Kāpēc pārtikas cenas ir pieaugušas?
Pašreizējais cenu pieaugums sekoja trīs desmitgades ilgai lauksaimniecības ražojumu cenu lejupslīdei. Cenas kāpj tādēļ, ka pasaulē pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc ikdienā lietojamajiem pārtikas produktiem un pārtikas produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, it īpaši lielās valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Iespaidu atstāj arī vispārējais pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums.
Pārtikas cenu ietekmē arī arvien lielākas enerģijas izmaksas. Pieaug izejvielu, piemēram, slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmaksas (kopš 1999.gada tās kāpušas par 350%), dārgāks kļūst arī transports.
Kultūraugu ražība ir samazinājusies, ir parādījušās jaunas lauksaimniecības produktu tirdzniecības vietas. Īslaicīgi faktori, kas veicinājuši cenu pieaugumu – slikta raža vairākos pasaules reģionos, tradicionāli nelieli krājumi, ASV dolāra vērtības samazināšanās un eksporta ierobežojumi vairākās valstīs, kuras parasti ir piegādātājas valstis pasaules tirgum. Spekulācijas ir palielinājušas pastāvošo cenu nestabilitāti.
Patēriņa preču cenu pieaugums ir veicinājis pārtikas produktu cenu inflāciju un vispārējo inflāciju ES. Cenu spiedienu ir ierobežojusi eiro vērtības palielināšanās, izejvielu daļas samazināšanās pārtikas ražošanas izmaksās salīdzinājumā ar enerģiju un darbaspēku, kā arī procentuāli nelielās pārtikas izmaksas vidējos mājsaimniecības izdevumos. Tomēr ietekme dažās dalībvalstīs ir jūtama daudz vairāk nekā citās dalībvalstīs, tā smagi skārusi mazturīgās ģimenes. Laukaugu ražotāji no šīs situācijas ir ieguvuši, taču lopkopjus ir skāris lopbarības cenu pieaugums.
"Velti cerēt, ka cenas būs tikpat zemas kā agrāk."
Vissmagāk jaunās pārtikas cenas skar jaunattīstības valstis, kuras ir pārtikas importētājas. Ja arī cenu pieaugums vēl nav radījis pārtikas trūkumu, tas ir radījis lielāku nabadzību, nepareizu uzturu un pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju lielāku neaizsargātību pret turpmākiem ārējiem satricinājumiem. Tomēr vidējā un ilgā laika posmā cenu pieaugums lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs var radīt jaunas iespējas gūt peļņu un varētu palielināt lauksaimniecības ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē.
Nākotnes tendences
Pēdējās tendences gan rāda, ka cenas pēc to krasā pieauguma 2008.gada sākumā sākušas kristies. Eiropas Komisija paredz, ka šāds cenu kritums turpināsies un tirgus stabilizēsies. Tomēr velti būtu cerēt, ka cenas būs tikpat zemas kā agrāk.
Eiropas Komisija, reaģējot uz cenu pieaugumu, piedāvā vairākus politiskus risinājumus. Īstermiņā būtu jāveic ES kopējās lauksaimniecības politikas efektivitātes pārbaude, kā arī jāuzrauga mazumtirdzniecība atbilstoši konkurences principiem.
Ilgtermiņā jāizstrādā iniciatīvas, kas uzlabotu lauksaimniecības preču piegādes un garantētu pārtikas nodrošinājumu. Jāstiprina lauksaimniecības pētniecība un zināšanu izplatīšana, īpaši jaunattīstības valstīs.
Eiropieši arī uzskata, ka jācenšas palīdzēt pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Palīdzība viņiem jāsaskaņo ar ANO un G8 valstīm. Jāveicina atvērtās tirdzniecības politika, kas pasaules visnabadzīgākajām valstīm piedāvā labvēlīgu piekļuvi ES tirgum. Jāspēj ātri reaģēt uz tūlītējām īslaicīgām cilvēku vajadzībām, bet palīdzība attīstības valstīm jāvērš uz ilgtermiņa projektiem, lai atjaunotu jaunattīstības valstu lauksaimniecību.
