota, par galveno iemeslu minot gan ID karšu, gan informācijas tehnoloģiju dinamisko attīstību. „Koncepcijai jāmainās līdzi laikam, un tas arī pašlaik tiek darīts,” portālam LV.LV norāda I. Treiguts.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis to laiku atminas šādi: „Nevaru pateikt, kas bija kritiskais punkts, varbūt tā diena, kad koncepcija tika pieņemta... Ministriem apstiprinot koncepciju par iedzīvotāju identifikācijas kartēm, valdības sēde tika pārtraukta. Tajā brīdī Amerikā divas lidmašīnas ietriecās divos torņos... Bet koncepciju apstiprināja, turklāt ar nepieciešamo finansējumu 2003. un 2004. gada budžetā, bet... Varbūt toreiz nebija īstais laiks. Pašlaik lietderība šādiem dokumentiem ir augusi.
Valdības pienākums līdztekus eksporta atbalstīšanai ir arī visa veida infrastruktūras sakārtošana, tajā skaitā arī valsts izsniegto rīku infrastruktūras, un identifikācijas kartes var kļūt par šīs infrastruktūras sastāvdaļu.
Ceru, ka identifikācijas karšu ideju saliks kopā ar elektronisko parakstu. Novēlu veiksmi ikvienam, kurš šo pasākumu gatavs virzīt, un solu savu atbalstu. Jo to saskatu kā ārkārtīgi derīgu rīku.”
Vāji attīstītā e-pārvalde Latvijā
Lai ID karte nebūtu tikai īss pases atspoguļojums, pievienoto vērtību tai var piešķirt e-paraksts. „Tad šāda karte jau kļūst par Šengenas zonas personu apliecinošu dokumentu, kas Latvijas iedzīvotājiem arī no funkcionālā viedokļa varētu vienkārši atvieglot dzīvi, ļaujot saņemt dažādus digitāla formāta pakalpojumus. Biznesa vide uz šādu iespēju reaģēs ļoti strauji, tikko būs sasniegta kritiskā karšu un e-paraksta lietotāju masa. Pašlaik tās vēl nav. Valsts pārvaldei jāsasparojas, un šis projekts jānoved līdz galam. Tas būs labas sadarbības piemērs,” uzsver M.Bičevskis.
Taču četrarpus gadu laikā e-parakstam darījumos Latvijā ir pārāk maza popularitāte. Galvenais atbildīgais e-paraksta ieviešanā Latvijā ir Satiksmes ministrija (SM). Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu e-paraksts pieder konkrētai personai, bet, lai izsniegtu e-parakstu fiziskai vai juridiskai personai, nepieciešams uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Šīs funkcijas veic VAS „Latvijas Pasts”, un sertifikācijas pakalpojumu sniegšana tam ir radījusi būtiskus zaudējumus – kopējie pakalpojuma sniegšanas radītie zaudējumi uz 2008. gada 1. janvāri veidoja jau 3 008 353 latus.
2008. gada 28. maijā Ministru kabinetā tika skatīts SM ziņojums par VAS „Latvijas Pasts” turpmāko rīcību sertifikācijas pakalpojumu nodošanai citai institūcijai. Valdība ir atbalstījusi SM priekšlikumu par to, ka „Latvijas Pasts” neturpinās sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu droša e-paraksta ieviešanai, turpmāk šīs funkcijas plānots nodot VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Patlaban plānotas arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai veicinātu pakalpojuma attīstību, kā arī e-parakstu sasaistītu ar iedzīvotāju ID kartēm.
