Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pieprasa maksāt PVN visiem mežu īpašniekiem visā Latvijā, Jūs neesat vienīgais. Turklāt pilnīgi neviens mežu īpašnieks, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, PVN budžetā nav maksājis. Kāpēc?

Proti, pirms diviem gadiem (2010.gadā) likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tika noteikts, ka no pārdotajām ciršanas tiesībām un kokmateriāliem mežu īpašniekiem turpmāk nodoklis būs jāmaksā 10% apmērā. Reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji maksā 25%.

VID uz grozījumu pamata izdeva savus metodiskos norādījumus, kuros aprakstīti divi nodokļu maksāšanas režīmi: pirmais – kā mežu īpašniekam fiziskai personai, otrais – kā saimnieciskās darbības veicējiem (SDV). Šajos norādījumos netika nekas minēts par PVN maksāšanu. Tāpat arī VID konsultācijās, publiskos skaidrojumos tika minēts tikai un vienīgi IIN un šie divi nodokļu režīmi.

Šogad – neilgi pirms 2011.gada valsts budžeta plāna izpildes un 2012.gada valsts budžeta plāna sastādīšanas – VID pēkšņi mainīja metodiskos norādījumus, kuros skaidrots, ka pilnīgi visiem – mežu īpašniekiem un reģistrētiem SDV – bija (pagātnē!) un ir jāmaksā (izrādās!) arī PVN.

Tas nozīmē tikai to, ka VID ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma tiesiskās paļāvības principu. Tātad nodokļu maksātājs uz valsts iestādi nevar paļauties un tika apzināti vai neapzināti maldināts.

Kāpēc tiek prasīts maksāt šobrīd ar atpakaļejošu datumu par diviem gadiem PVN, paskaidrošu turpmāk.
Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” 2010.gada redakcijā 2.panta (9.1) daļā noteikts: “Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji saskaņā ar šā likuma 3.panta 5.3 daļu nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas, tie līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 10 000 latu. Aprēķināto nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 10 000 latu, iekļauj minētajā vērtībā.”

Tātad, ja nelasa un neskaidro likuma 2.panta otro daļu “Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš” un likuma 1.panta 6.punktu “saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis”, vai izrauj no likuma konteksta tikai likuma 2.panta (9.1) daļu, tad iznāk, ka PVN jāmaksā pilnīgi visiem, jo kokmateriālu un ciršanas tiesību pārdošana ir apliekamie darījumi!

Ja mežu īpašnieki, veicot sistemātisku darbību, reģistrējas kā SDV un PVN maksātāji, budžetam attiecībā uz PVN no šīm fiziskām personām faktiski nav nekāda labuma, jo PVN maksātāji, kas pārdod kokmateriālus vai ciršanas tiesības, PVN budžetā nemaksā vispār. PVN aprēķina reversā veidā pircējs – PVN maksātājs. Reālais PVN tiks samaksāts, ja kokus pirks patērētājs.

Pēc vispārējiem nodokļu un komercdarbības principiem saimnieciskā darbība vai nu ir, vai tās nav. Līdz ar to nodokļi jāmaksā pēc dažādiem režīmiem. Nevar vienā likumā būt saimnieciskā darbība, bet otrā tās nav. Viens likums nevar pasliktināt nodokļa maksātāja stāvokli, salīdzinājumā ar otru likumu. Pretējā gadījumā PVN būs jāmaksā arī no personiskā lietošanā esošas pārdotas mantas un kapitāla pieauguma (ja tas pārsniegs 35 000 LVL).

Lai atrisinātu šo jautājumu, nodokļu maksātājam ir tiesības pieprasīt iestādei paskaidrojumus. Ja ir pieņemts iestādes lēmums, tad to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Lai apstrīdētu pretrunīgās likumdošanas normas, var sniegt pieteikumu Satversmes tiesā.