Ja persona iebilst pret smēķēšanu viņa klātbūtnē vai uz dzīvesvietai blakus esoša balkona, papildu pamatojums nav nepieciešams, jo pasīvās smēķēšanas (otrreizējo dūmu) postošā un negatīvā ietekme uz cilvēka un sabiedrības veselību ir vispārzināma. Katra iedzīvotāja tiesības uz tīru un nepiesārņotu gaisu ir neapstrīdamas. Latvijas Republikas Satversme paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību (111.pants) un ikvienam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (115.pants). Satversmes 93.pants nosaka: „Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.”

Kā norādījusi Veselības ministrija likumprojekta „Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" anotācijā, kas papildina likuma 11.pantu ar aizliegumu smēķēt uz „daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst”, „šajā gadījumā uz smēķējošajiem nedrīkstētu attiecināt personas tiesības uz savu privāto dzīvi un privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu  personību, jo smēķēšana nodara fizisku ļaunumu pašam smēķētājam (..). Atzīstot, ka  neiejaukšanās personas privātajā dzīvē ir viena no demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām, jānorāda apstāklis, ka smēķējošās personas (kuru valstī kopumā ir mazākums) iejaucas citu, pilnīgi svešu sabiedrības locekļu dzīvē un traucē tiem dzīvot pēc  sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu  personību, liekot tiem ieelpot tabakas dūmus, radot diskomfortu un pakļaujot riskam saslimt ar tabakas dūmu izraisītām slimībām.”

Diemžēl citu cilvēku tiesību ievērošana nav visiem pašsaprotama rīcība un sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Pašreizējā likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" redakcija aizliedz smēķēšanu tieši uz balkona, nevis caur atvērtu logu. Tādējādi var teikt, ka konflikti par smēķēšanu citu klātbūtnē vai caur atvērtu logu pamatā ir savstarpējas cieņas vienam pret otru un līdzcilvēku veselību jautājums.

Arī gadījumos, kad smēķēšana notiek ar likumu aizliegtā vietā – uz balkona, ja uzraugošajām institūcijām nav iespējams konstatēt personas atrašanos uz balkona ar cigareti, pārkāpuma konstatēšana un soda piemērošana ir praktiski neiespējama. Rīgas pašvaldības policija, sniedzot atbildi uz līdzīgu jautājumu e-konsultācijā „Par smēķēšanu pie balkona durvīm”, norāda, ka šādos gadījumos, kad smēķēšana notiek pie atvērtām balkona durvīm vai loga, vienīgā iespēja ir pašam vai ar policijas palīdzību veikt pārrunas ar kaimiņu.

Šo problēmu, pieņemot augstāk minētos grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", apzinājies arī likumdevējs un likumprojekta anotācijā ir norādīts: „Attiecībā uz smēķēšanas aizliegumu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonos un lodžijās, kā arī publisko ēku vai būvju balkonos un lodžijās  likumprojektā iestrādātajām normām ir audzinoša nozīme. Minētā norma  neizslēdz iespēju iedzīvotājiem pašiem rast risinājumu bez tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās. (..) Iekļaujot likumprojektā normu  par smēķēšanas aizliegumu balkonos un lodžijās, tiek dots signāls par to, ka šāda rīcība minētajās vietās ir prettiesiska. Mājas iedzīvotājiem tiek dotas tiesības, aizstāvot savas likumīgās intereses elpot  gaisu, tīru no tabakas dūmiem, aizrādīt smēķējošajiem un pieprasīt pārtraukt smēķēšanu. Likumīgās prasības neizpildīšanas gadījumā iedzīvotāji var vērsties pie ēkas apsaimniekotāja vai īpašnieka, kā arī attiecīgajās pašvaldības institūcijās vai pie pašvaldību atbildīgajām amatpersonām, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.”

Patlaban normatīvie akti paredz, ka visu smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija. Tātad, konstatējot smēķēšanu neatļautā vietā, jāvēršas Valsts vai pašvaldības policijā ar iesniegumu.