Lēmumu par arodslimības diagnozi pieņem ārstu komisija. Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumios Nr.908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, un izsniedz personai atzinumu. Atzinumā norāda arī laiku, kad atkārtoti jāierodas uz medicīnisko apskati pie arodslimību ārsta, kā arī informē par to ģimenes ārstu, pie kura persona ir reģistrēta.

No šā gada janvāra, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņem vērā ne tikai cilvēka veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Kārtību, kādā komisija veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi un nosaka darbspēju zaudējumu, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.805  par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.

Cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumus un to pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

Šo noteikumu 6.pielikumā (Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā) paskaidrots: darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes.

Ne katra saslimšana tiek saistīta ar kaitīgiem darba vides faktoriem. Ārstu secinājumiem par veselības stāvokļa pasliktināšanos arodsaslimšanas dēļ ir jābūt pamatotiem ar atzinumiem par veselības stāvokli.

Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka periodus, kuros jānosūta uz veselības pārbaudi personas, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori. Veselības pārbaudes periods var tikt noteikts reizi trijos, divos vai vienā gadā.

Ja arodārsts Jums nav paskaidrojis, kāpēc blakus slimība konkrētā gadījumā nevar tikt atzīta par arodslimību, to izskaidrot jālūdz savam ģimenes ārstam.