NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. aprīlī, 2008
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
2
31
2
31

Černobiļas traģēdija un Latvijas zaudējumi

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad aprit 22 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā. 1986. gada 26. aprīļa naktī pulksten 01.23, kas bija sestdiena, notika viena no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē, ko izraisījusi cilvēku nepārdomāta un pavirša rīcība.

Avārija radīja milzīgus cilvēkresursu, materiālos un morālos zaudējumus, pasliktināja jau tā nestabilo PSRS ekonomisko situāciju un, domājams, kaut kādā mērā veicināja arī PSRS sabrukumu pēc pieciem gadiem.

AES avārija un tās sekas

Černobiļā (Ukrainas ziemeļdaļā, Kijevas apgabalā) avarēja 1983. gadā ekspluatācijā nodotais atomelektrostacijas 4. bloks. Atomreaktors dažu sekunžu laikā pilnīgi tika iznīcināts. Gaisā apmēram līdz viena km augstumam pacēlās mākonis, pārpildīts ar radioaktīvajiem produktiem. Vēl 20 dienas (īpaši pirmajās 10 dienās) pēc šī notikuma reaktorā izmantotā grafīta degšanas dēļ atmosfērā nonāca radioaktīvās vielas lielā apjomā. Izmešu specifika, gaisa un mākoņu pārvietošanās raksturs radīja paaugstinātu radioaktivitāti gandrīz visā Ziemeļu puslodē, ieskaitot Ziemeļameriku. Piesārņotās gaisa masas tai laikā no Černobiļas galvenokārt virzījās ziemeļrietumu virzienā, tādēļ īpaši necieta Kijeva un tās biezi apdzīvotā apkārtne. Attiecīgie mērījumi lielāko radioaktīvo piesārņojumu ar iespējamām smagām sekām cilvēku veselībai uzrādīja Černobiļas AES tuvējos reģionos Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, kur galvenokārt nosēdās radioaktīvo mākoņu smagākās sastāvdaļas. Arī Latvijā (Jēkabpilī, Liepājā) tika konstatēta paaugstināta radioaktivitāte un tās līmenis radīja grūti novērtējamu, tomēr, domājams, minimālu tiešu kaitējumu cilvēku veselībai.

Černobiļas AES avārija būtībā bija likumsakarīgs (varbūt pat neizbēgams) rezultāts tai plānošanas komandu saimnieciskajai sistēmai, stagnācijai un bezatbildībai, kura pastāvēja PSRS daudzus gadu desmitus. Konkrēto AES avāriju izraisīja dažādu faktoru kombinācija – nopietni trūkumi ļoti augstas bīstamības iekārtas ekspluatācijas drošības sistēmā, neveiksmīga reaktora konstrukcija un apkalpojošā personāla noziedzīgi nesaskaņota un bezatbildīga rīcība, liktenīgi eksperimentējot un neievērojot reaktora ekspluatācijas tehnoloģiskā režīma noteikumus.

Slepenība, rīcības plāna trūkums iespējamiem avārijas gadījumiem, zinātniski nepamatota un kļūdaina rīcība avārijas seku mazināšanā, kā arī politiskais spiediens uz atbildīgajiem dienestiem avārijas sekas padarīja vēl smagākas.

Lai gan pasaulē pirms tam jau bija notikušas vairākas daudz mazāka apjoma AES avārijas (ASV, Vācijā, Anglijā u.c.), Černobiļas avārija pārsteidza PSRS vadību un atbildīgos dienestus pilnīgi nesagatavotus šāda rakstura notikumam. Sākotnēji ziņas par avāriju saskaņā ar pastāvošajām slepenības instrukcijām tika slēptas. Pirmais oficiālais ziņojums PSRS televīzijā bija 27. aprīļa vakarā, taču tad tas tika pasniegts kā maznozīmīgs notikums. Ārzemēs paaugstinātu radiāciju vispirms konstatēja Zviedrijā 28. aprīļa rītā, un tikai pēc tam ārzemju spiediena ietekmē PSRS iedzīvotāji uzzināja, ka notikusi liela mēroga avārija. Arī turpmāk katastrofas seku ierobežošanas laikā bieži vien tika ziņotas puspatiesības. Diemžēl arī dažas starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, zināmā mērā palīdzēja PSRS un vēlāk Krievijas vadībai nepilnīgi atspoguļot situācijas dramatismu un izskaistināt situāciju pēc Černobiļas avārijas.

Sākotnēji avārijā vissmagāk cieta AES nodarbinātie un pirmajā naktī izsauktie apmēram 100 ugunsdzēsēji (gandrīz visi drīz gāja bojā) no 3 km attālumā esošās Pripetes pilsētas. Pirmās nedēļas laikā pēc avārijas nomira 31 cilvēks.

Jau 27. aprīlī visi apmēram 45-49 tūkstoši (pieejamā literatūrā dati atšķiras) Pripetes pilsētas iedzīvotāji 1100-1200 autobusos tika evakuēti uz citām PSRS teritorijām. Drīz pēc tam evakuēja arī pārējos iedzīvotājus no 30 km zonas AES apkārtnē, tai skaitā arī 12,5 tūkst. iedzīvotāju no Černobiļas pilsētiņas, kura atradās 15 km attālumā no AES. Pavisam dzīves vietu pēc attiecīga PSRS varas iestāžu rīkojuma bija spiesti mainīt no 115 līdz 135 tūkstošiem cilvēku. Diemžēl gandrīz visi summārie skaitļi, kas saistīti ar cilvēku zaudējumiem un kaitējumu veselībai AES avārijas dēļ, ir tikai speciālistu un zinātnieku aplēses, jo PSRS pastāvošās slepenības instrukcijas aizliedza šādus datus publicēt. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Pasaules veselības aizsardzības organizācijas un ANO Attīstības programmas kopīgajā 2005. gada 5. septembra ziņojumā atzīmēts, ka saskaņā ar starptautisko ekspertu vērtējumu starojums varētu būt tiešais nāves cēlonis apmēram 4000 cilvēku, kuri saņēma radioaktīvā starojuma augstu līmeni Černobiļā. Tie ir saistībā ar avāriju strādājošie 1986.-1987. gadā, evakuētie cilvēki un personas, kuras pastāvīgi dzīvoja piesārņotākajās teritorijās. Lasot minēto dokumentu, redzams, ka uzsvars likts uz cietušajiem Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā. Protams, šo valstu iedzīvotāji cieta visvairāk, tomēr avārija būtiski ietekmēja arī citu PSRS republiku iedzīvotāju veselību un dzīvotspēju, īpaši „likvidatoriem”, kas tika nosūtīti avārijas seku likvidēšanas darbos, taču tas dokumentā nav atzīmēts.

"Slepenība, rīcības plāna trūkums, zinātniski nepamatota un kļūdaina rīcība, politiskais spiediens uz atbildīgiem dienestiem avārijas sekas padarīja vēl smagākas."

Radiācija bīstami skāra iedzīvotājus ne tikai 30 km zonā, bet arī citos tuvējos reģionos. Jāatzīmē, ka bija sastopami patvaļīgas rīcības gadījumi un nepieciešamas piespiedu metodes, jo bieži vien evakuētie iedzīvotāji neizprata situācijas bīstamību un atgriezās dzīvot un veikt lauksaimniecisko darbību visvairāk apdraudētajā 30 km zonā.

Milzīgi bija saimnieciskie zaudējumi, jo daudzi rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības un citu nozaru uzņēmumi bija spiesti pārtraukt darbu. Kopumā valstī saindēti bija 3,1 milj. ha aramzemes, 1,5 milj. ha dabisko ganību, 3,5 milj. ha mežu un citas teritorijas, cietuši mājdzīvnieki. Tas mainīja miljoniem cilvēku dzīves veidu Černobiļai tuvējos reģionos Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā.

Strauji pieauga to iedzīvotāju saslimstība un mirstība, kas dzīvoja apdraudētajās teritorijās, īpaši starp bērniem. 2006. g. aprīlī (20 gadus pēc avārijas) Minskā un Gomeļā notika plaša starptautiska zinātniska konference, kas bija veltīta ar Černobiļas AES avāriju saistītajām problēmām. Konferences materiālos atzīmēts, ka avārijā cietušie salīdzinājumā ar kontrolgrupas ļaudīm, kuri nav cietuši avārijā, noveco ievērojami agrāk un nodzīvo vidēji par 10-15 gadiem mazāk. Starp avārijas skarto reģionu ļaudīm krasi ir pieaugusi saslimstība, visbiežāk ar dažādas lokalizācijas ļaundabīgajiem audzējiem, ievērojami pasliktinājusies cilvēku psihiskā veselība, augsta ir cietušo ģenētiskās sistēmas bojājumu varbūtība un līdz ar to iespējami nopietni veselības traucējumi cietušo pēcnācējiem.

No apdraudētajām teritorijām evakuētie iedzīvotāji galvenokārt tika izvietoti dažādos Ukrainas reģionos, bet daļa nonāca arī citās PSRS republikās. 1986. gadā apmēram 100 ģimeņu tika evakuētas uz Latviju. Līdz 1991.gadam veselības uzlabošanas nolūkos cietušie regulāri tika sūtīti uz Jūrmalas ārstniecības un atpūtas iestādēm.

Iedzīvotāju dalība avārijas seku ierobežošanā

Lai lokalizētu kodoldegvielas izplatību un mazinātu iespējamo tālāko vides piesārņojumu, tika nolemts virs AES izveidot masīvu betona konstrukciju jeb „sarkofāgu”. Tas tika uzcelts 7 mēnešu laikā un svars novērtēts – 300.000 tonnu. Lai gan speciālisti uzskata, ka visumā būve ir droša, potenciāls nākošās avārijas risks joprojām pastāv, galvenokārt metāla konstrukciju korozijas un ūdens plūsmu dēļ. Tomēr liela mēroga avārija Černobiļā vairs nav iespējama. Jāatzīmē, ka jaunajās ES dalībvalstīs Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā Černobiļas tipa AES joprojām darbojas un tas rada Eiropai zināmu apdraudējumu. Var arī pieminēt, ka pašlaik elektroenerģijas ieguvē AES īpatsvars ļoti liels ir Francijā un Lietuvā – tuvu pie 70%, bet pavisam pasaulē pašlaik darbojas gandrīz 500 AES un to skaits nepārtraukti palielinās, galvenokārt Āzijā.

Betona plātnes būvē un citos katastrofas seku ierobežošanas darbos varas iestādes iesaistīja ļoti lielu cilvēku skaitu no visām PSRS republikām. Oficiālie dati nav publicēti, bet pēc speciālistu vērtējuma pavisam minētajos darbos tika iesaistīti pāri par 600 tūkstošiem, bet, iespējams, pat līdz 800 tūkstošiem cilvēku (vērtējumi ir atšķirīgi). Daļa avārijas seku ierobežošanā iesaistīto drīz gāja bojā, bet visi pārējie saņēma veselībai kaitīgu radioaktīvā starojuma devu, daudzi kļuva invalīdi. Tieši avārijas seku ierobežošanas darbi nesa Latvijai lielus cilvēkresursu un ekonomiskos zaudējumus.

Precīzas ziņas par kopējo cilvēku skaitu no Latvijas, kas tika iesaistīti Černobiļas avārijas seku ierobežošanas darbos, vairs nav iespējams iegūt, jo ļaužu iesaistīšanu avārijas seku likvidēšanas darbos organizēja vairāki varas resori. Liela daļa svarīgu dokumentu bija slepeni un 1990. gadu sākumā ir iznīcināti. Černobiļā bija spiesti strādāt ne tikai caur tā laika kara komisariātiem iesaistītie dažāda vecuma vīrieši, kas skaitījās armijas rezervē, bet arī no Latvijas aktīvajā karadienestā iesauktie jaunieši, kuri dienēja ārpus Latvijas. Par darbos iesaistīto karavīru skaitu nav ticamu ziņu, jo viņi parasti saņēma norādījumu klusēt un attiecīgi arī bija spiesti parakstīties par ziņu neizpaušanu. Avārijas seku ierobežošanas darbos iesaistītie speciālisti vērtē, ka darbos piedalījušos un cietušo kopskaits no Latvijas noteikti bija lielāks par 6 tūkstošiem cilvēku, taču tas nesasniedza 6,5 tūkstošus. Tas nozīmē, ka Černobiļā nokļuva 0,23% no tā laika republikas iedzīvotājiem. Visā PSRS piedalījušos skaits bija nedaudz augstāks – 0,27%.

Sākotnēji lielākā daļa no avārijas seku ierobežošanas darbu veicējiem bija aktīvajā karadienestā iesauktie karavīri, kā arī valsts iekšlietu un drošības sistēmas organizācijās esošais personāls. Drīz „likvidatoru” loks tika paplašināts.

Latvijā kara komisariāti karaklausībai pakļauto iedzīvotāju iesaukšanu nosūtīšanai uz avārijas seku ierobežošanas vietām uzsāka 8. maijā. Tā bija bezierunu pavēle, kuras neizpildīšana draudēja ar nopietnām sekām. Iesauktie netika savlaicīgi informēti par sagaidāmajiem uzdevumiem. Sākot ar 11. maiju, Latvijas iedzīvotāji piedalījās avārijas seku likvidācijas darbos 30 km zonā. Uzsākot darbu, bieži vien netika saņemts nepieciešamais aizsardzības nodrošinājums vai arī tā kvalitāte bija apšaubāma. Darbs notika ļoti smagos apstākļos un veicēji bieži vien netika informēti par draudošajām briesmām. Piemēram, cilvēki tika sūtīti strādāt uz reaktora jumta, nepaskaidrojot, cik tas bīstami veselībai, toties apsolot ļaut viņiem pēc tam doties mājās. Darbu sākumposmā nebija pat iespēju ticami noskaidrot saņemtās radiācijas devas. Visi, kas bija spiesti strādāt Černobiļā un apkārtnē, saņēma radioaktīvo starojumu un nopietnu kaitējumu veselībai.

Uz Černobiļu nosūtītie galvenokārt veica darbus, kas bija saistīti ar sarkofāga būvēšanu un apkārtējo teritoriju attīrīšanu no radioaktīvā piesārņojuma. Deaktivizācijas darbi tika veikti gan pašā objektā, gan tuvējās pilsētās, mežos, lauksaimnieciskajās u. c. teritorijās. Galvenie darbu veidi bija zemes virskārtas noņemšana un norakšana un nobeigušos vai nošauto dzīvnieku apglabāšana.

Evakuēto cilvēku izvietošanai 1987. gada maijā tika uzsākta Slavutičas pilsētas celtniecība tuvējā Čerņigovas apgabalā. Tās celšanā tika iesaistīts liels skaits celtnieku vienību no dažādām PSRS teritorijām, arī no Latvijas – apmēram 1000 cilvēku.

Katastrofas seku ierobežošanā strādājošie pakāpeniski atgriezās un līdz ar to 1986. gada vasarā Latvijas medicīnas darbiniekiem radās nepieciešamība risināt daudzas jaunas problēmas. Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija 1987. g. 9. jūlijā izdeva pavēli par avārijā cietušo personu dispanserizāciju. P.Stradiņa klīniskajai slimnīcai tika uzdots nodrošināt organizatoriski metodisko palīdzību un kontroli minēto darbu veikšanā. Pieaugot Černobiļas AES avārijas seku likvidētāju skaitam un saslimstībai, risināmo jautājumu loks kļuva sarežģītāks, tādēļ pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tika izveidots vienots P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs. Šī centra uzdevumos ietilpst koordinēt un vadīt ar staru patoloģiju saistīto slimnieku aprūpi valstī un sniegt kvalificētu medicīnisko palīdzību Černobiļas AES avārijas seku rezultātā radiācijas ietekmei pakļautām personām, veikt avārijas seku likvidētāju rehabilitāciju. Aroda un radiācijas medicīnas centrā ir izveidots Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrs.

Černobilieši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

Par sociālajām garantijām Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem daudzkārt lemts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1991.gadā LR Augstākā Padome un LR Ministru Padome pieņēma vairākus lēmumus par avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanu. Nepieciešamo sociālo garantiju nodrošināšanai AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tika izstrādāts un pieņemts speciāls likums „Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas sociālās aizsardzības likums”, kurš stājās spēkā 2000.gada 1.janvārī. Šis likums ar papildus pieņemtajiem nelielajiem grozījumiem 2004.gada jūnijā un 2007.gada februārī arī pašlaik ir spēkā kā nozīmīgs dokuments avārijas dēļ cietušajiem.

Minētā likuma pieņemšanai bija liela nozīme Černobiļas AES avārijas seku ierobežošanas darbos strādājošo sociālo garantiju uzlabošanā. Viens no svarīgākajiem tā pantiem bija ikmēneša sociālā pabalsta noteikšana avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm no valsts budžeta. Pabalsta lielumu nosaka uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Sākotnēji no 2000. gada 1. janvāra pabalsta apjoms bija 12,50 Ls mēnesī. No 2005. gada 1. janvāra tas tika paaugstināts līdz 35 Ls mēnesī, bet no 2006. gada 1. janvāra - līdz 45 Ls mēnesī. Šo pabalstu izmaksai 2006. gadā tika iztērēti 1,7 miljoni latu.

Augstākminētais likums Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijā cietušajiem arī paredz atvieglojumus, saņemot medicīnisko palīdzību – zāļu iegādes izdevumu kompensāciju avārijas rezultātā iegūto slimību ambulatorajai ārstēšanai, atbrīvošanu no pacienta iemaksas ārstniecības iestādē, bezmaksas pakalpojumus vai maksas atvieglojumus zobārstniecībā, iespēju reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Noteikta kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem darbspējas zaudējuma gadījumā. Šī garantētā valsts palīdzība AES avārijā cietušajiem uzlabo viņu materiālo stāvokli un medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Tomēr lielai daļai no avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir neatgriezeniski veselības traucējumi un darba spējas ir ierobežotas. Avārijas seku likvidēšanas darbi negatīvi iespaidojuši to dalībnieku psiholoģisko veselību, starp „likvidatoriem” ir izplatīts alkoholisms.

Daļa pašvaldību (Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Liepājas u.c.) ir sniegušas personām, kas piedalījās avārijas seku likvidēšanas darbos, dažāda rakstura finansiālos atvieglojumus – braukšanas kartes transportā, izsniegtas uzturzīmes u.c.

Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos strādājošie ir izveidojuši vienotu sabiedrisku organizāciju un aktīvi piedalījušies sociālo garantiju pilnveidošanas jautājumu risināšanā avārijas rezultātā cietušajām personām. 1993. gada 24. februārī tika izveidota Latvijas Republikāniskā savienība „Černobiļa”. Kopš dibināšanas tās prezidents ir avārijas seku likvidēšanas dalībnieks Arnolds Vērzemnieks. LRS „Černobiļa” nepārtraukti rosinājusi dažādu tiesību aktu izstrādi un pieņemšanu Saeimā un Ministru kabinetā, tai skaitā ņemta dalība 1999. pieņemtā sociālās aizsardzības likuma izstrādāšanā avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijas rezultātā cietušajām personām. Pēc LRS „Černobiļa” iniciatīvas ir notikusi Medicīnas centra „Černobiļa” rekonstrukcija. Pagājušajā gadā tika iesniegts priekšlikums no 2009.gada 1.janvāra paaugstināt ikmēneša sociālo pabalstu avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem līdz 60 Ls. Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses vadītāji attiecīgās sarunās ar Krievijas Federācijas valdības delegāciju regulāri ir rosināti izskatīt jautājumu par sadarbību un sociālajām garantijām Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šis jautājums sarunās ne reizi nav ticis izskatīts.

Piedalīšanās Černobiļas avārijas seku likvidēšanā ievērojami pasliktināja „likvidatoru” veselības stāvokli un samazināja darba spējas. Gadiem ritot, pieauga AES strādājošo invaliditāte. 1995. gadā 1400 Latvijas invalīdu bija konstatēta cēloņsakarība ar AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu, 1998. gadā – 2300, 2002. gadā - 2700, bet 2007. gadā bija jau apmēram 3000 invalīdu. 2005. gadā Černobiļas invalīda vidējais pensijas apmērs bija 79 lati mēnesī. Lielam skaitam no tiem, kas piedalījās AES avārijas seku likvidēšanā, konstatētais darba spēju zudums ir mazāks par 25% (ap 600 cilvēkiem), tādēļ invaliditāte nav piešķirta.

Pēc LRS „Černobiļa” vadītāju vērtējuma kopā miruši apmēram 500 cilvēku no tiem, kas bija iesaistīti avārijas seku likvidēšanas darbos. Precīzas ziņas nav iespējams iegūt tādēļ, ka līdz 1990. gadam mirušajiem PSRS varas iestādes liedza dokumentāli uzrādīt mirušo nāves cēloņa saistību ar AES avārijas sekām gan aktīvajā dienestā iesauktajiem, gan arī civiliedzīvotājiem.

Pēc 1986. gada 26. aprīļa personām, kas piedalījušās avārijas seku likvidēšanā piedzimuši apmēram 1300 bērni. Tiem nepieciešama īpaša medicīniskā uzraudzība.

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā piedalījušies tikai vīrieši. Precīzu datu par viņu vecumu darbu veikšanas periodā nav, tomēr, analizējot Aroda un radiācijas medicīnas centra uzskaitē esošo personu dzimšanas gadus, iespējams konstatēt, ka iesaukšanas brīdī „likvidatoru” vidējais vecums ir bijis 31 gads. Pārsvarā uz Černobiļu sūtīti 19 līdz 40 gadu veci vīrieši, nelielam skaitam nosūtīto ir bijuši 45-46 gadi un atsevišķām personām - pat 48 gadi.

Ļoti aptuvens vērtējums ir tāds, ka jau pašlaik kopējie Latvijas zaudējumi avārijas dēļ ievērojami pārsnieguši 100 miljonus latu un neapšaubāmi nākošajos gados tie pieaugs. Būtu vēlams, lai speciālisti veiktu pēc iespējas pilnīgus aprēķinus par Černobiļas AES avārijas radītajiem zaudējumiem Latvijai.

Labs saturs
31
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI