Savukārt 22.februārī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, paužot kopēju attieksmi pret Lisabonas jeb reformu līgumu.
Viens no centrālajiem jautājumiem debašu laikā kļuva tas, vai nepieciešams referendums, ratificējot Lisabonas līgumu. Deputāti galu galā nolēma, ka šāds referendums nav nepieciešams, ka pietiek ar līguma ratificēšanu nacionālo parlamentu līmenī. Latvijas deputāti Guntars Krasts, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis, kuri strādā Nāciju Eiropas politiskajā grupā, balsojumā par referenduma nepieciešamību atturējās. Tomēr pati galvenā problēma ir līguma satura skaidrošana publikai, secina deputāti.
“Ja Eiropas Parlaments pieņemtu lēmumu, ka šāds referendums jārīko ikvienā ES valstī, tas jau pārkāptu nacionālo valstu suverēnās tiesības, jo šis jautājums jālemj katras valsts parlamentam un pilsoņiem, vadoties gan pēc nacionālās likumdošanas, gan pēc pašu pārliecības,” norāda deputāts G.Krasts.
Īrija ir vienīgā valsts, kura jau paziņojusi par referendumu, jo to nosaka tās konstitūcija.
“Uzskatu, ka pēc Nīderlandes un Francijas referendumu iznākuma kādreizējais ES Konstitucionālais līgums pārtapis par vienkāršu Reformu līgumu lielā mērā arī tāpēc, lai politiķiem būtu iespēja izvairīties no sabiedrības viedokļa uzklausīšanas,” turpina G.Krasts. “Galvenais jautājums jau nav tikai par referendumu, bet gan par politiķu atbildību, skaidrojot sabiedrībai šajā līgumā ietvertās nostādnes, un pašlaik šķiet, ka Latvijas politiķi par to vispār nedomā.”
Savukārt I.Vaidere ir pārliecināta, ka bez dialoga ar sabiedrību Lisabonas līgumu Saeima nedrīkstētu ratificēt. “Tam ir jākļūst par principu: ja Saeima gatavojas pieņemt tautai nozīmīgu lēmumu - un Lisabonas līgums ietekmēs mūs visus -, vispirms jārunā ar tautu.”
Pēc viņas domām, nepietiek ar augsta līmeņa konferencēm, jo tajās runātais tāpat nenonākot līdz plašākai sabiedrībai. Piemēram, “Eirobarometra” sabiedriskās domas pētījums jau vairākus gadus liecinājis, ka gandrīz trešajai daļai Latvijas pilsoņu - visvairāk visā ES - vispār nebija nekāda viedokļa par ES Konstitucionālo līgumu, reformu līguma priekšteci. “Mēs nedrīkstam pret šo faktu izturēties vienaldzīgi,” uzskata I.Vaidere. EP deputāti gatavi piedalīties pārrunās ar sabiedrību par Lisabonas jeb reformu līgumu. Taču viņi uzskata, ka iniciatīvai jānāk no Saeimas, kura līgumu ratificēs.
Reformas līgums ir ļoti sarežģīta lasāmviela, tāpēc nevar cerēt un gaidīt, ka iedzīvotāji paši to lasīs, jo līgums ir divu ES pamatlīgumu labojums, ļoti juridisks dokuments - norāda ES lietu eksperte Dace Akule. “Tāpēc ir ļoti nozīmīgi, ka politiķi, institūcijas, pētnieki un mediji kopīgi skaidro līgumu ES iedzīvotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka līgumā ir iestrādāts daudz pozitīvu principu, kas iet roku rokā ar to, ko ES iedzīvotāji dažādās aptaujās ir teikuši, piemēram, ka viņi vēlas redzēt spēcīgāku un vienotāku Eiropas Savienību.” Līgumā arī esot instrumenti, kas varētu palīdzēt to nodrošināt - ārlietu ministrs, ES padomes prezidents. ES iedzīvotāji vēlas arī demokrātiskāku un caurskatāmāku Eiropas Savienību. Arī tas Līgumā ir iekļauts - pantos par ES demokrātiskumu, par nacionālā parlamenta lomu iesaistīties ES likumdošanas sākuma stadijā, par pilsoņu iniciatīvu, kas ļauj vienam miljonam iedzīvotāju no vairākuma ES dalībvalstu iesniegt pieprasījumu Eiropas Komisijai izstrādāt kādu ES likumdošanas aktu.
Kā min D.Akule, dažādas institūcijas - ĀM, ESIA, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā - jau ir rīkojušas un vēl rīkos dažādus pasākumus un aktivitātes, lai skaidrotu Reformas līgumu Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā reģionos. “Arī nevalstiskās organizācijas, visticamāk, iesaistīsies, jo šogad pirmo reizi ir izsludināts NVO projektu konkurss diskusiju veicināšanai par ES jautājumiem, kur viens no projektu tematiem ir tieši Lisabonas līgums,” uzskata eksperte. Organizācija “Providus” plāno šogad īpaši pievērsties Lisabonas līgumam un rīkot konferenci par šo tēmu, bet portālā Politika.lv jau ilglaicīgi līgums tiek skaidrots rubriku veidā. “Vai visi šie pasākumi būs pietiekami? To mēs varēsim vērtēt pēc gada. Šobrīd ir skaidrs, ka plānots ir visai daudz,” piebilst D. Akule.
Pēc Ārlietu ministrijas informācijas, sabiedrības informēšanai par Lisabonas līgumu sagatavota publikācija ES informācijas aģentūras izdevumam, sagatavotas faktu lapas ES informācijas aģentūrai par līgumu un procesu, kādā tas tapis. Tāpat notikušas publiskas diskusijas, sniegti priekšlasījumi dažādām sabiedrības grupām, piemēram, skolotājiem, bibliotekāriem, skolēniem.
Kā norāda Ārlietu ministrija, iebildumi no sabiedrības puses netika saņemti. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Lisabonas līgumu parakstīja 2007.gada 13.decembrī Lisabonā. 2007.gada 17.decembrī to pirmā no ES dalībvalstīm ratificēja Ungārija. 2008.gada 29.janvārī to ratificēja Slovēnija un Malta.
