Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat minētais pants noteic, ka līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību – viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visu uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbību, kura zemesgrāmatā ierakstīta kā nekustamā īpašuma īpašnieks.

Zemesgrāmatu likuma 1.pantā ir noteikts: nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta. Arī Civillikuma 993.pantā ir noteikts, ka zemesgrāmatā ir jāieraksta katra īpašnieka maiņa.

Taču likumos nav noteikti termiņi ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" paredz augstāku nodevu par kavēšanos ierakstīt īpašumu zemesgrāmatā: valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, piemērojot koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības, vai tādas atzīmes dzēšanas, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu, pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

MK noteikumos ietvertā motivējošā regulējuma izstrādātāji norādījuši: apstāklis, ka likumdevējs nav noteicis termiņu, kādā personai nostiprināmas tiesības zemesgrāmatā, nenozīmē pretējo, bet liecina par to, ka minētās darbības veicamas pēc iespējas ātrāk vai tiklīdz tas iespējams. Savlaicīga īpašuma tiesību nenostiprināšana zemesgrāmatā nav personai ar likumu piešķirto tiesību neizmantošana, bet gan vērtējama kā izvairīšanās no ar likumu uzlikta pienākuma izpildīšanas un valsts budžetam piekritīgo maksājumu savlaicīgas apmaksāšanas.

Cik saprotams, Jūsu gadījumā pircēju nodevas pieaugums nav atturējis ignorēt likumos noteikto pienākumu. Un tiek turpināta prakse, ka pircējs vieglprātīgi vai ļaunprātīgi, vai kādu citu motīvu vadīts neieraksta īpašumu zemesgrāmatā.