Viena no aktuālākajām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes problēmām ir krasta kāpu aizsargjoslas izbraukāšana ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem, teikts trešdien Valsts Sekretāru sanāksmē pieteiktajā Vides ministrijas (VM) Informatīvajā ziņojumā „Par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu”. Uz šo problēmu tiek norādīts arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā „Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu”. Diemžēl līdz šim valsts un pašvaldību institūciju vēršanās pret problēmas radītājiem vairāk atgādinājusi lāča šaušanu ar pīļu skrotīm.
Lai gan VM norāda, ka kāpu izbraukāšanai ir izteikti sezonāls raksturs, visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti laika periodā no maija līdz augustam, realitāte ir cita – klimatam kļūstot maigākam, dabai nedraudzīgās izklaides atsevišķākās vietās, sevišķi lielo pilsētu tuvumā, tiek praktizētas gandrīz cauru gadu.
Statistika neatspoguļo realitāti
No 2006.gada decembra līdz 2007.gada decembrim VM institūcijas ir konstatējušas 352 pārkāpumus attiecībā uz kāpu izbraukāšanu, piemēroti administratīvie sodi 6990 latu apmērā. 96 gadījumos ir izteikti aizrādījumi un pārkāpumi novērsti, teikts ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Šī statistika gan nav pilnīga, jo pārkāpējus sodījušas arī citas institūcijas. Piemēram, minētajā laika posmā Rīgas rajonā fiksēts 81 šāds administratīvais pārkāpums. Taču pērnvasar, aptaujājot Ādažu glābšanas dienestu, kurš nodarbojas ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Carnikavas pašvaldībā, LV.LV noskaidroja, ka par braukšanu pa piejūras dabas parku nav sastādīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols. Par pašvaldības saistošo noteikumu punkta pārkāpšanu, kas aizliedz novietot transportlīdzekļus ārus specializētajām stāvvietām, bija sastādīti apmēram 60 akti. Tikai 10 no tiem – kvadraciklistiem un motociklistiem, kas ir galvenie kāpu postītāji. Tiesa, par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas nosacījumiem Carnikavas pagastā bija sodīti ap pustūkstoti pārkāpēju. Taču šādu sodu piemēro galvenokārt autovadītājiem, kas savus transportlīdzekļus novieto vietās, uz kurām attiecas ceļa zīme „Apstāties aizliegts un „Stāvēt aizliegts”, nevis intensīvi kāpu joslas izbraukātāji.
Ar plānoto var izrādīties par maz
Reālais kāpu izbraukātāju skaits, protams, ir daudz iespaidīgāks par jebkādu oficiāli fiksētu statistiku, jo lielākā daļa motorizēto huligānu paliek nenotverta. Tas atzīts arī VM ziņojumā: „Veicot krasta kāpu aizsargjoslas kontroli, tiek konstatēti kāpu izbraukāšanas gadījumi, kad pārkāpēji ir jau aizbraukuši no pārkāpuma vietas un nav iespējams sastādīt administratīvo protokolu. Pieaugoša problēma ir kāpu un pludmales izbraukāšana ar kvadracikliem, kurus praktiski nav iespējams aizturēt (2007.gadā sastādīti tikai 2 administratīvie protokoli par kāpu izbraukāšanu ar kvadracikliem).” Galvenie iemesli – kontrolējošajām institūcijām trūkst darbinieku un tehnisko līdzekļu. Pašlaik Valsts vides dienests (VVD) reģionālajās vides pārvaldēs uz 500 kilometru garo valsts jūras piekrasti spēj nodrošināt sešus vides inspektorus un tikpat automašīnas. Piesaistot papildus kadrus, sezonas laikā tiek nodrošināts viens inspektors uz apmēram 40 kilometriem piekrastes. Diemžēl VM ziņojums nesola būtisku situācijas uzlabošanos. Tajā pausta apņemšanās nodrošināt valsts un pašvaldību dienestu darbību brīvdienās un svētku dienās, kā arī palielināt kontrolējošo personu skaitu vasaras sezonā. Lai nodrošinātu krasta kāpu aizsargjoslas kontroli, nolemts palielināt VVD inspektoru skaitu piekrastē „vismaz līdz 20 cilvēkiem un nodrošināt autotransportu vismaz līdz 10 automašīnām.”.
Abi pārējie VM piedāvātie rīcības varianti vairāk attiecas uz apelēšanu pie potenciālo pārkāpēju godaprāta. Proti, pirmkārt, nolemts „veicināt informētības līmeni sabiedrībā par kāpu izbraukāšanas ierobežojumiem un kaitīgajām sekām; t.sk. nepieciešams izvietot informācijas zīmes piekrastē un nodrošināt informāciju par autotransporta novietošanas iespējām un piekļūšanu pludmalei, nodrošināt informāciju plašsaziņas līdzekļos.” Otrkārt, paredzēts veidot automašīnu stāvlaukumus piekrastē, kā arī sekmēt investīciju piesaisti piekrastes labiekārtošanai. Nolemts arī izstrādāt kopīgus priekšlikumus automašīnu stāvlaukumu ierīkošanai piekrastes pašvaldībās un veicināt tās slēgt līgumus ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai protokola-paziņojuma veidlapas par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu kāpu aizsargjoslā varētu sastādīt gan VVD, gan pašvaldību īpaši pilnvaroti darbinieki.
Jāuzlabo normatīvo bāzi
Līdz 2006.gada martam autovadītājus par neatļautu iebraukšanu kāpu zonā, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, varēja sodīt tikai gadījumos, ja pārkāpējs bija pārkāpuma vietā. Kopš 2006.gada marta VVD darbinieki bija tiesīgi piemērot sodu arī bez pārkāpēja klātbūtnes, sastādot un atstājot pie transportlīdzekļa protokolu – paziņojumu. Savukārt kopš 2007.gada augusta, kā informē VM, mainot Ministru kabineta noteikumus par transportlīdzekļu pārvietošanos ārpus autoceļiem, protokolu – paziņojumu sastādīšana nodota CSDD.
Lai gan Iekšlietu ministrijas pavēle (Nr. 1090 no 06.10.1999.g.) par ceļu policijas CP) galvenajiem darba uzdevumiem jau pašā pirmajā punktā paredz “veikt ceļu satiksmes uzraudzību, piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un piemērot pārkāpējiem administratīvos sodus”, praksē ceļu policija pārkāpēju tvarstīšanā ārpus autoceļiem iesaistās reti.
Šobrīd saskaņā ar Aizsargjoslu likumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā jaunus automašīnu stāvlaukumus iespējams veidot tikai pilsētu teritorijā. Automašīnu stāvlaukumu ierīkošanai arī krasta kāpu aizsargjoslā ārpus pilsētām VM gatavo likuma grozījumus.
Kā jau LV.LV informējis, kvadraciklisti nav disciplinētākā transportlīdzekļu vadītāju kategorija. Uz aizvadītās sezonas beigām – 1.septembri – pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem Latvijā bija reģistrēti 883 kvadracikli, taču, cik to ir patiesībā, nav zināms, atzīst direkcija. Ņemot vērā, ka liela daļa kvadraciklu īpašnieku regulāri pārkāpj likumu, var izdarīt pieņēmumu, ka daudzi no tiem izvairās savus braucamos apgādāt ar valsts reģistrācijas numura zīmi. Tikai 363 no minēto 883 kvadraciklu īpašniekiem bija parūpējušies par savas civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA). Savukārt derīga tehniskā apskate bija vien 312 transportlīdzekļiem.
