NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. aprīlī, 2008
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
1
1

Kā pārdot grāmatas un nebankrotēt?

Publicēts pirms 17 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Reiz kāds attapīgs grāmatu izdevējs izdomāja celt savu prestižu, parādot citiem, ka viņa izdotās grāmatas ir mūžam jaunas, tās nenoveco un labi pērk. Arī pēc gada, diviem, trim. Pat pēc desmit!
"Kā tad tā?" jūs brīnāties. "Tas nav iespējams!" esat neizpratnē. Teikšu atklāti: "Ir iespējams un pavisam vienkārši. Atliek vien nenorādīt grāmatas izdošanas gadu, un - darīts!"

Nu viņš spēj vairāk nekā citi! Turklāt ir sveiks un vesels un naktīs labi guļ, jo... tas tik tāds sīkums! Ne pašam sāp, ne citam. Nav arī pārmetumu, un "zivis" labi ķeras.

Ja es varu, tad arī tu vari

Kā jau noprotat, runa ir par grāmatizdevēju mārketingu Latvijā. Konkurence izdevēju vidū ir acīmredzama, tāpēc rosās katrs, kā grib un māk. Paņēmieni ir dažādi, jo "mērķis attaisno līdzekļus" – zināja Makjavelli, zinām arī mēs.

Viens no tādiem jau minētais – nenorādīt grāmatas izdošanas gadu, tā cenšoties piesaistīt vairāk pircēju. Kā attaisnojums tam – cilvēku psiholoģijas īpatnības un sazin kas vēl. Vien iedziļinoties nākas konstatēt, ka viss tik nevainīgi gan nav.

Grāmata kā kultūras neatņemama sastāvdaļa ir visas nācijas īpašums – vērtība, ar kuru lepoties.

Bibliotekāri veido grāmatu pasītes, studenti raksta zinātniskos darbus, tos novērtē starptautiskā līmenī. Tas nekas, ka sanāk neliela aizķeršanās ar pasītēm vai literatūras avotu sarakstiem! Var taču parakņāties internetā, galu galā – pats izdomāt, bet, ja gribas ticamāk, Nacionālajā bibliotēkā pieejams kopkatalogs. Sēdi, meklē, zvani, kamēr zaļš metas gar acīm! Un kas par to, ka tas prasa papildu laiku, pūles? Tas tik tāds sīkums!

Melns uz balta

Lai arī organizatoriskā ziņā grāmatniecība Latvijā ir izdevēju un nevalstisko organizāciju pārziņā, pastāv ISO standarti, kuri izdevniecībām būtu jāievēro, bet kurus diemžēl daļa izdevēju neievēro. Ir Autortiesību likums un Noteikumi izdevuma izlaides ziņu uzrādīšanai, kas apstiprināti Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskajā komitejā 2006.gada 13.aprīlī.

Kāda ir Latvijas valsts loma? Valsts aizsargā nacionālo grāmatu tirgu ar diferencētas nodokļu politikas palīdzību. Valsts atbildība izpaužas kā prioritāšu piešķīrums (dotācijas, nodokļu atvieglojumi) mācību literatūrai, latviešu oriģinālliteratūras pirmizdevumiem, enciklopēdijām un enciklopēdiskiem izdevumiem par Latviju, tās vēsturi, kultūru utt. Valsts sekmē grāmatu izdošanai nepieciešamo materiālo resursu bāzes veidošanu Latvijā u.c.

Portāls LV.LV jautā bibliogrāfiem un izdevējiem:

Kā jūs vērtējat, ka, izdodot jaunas grāmatas, bieži netiek norādīts izdošanas gads?

Anita Goldberga, LNB Bibliogrāfijas institūta vadītāja: "Tā ir "Zvaigznes ABC" iniciatīva, ko nu pārņēmuši arī citi izdevēji. Pamatojums - tas traucē komercdarbībai, jo, pircējs, ieraudzījis vecu grāmatu, to sliktāk pērk.

LNB mājaslapā www.lnb.lv sadaļā "Izdevējiem" publicēti Noteikumi izdevuma izlaides ziņu uzrādīšanai. Tas ir normatīvs dokuments, un to sagatavojuši gan izdevēji, gan bibliotekāri, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, un tas izsūtīts visām asociācijām. Bet tāda likuma nav, kas noteiktu, ka par standarta neievērošanu uzliekams sods.

Mēs saprotam, ka šis jautājums ir aktuāls, jo saņemam daudz sūdzību no rajonu bibliotēkām. Sabiedrībai un bibliotekāriem rodas problēmas identificēt noteiktus izdevumus. Lai šīs problēmas risinātu, maijā esam iecerējuši semināru, uz kuru var pieteikties ikviens interesents, rakstot e-pastu uz adresi: aiva.gailite@lnb.lv."

Dace Pugača, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore: "Autortiesību likums pieļauj nosacītu brīvību un izvēli par labu izdevējam, piemēram, nosaka, ka autortiesību aizsardzības zīme © nav obligāta, vienīgi jānorāda grāmatas autora vārds. Zīmē ietverts darba pirmizdošanas, nevis atkārtotas izdošanas gads. Autortiesību likums tiek pārkāpts tad, ja darbs tiek izdots bez autora atļaujas.

Protams, tas ir apgrūtinoši lietotājam, un būtu korekti, ja norādītu gadu, lai cilvēki zinātu un lai pētniekiem nebūtu lieku problēmu. Bet tāda likuma nav, kas noteiktu, ka tas ir obligāti. Tas ir mārketinga triks, jo uz pircēju psiholoģiski negatīvi iedarbojas veca grāmata, lai gan, no otras puses, laba grāmata nenoveco."

Jānis Leja, izdevniecības "Avots" direktors: "Mēs uzrādām izdošanas gadu, citi neuzrāda. Kāpēc? Grāmata ir kļuvusi kā ātri lietojama prece. To varētu saukt arī par mārketinga triku – lai grāmata nekļūtu veca, izdevēji neliek izdošanas gadu. Vai par to ir kāda atbildība? Valstī atbildības nav ne par ko! Nekas arī nekontrolē to.

Ka valstī ir nabadzība, to mēs apzināmies. Taču, neraugoties uz to, pastāv arī kādas vērtības, un grāmata tāda ir."

Signe Terihova, "Tiesu nama aģentūras" Izdevējdarbības daļas vadītājas vietniece: "Agrāk grāmatu noformēšanas noteikumi bija stingrāki. Mēs tā esam iesākuši un darām, jo katrs sevi cienošs izdevējs, pats par sevi saprotams, norāda grāmatas izdošanas gadu. Saprotams, tas nav obligāti, bet vēlams.

Nacionālās bibliotēkas mājaslapā publicētajiem noteikumiem par izdevumu noformēšanu ir vairāk ieteikuma raksturs. Uzskatu, ja autors ir slēdzis līgumu ar izdevniecību, viņš varētu stingrāk izvirzīt savus nosacījumus topošajai grāmatai. Bet vai autors ir ieinteresēts to darīt – tas ir jautājums."

Bez didaktikas. Ar cieņu

Pieņemu, varbūt kādam liksies par skaļu šie apgalvojumi, tomēr uzskatu, nevar pārvērtēt grāmatas lomu vēsturē un dzīvē. Apzinos arī, ka nav manos spēkos izšķirt šo jautājumu, bet manos spēkos ir pievērst tam sabiedrības uzmanību.

Grāmata ir neatņemama latviešu kultūras sastāvdaļa, un lasīšana – viena no izplatītākajām kultūras dzīves norisēm, tādēļ svarīgi akcentēt iespiesto grāmatu kā nozīmīgu kultūras vērtību laikmetā, kad tās attīstību tiecas ierobežot elektroniskie mediji.

Lai arī šobrīd nav ne tāda likuma, ne valdības lēmuma, kas stingri reglamentētu prasības grāmatu izdevējiem, un administratīvie sodi diez vai te arī līdzētu, tomēr ir kāds nerakstīts, ne mazāk svarīgs motīvs, kas varētu palīdzēt – tā ir izdevēja autoritāte un vēlme saglabāt augstus profesionālos standartus, pat ja gaidītā peļņa izpaliek.

Grāmatu kvalitāte ir pilnībā atkarīga no izdevēja - viņa misijas apziņas, atbildības un rūpēm par sava vārda labo slavu. Diemžēl nav mazums izdevēju, kas, cerēdami ietaupīt, laiž klajā neprofesionāli veidotus izdevumus, tai pašā laikā Latvijā ir apgādi, kas pašaizliedzīgi turas pie profesionalitātes kritērijiem, lai arī nevar riekšavām grābt naudu.

Kā labā strādā grāmatu izdevēji? Vai tikai savā? Ļoti iespējams, taču jau kopš daudziem gadsimtiem Latvijā kultūra, tai skaitā grāmata kā kultūras neatņemama sastāvdaļa, nav tikai komercprece, tā ir visas nācijas īpašums – vērtība, ar kuru lepoties. Un, kaut arī izdzīvošana nebūtu citādi iespējama, kā vien izdomājot aizvien jaunus mārketinga trikus, pāri visam ir doma par kvalitatīvu grāmatu.

Uzziņa

Latvijas Nacionālā bibliotēka Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta ietvaros ir sagatavojusi vairākus jaunus Latvijas standartus. Standartu pamatā ir starptautiskie ISO standarti.

LVS ISO 8:2006: Dokumentācija. Periodisko izdevumu noformēšana

Standartā sniegti redaktoriem un izdevējiem paredzēti noteikumi periodisko izdevumu noformēšanā, kas var sekmēt izdevumu izmantošanu, kā arī kārtību un konsekvenci redaktoru un izdevēju darbā.

LVS ISO 215:2006: Dokumentācija. Periodisko izdevumu un citu seriālizdevumu rakstu noformēšana

Standartā sniegti zinātnisko periodisko izdevumu un citu seriālizdevumu rakstu sagatavošanas un noformēšanas noteikumi. Standarts paredzēts autoriem manuskriptu sagatavošanā, kā arī redaktoriem un izdevējiem vadlīniju izstrādāšanā savu izdevumu līdzstrādniekiem (autoriem).

LVS ISO 1086:2006: Informācija un dokumentācija. Grāmatu titullapas

Standartā aprakstīta informācija, kas uzrādāma grāmatu titullapās, kā arī veids, kā šī informācija noformējama un kārtojama. Standarta mērķis ir palīdzēt redaktoriem un izdevējiem izveidot titullapas tā, lai tās veicinātu grāmatu lietotāju (piemēram, grāmattirgotāju, bibliotekāru, dokumentētāju, autoru, klasificētāju, kataloģizētāju, datubāzu veidotāju u.tml.) sniegto atsauču nepārprotamību.

LVS ISO 2384:2006: Dokumentācija. Tulkojumu noformēšana

Standarts sniedz noteikumus tulkojumu noformēšanai standartizētā veidā, lai nodrošinātu oriģināldokumenta identificēšanas iespējas, un dažādu kategoriju lietotājiem vienkāršotu to izmantošanu. Standarts attiecas uz visu veidu tulkojumiem - pilniem, daļējiem un īsinātiem. Aplūkoti četri tulkojumu veidi, ko var izmantot kā vadlīnijas visiem pārējiem tulkojumu veidiem.

LVS ISO 6357:2006: Dokumentācija. Grāmatu un citu izdevumu muguru nosaukumi

Standarta mērķis ir sekmēt grāmatu, periodisko izdevumu, tehnisko ziņojumu un citu līdzīgu publikāciju izdevēju darbu, sniedzot iespēju izmantot standartnoteikumus muguras nosaukumu burtu un citu identificējošo zīmju izkārtojumam, lai tas kalpotu bibliotēkas lietotāju un grāmatveikalu ērtībai. Standartā sniegti noteikumi grāmatu muguru nosaukumu un uz grāmatām un cita veida izdevumiem rakstīta teksta vispārīgam izkārtojumam. Tas piemērojams vienīgi tekstiem latīņu, grieķu vai kiriliskajā rakstībā.

LVS ISO 7275:2006: Dokumentācija. Sēriju nosaukumziņu noformēšana

Standartā aprakstīti sēriju un to daļu identifikācijai nepieciešamie elementi, kā arī sniegti šo elementu uzrādīšanas noteikumi un norādītas elementu atrašanās vietas. Šī standarta mērķis ir dot iespēju izdevējiem un redaktoriem identificēt sērijās grupētus izdevumus, tādējādi veicinot sēriju komplektēšanu un reģistrēšanu.

Latvijas standartus var iegādāties SIA "Latvijas Standarts", K. Valdemāra ielā 157, tālr. 7 362250, e-pasts: if@lvs.lv; http://www.lvs.lv/

Autortiesību likums ir pieejams tīmekļa vietnē – http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI