1. Regulējums par dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru atrodams Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18., 19. un 20.pantā. Saskaņā ar 18.panta pirmo daļu ikvienai personai, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas.

Šo reģistru administrē Ekonomikas ministrija, un faktiski tas darbojas pēc brīvprātības principa:  ja konkrētais namu pārvaldnieks šajā reģistrā nav reģistrējies, viņam par to nav paredzēta administratīvā atbildība un tādējādi vispār nekāds sods nav piemērojams. Tas pats ir arī ar pārvaldnieku kvalifikāciju – likums gan prasa profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu, ja pārvaldītājs pārvalda māju, kas mazāka par 1500 m², bet nekāda mehānisma, kā sodīt par šīs prasības nepildīšanu, nav.

2. Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums atsevišķos (nepieciešamības) gadījumos pēc pārvaldnieka pamatotas prasības nodrošināt speciālistu piekļuvi inženierkomunikācijām, kas ir kopīpašuma daļa, bet atrodas atsevišķajā īpašumā – dzīvoklī. Šāda piekļuve nepieciešama, lai apsekotu inženierkomunikācijas vai novērstu avārijas situāciju, kas ir svarīgi visiem mājas iedzīvotājiem. Dzīvokļa īpašniekam nav tiesību prasīt kādus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, jo normatīvajos aktos šāda kārtība nav paredzēta.

Ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldniekam neuzticas, apšauba tā piemērotību amatam, viņiem ir tiesības jebkurā brīdī Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktā kārtībā sasaukt kopsapulci, tostarp noskaidrot, vai pārvaldniekam ir profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Ja dokumenta nav, arī uz šā pamata dzīvokļu īpašnieki var lauzt līgumu ar esošo pārvaldnieku , viņa vietā izraugoties citu, kam ir attiecīgā izglītība un kas atbilst dzīvokļu īpašnieku prasībām.