Runājot par grāmatām, vispirms jāsaprot, ka grāmatas uzrakstīšana ir liels rakstnieka vai zinātnieka radošā darba sasniegums. Arī grāmatas izgatavošana, lai citi to varētu lasīt, pelna augstu atzinību. Ikviens būtisks projekts grāmatniecībā saistīts ar ilgu sagatavošanas laiku un lielām avansa izmaksām, tas nevar gaidīt brīdi, kad ekonomika atveseļosies. Taču, krītoties dzīves līmenim, pat visaktīvākais lasītājs, gribi vai negribi, spiests apsvērt, vai turpmāk blakus ikdienā nepieciešamajai pārtikai var atļauties arī kādu grāmatu. Bet šādam piespiedu taupīgumam var būt rūgtas sekas: bankrotēs izdevēji, aizvērsies grāmatnīcas, bez darba paliks tulkotāji, redaktori, korektori, grāmatu mākslinieki, tipogrāfijas atlaidīs savus darbiniekus... Šai bēdīgajā ainā vēl iekļaujas rakstnieki, kuru esamība arī stipri atkarīga no iepriekš minētajiem apstākļiem.
Dramatiski samazinājies grāmatu tirdzniecības apjoms
Aptaujājot 12 lielākās Latvijas grāmatu tirgotavas, secināts, ka 2009. gada janvārī apgrozījums bijis par 29% mazāks nekā pērnā gada janvārī, šā gada februārī – par 36,58% mazāks, bet martā prognozētais apgrozījuma kritums sasniedz 40% samazinājumu attiecībā pret 2008. gada marta rādītājiem, portālu „LV.LV” informē Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Janvāra vidū veiktā aptauja 18 izdevniecībās, kuru grāmatas kopumā veido apmēram 50% no 2008. gadā klajā laisto grāmatu klāsta, liecina, ka salīdzinājumā ar 2008. gada janvāri un februāri, kad aptaujātie izdevēji kopumā bija laiduši klajā 175 jaunu nosaukumu izdevumus ar kopējo metienu 381 176 grāmatas, šā gada februārī tika plānoti tikai 125 jaunu nosaukumu izdevumi ar kopējo metienu 269 670 eksemplāri jeb par 30% mazāk.
Turklāt vairāki aptaujātie atzinuši, ka labprāt atteiktos vēl no vairākiem projektiem vai samazinātu grāmatu metienus, taču ir spiesti ievērot noslēgto līgumu nosacījumus. Jau šā gada divās pirmajās nedēļās izdevniecības noraidījušas 99 jaunus projektus, uz nenoteiktu laiku iesaldējušas ap 70 projektu.
Nozares pārstāvji uzsver: ja pašreizējā politika nemainīsies, grāmatas latviešu valodā būs pieejamas arvien mazāk, jo izdevniecības atsakās no jauniem projektiem, konkurence ar lētākām grāmatām angļu un krievu valodā kļūst saspringtāka, cenu sadārdzinājums ietekmē gan apgrozījumu grāmatnīcās, gan bibliotēku un mācību iestāžu iespējas iegādāties grāmatas, ierobežojot Latvijas iedzīvotāju pieeju kvalitatīvai informācijai.
Latvijas specifika: mazas tirāžas, liels nosaukumu skaits
Latvijas grāmatizdevēji un arī rakstnieki atrodas daudz neizdevīgākā situācijā nekā citās valstīs, kurās ir lielāks iedzīvotāju un lasītāju skaits. Jebkurai mazai valstij/valodai raksturīgas ārkārtīgi mazas grāmatu tirāžas, turpretī nosaukumu skaits - liels. Vienīgais salīdzinājums varētu būt ar Igauniju, bet tur, kā zināms, gādība par kultūru jūtama jau no sākta gala un arī Igaunijas Kultūrkapitāla fonda finansējums šim gadam mums neizprotamu iemeslu dēļ nav samazināts.
Ko tas nozīmē praktiski? Tā kā jebkura grāmatizdevēja pirmais mērķis ir peļņa, vismaz neliela, lai nopelnītu, jāizdod lielāks grāmatu nosaukumu skaits. Līdz ar to aug viena eksemplāra pašizmaksa, palielinās cenas grāmatnīcās.
Vecāki bažījas par dārgajām mācību grāmatām
PVN likmes paaugstināšana grāmatām skārusi arī ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni. Lai gan Tiesībsargs atzinis, ka prasība vecākiem iegādāties mācību grāmatas ir pretrunā ar Satversmi, kas nosaka tiesības uz bezmaksas izglītību, un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norāda, ka grāmatas vecākiem esot jāiegādājas tikai retos gadījumos, turklāt pastāv iespējas, piemēram, ar grāmatām mainīties, vecāki stāsta, ka par mācību grāmatām un citiem mācību materiāliem katru gadu tērē milzu līdzekļus.
Jāņa Rozes grāmatnīcas vadītāja Lāsma Ozoliņa-Ozola uzskata: nav zināms, vai mācību iestādes budžeta samazinājuma dēļ varēs iegādāties visas mācību procesam nepieciešamās grāmatas. Ja līdz PVN likmes paaugstināšanai mācību grāmata maksāja, piemēram, sešus latus, tagad tā kļuvusi par latu līdz diviem dārgāka.
"2009. gada janvārī apgrozījums bijis par 29% mazāks nekā pērnā gada janvārī, šā gada februārī – par 36,58% mazāks, bet martā prognozētais apgrozījuma kritums sasniedz 40% samazinājumu attiecībā pret 2008. gada marta rādītājiem."
Rīgas skolēnu vecāki, kuri apvienojušies nodibinājumā „Viens otram”, jau 2008. gada augustā un septembrī, īstenojot mācību grāmatu apmaiņu Rīgā, pārliecinājās par vecāku reālajām grūtībām iegādāties mācību grāmatas un to, ka skolas tomēr nenodrošina ar mācību grāmatām visus skolēnus. Pēc PVN likmes četrkāršošanas tagad mācību līdzekļi maksā vēl dārgāk un daudzas Latvijas ģimenes vairs nespēj tos iegādāties.
Mācību grāmatu iegādei skolas finansējumu saņem no valsts budžeta, kā arī no skolas dibinātāja – pašvaldības. Piešķirtais finansējums grāmatu un periodisko izdevumu iegādei dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Pašvaldības un valsts finansējumam mācību grāmatu un periodisko izdevumu iegādei ir jāveido normatīvajos aktos noteiktie septiņi lati uz vienu izglītojamo un pedagogu. Taču mācību grāmatu un darba burtnīcu komplekts vidēji vienam skolēnam šajā mācību gadā izmaksāja apmēram no 30 līdz 50 latiem un pat vairāk. Tas nozīmē, ka 2009./2010. mācību gadā skola ar nepieciešamajām grāmatām un darba burtnīcām nespēs apgādāt pat mazturīgo ģimeņu bērnus, secina vecāki.
Nav nekādu šaubu, ka minēto izdevumu pieaugumu pilnībā nekompensē arī ierosinātās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), samazinot tā likmi par diviem procentpunktiem, vienlaikus mainot arī ar IIN neapliekamo ienākumu apjomu.
Vienīgā izeja – atjaunot pazemināto PVN likmi
Kultūras ministrs Ints Dālderis, 25. martā tiekoties ar Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas, Latvijas Grāmatnieku ģildes un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāvjiem, atzinis, ka pašreizējā budžeta deficīta apstākļos vienīgā iespēja saglabāt grāmatniecības nozari būtu pazeminātas PVN likmes atjaunošana. Arī finanšu eksperti atzīst, ka „lasīšanas nodoklis” valsts budžetā nav devis gaidītos ieņēmumus
"Valstij būtu nevis jāapgrūtina, bet gan visiem spēkiem jāatbalsta grāmatu izdošana latviešu valodā."
I. Dālderis
”Grāmatas latviešu valodā ir ārkārtīgi svarīgs instruments latviešu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstībai. Mēs nevaram runāt par nacionālu valsti bez nacionālas literatūras. Tādēļ valstij būtu nevis jāapgrūtina, bet gan visiem spēkiem jāatbalsta grāmatu izdošana latviešu valodā. Pazeminātā PVN likme grāmatām ir jāatjauno visdrīzākajā laikā,” uzskata I. Dālderis.
Rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis: „Es gribu uzsvērt, cik ārkārtīgi trausls un jutīgs ir organisms, ko dēvē par kultūru. Lai attīstītu nīkulīgu ražošanu – un grāmatizdošana, grozi kā gribi, mūslaiku Latvijā bijusi, ir un būs nīkulīga ražošana – saprātīgi domājoši valstsvīri nodokļus parasti pazemina. Pat niecīgs procents var kļūt par „pēdējo pilienu”, kas sagrauj visu sistēmu, un beigu galā var izrādīties, ka nav nedz 5, nedz 21 procenta nodokļu, jo pagalam ir pats nodokļu maksātājs.”
Katrai šai izdarībai var atrast attaisnojumu un pamatojumu – kā nekā krīze, taupības režīms, kuram tad tagad viegli, bet nudien jāpiekrīt Lailai Pakalniņai, kas 26.01.2009. laikrakstā „Diena” rakstīja, ka „nepieciešamība taupīt ir uztverta kā komanda iznīcināt”, secina G. Berelis.
„Jāņa Rozes apgāda” direktore, KM Grāmatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Renāte Punka uzsver, ka PVN likmes paaugstināšana grāmatām būtisku pienesumu valsts budžetam nesniedz, jo no grāmatu tirdzniecības valsts budžets iegūst tikai 0,075% no kopējiem PVN likmes ieņēmumiem valsts budžetā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izpilddirektore Dzintra Mukāne stāsta, ka šogad bibliotēkās vērojama strauja lasītāju skaita palielināšanās. Ierobežoto līdzekļu un paaugstinātās PVN likmes dēļ, kas būtiski ietekmē grāmatu cenas, arī LNB nespēj iegādāties nepieciešamās grāmatas fondiem. „Pašlaik ir jādomā, kā apmierināt visus lasītājus, jo situācija veidojas ļoti sarežģīta,” teic Dz. Mukāne.
Latvijas Grāmatnieku ģildes valdes priekšsēdētāja, Starptautiskās grāmattirgotāju federācijas viceprezidente, Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas prezidente, SIA „Jānis Roze” izpilddirektore Ināra Beļinkaja norāda, ka līdzekļu samazinājuma dēļ grāmatu iepirkumu būtiski samazinājušas arī pašvaldību bibliotēkas un grāmatnīcas sāk pildīt bibliotēku funkciju, jo pārdevēji ievērojuši, ka cilvēki nāk uz grāmatnīcu katru dienu un lasa grāmatas. „Praktiski mēs viņiem nevaram to aizliegt, un cilvēki šo iespēju nelaiž garām,” secina I. Beļinkaja.
"Patlaban Latvija ir otrā valsts Eiropas Savienībā, kurā grāmatām tiek piemērota pilna apjoma PVN likme."
Rīgā situācija vēl nav tik dramatiska, bet lauku rajonos grāmatnīcu apgrozījuma apjoms februārī ir samazinājies aptuveni par 30 procentiem. Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Juris Sīlis spriež, ka poligrāfijas nozarē šogad sagaidāms 20–40% ražošanas kritums vietējā tirgū, tāpēc poligrāfijas uzņēmumi lielākas cerības liek uz eksportu, jo nozare ir eksportspējīga. „Lai varētu nodrošināt vietējo grāmatu tirgu, mums ir jādomā, kā sekmīgāk strādāt eksporta tirgiem,” uzskata J. Sīlis.
Eiropas speciālisti aicina Latvijas valdību pieņemt pozitīvu lēmumu
Eiropas Grāmattirgotāju federācijas izpilddirektore Fransuāza Dibruila un Zviedrijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes loceklis, bijušais Eiropas Grāmatizdevēju asociācijas prezidents Jonass Modigs, kam savulaik izdevās panākt PVN likmes būtisku pazeminājumu grāmatām Zviedrijā, šā gada Latvijas grāmatu izstādes laikā aicināja Latvijas valdību nekavējoties pieņemt grāmatniecības nozarei labvēlīgu lēmumu.
Patlaban Latvija ir otrā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā grāmatām tiek piemērota pilna apjoma PVN likme. Tikai Dānijā tā ir vēl augstāka – 25% PVN likme, taču šajā valstī 25% PVN likme tiek piemērota pilnīgi visām precēm bez izņēmuma.
F. Dibruila stāstīja, ka jau decembrī Eiropas Grāmattirgotāju federācijas vārdā nosūtījusi vēstules Latvijas Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai (FM), aicinot nepaaugstināt PVN likmi. Februārī FM izsūtījusi atbildi Eiropas Grāmattirgotāju federācijai, kurā teikts, ka lēmums paaugstināt PVN likmi ir pieņemts tāpēc, ka valstī ir izveidojusies sarežģīta ekonomiskā situācija un arī citās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Polijā, daudzām grāmatu grupām piemēro pilna apjoma PVN likmi.
„Šāda informācija ir pilnīgi aplama, jo visās pārējās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju un Latviju, grāmatām piemēro PVN likmi no 0 līdz 7,5 procentiem," sacīja F. Dibruila.
Zviedrijā 2002. gadā PVN likmi grāmatām samazināja no 25 līdz 6 procentiem. „Mēs esam rūpīgi izpētījuši to, kādu ietekmi uz valsts ekonomiku ir atstājusi pazeminātā PVN likmes piemērošana, jo politiķiem vienmēr šķiet, ka katrs grib lobēt tikai savu nozari. Mūsu pētījums rāda, ka pēc PVN likmes pazemināšanas būtiski samazinājās grāmatu cenas un ieguvēji bija grāmatizdevēji, grāmatu tirgotāji un sabiedrība kopumā. Pēc 2002. gada pieauga grāmatu pārdošanas apjomi, atvērās jaunas grāmatnīcas, izveidojās mazas izdevniecības, kā arī palielinājās grāmatu lasīšanai atvēlētais laiks,” stāstīja J. Modigs.
Taču izaugsme nav bezgalīga. Trīs līdz četrus gadus pēc nodokļa paaugstināšanas situācija ir stabilizējusies, un Zviedrijas grāmatizdevēji cer, ka arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos situācija nozarē krasi nepasliktināsies.
