Francija ES prezidentūru no Slovēnijas pārņēma 1.jūlijā. Enerģija un klimats, migrācija, lauksaimniecības politika un aizsardzība – tās ir četras galvenās prioritātes, ko izvirza Francija.
Katrai ES dalībvalstij būtu jādomā par pieaugošo migrācijas problēmu. Francija grasās piedāvāt “Vienoto imigrācijas un patvēruma meklētāju paktu” – tas paredz ES ārējo robežu pastiprināšanu, veidojot partnerattiecības ar valstīm, no kurām migrantu plūsma ir vislielākā, kā arī ierobežojot Eiropas iekšējo migrāciju, liekot Eiropas pilsoņiem novērtēt pašiem savas mājas valstis. Latvija un arī Moldova būtu jāpiesaista, stiprinot ārējo robežu, atzīmēja vēstnieks.
“Šis ir sarežģīts periods, jo pieaug degvielas cenas, pastāv lielas klimata un vides piesārņojuma problēmas, tāpēc Francija ir nolēmusi nākamos sešus mēnešus veltīt šo problēmu risinājumu meklēšanai,” 1.jūlijā, runājot Eiropas mājā, sacīja Francijas vēstnieks Latvijā Paskāls Fieskī. “Mūsu prezidentūra būs pragmatiska un paredzama, pat neraugoties uz negācijām.”
Imigrācijas problēmai būs vajadzīgs “ilglaicīgs risinājums un tā ir politiski jutīga tēma”, atzina vēstnieks.
Francija gatavojas izveidot jaunu imigrācijas un patvēruma piešķiršanas paktu, kas darītu stingrāku Eiropas politiku attiecībā pret ārvalstniekiem. Projekta pirmās skices prezentēs 7. un 8.jūlijā, imigrācijas lietu ministru apspriedē Kannās. Pakts ir saistīts ar Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī vēlmi īstenot “izvēles imigrāciju”, kuras centrā būtu Eiropas ekonomiskās vajadzības. Taču šai dokumentā pavīdēs centieni saskaņot imigrācijas likumdošanu, uzlabot robežkontroli, izmantojot modernās tehnoloģijas, un atbalstīt imigrācijas visvairāk skartās valstis cīņā pret nelegālo imigrāciju.
Kā zināms, Francija ir arī “apsēsta” ar ES kopējo lauksaimniecības politiku, atgādināja vēstnieks. Vispirms tikšot veikta tās revīzija. Svarīgi būs pārskatīt šo politiku 2013.gadā, jo tas būs saistīts ar jutīgajiem budžeta jautājumiem. Kopējā lauksaimniecības politika prasa ap 40% no visa ES budžeta, un Francija iegūst visvairāk ES lauksaimniecības subsīdiju.
"Enerģija un klimats, migrācija, lauksaimniecības politika un aizsardzība – tās ir četras galvenās prioritātes, ko izvirza Francija."
Vides jomā ES vienmēr rādījusi priekšzīmi un šī loma tai ir jāturpina, šī nostāja jāapstiprina arī 2009.gada decembrī Kopenhāgenā gaidāmajā pasaules klimata konferencē. ES mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt oglekļa izmešu apjomu dabā par 20%.
Vēl viena prezidentūras prioritāte ir ārējās drošības un aizsardzības politika. Eiropai nav pietiekami daudz līdzekļu, lai tā kļūtu par vadošu spēlētāju šai jomā. ES ir radījusi institūcijas, taču tā nespēj apmaksāt militāras operācijas. “ES drošības politika turpmāk jāformulē daudz konkrētāk,” norādīja P.Fieskī.
Patlaban Francija cenšas no jauna integrēties NATO komandas sistēmā. Tai būs jālīdzsvaro šie centieni ar vēlmi spēlēt aktīvāku lomu ES drošības politikā.
Kaimiņpolitikas jomā Francija plāno daudz uzmanības pievērst Vidusjūras reģionam. Atsevišķi Eiroparlamenta deputāti no Latvijas uztraucas, ka tas var aizņemt laiku, kas nepieciešams ES kopīgās politikas īstenošanai, īpaši ņemot vērā neveiksmi ar Lisabonas līgumu, kuru atteicās pieņemt Īrijas pilsoņi.
Eksperti apšauba, ka Francijas prezidentūras laikā izdosies rast risinājumu Lisabonas līguma problēmai un tas būs jāmeklē eiroskeptiskajai Čehijai, kas pārņems prezidentūru nākamā gada janvārī.
Francijas prezidentūras laikā plānotas vismaz 10 valsts vadītāju tikšanās. 13.jūlijā notiks pirmais samits Barselonas procesa ietvaros – tas iezīmēs Eiropas un Vidusjūras valstu sadarbību. Vairāk informācijas par Francijas prezidentūru pieejams mājaslapā www.ue2008.fr.
P.Fieskī ir gandarīts par to, ka viņa valsts prezidentūra ES sakrīt ar Latvijas neatkarības 90. gadskārtu.
