Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajā daļā noteikts: „Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.”

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Ja īrniekam ir parāds, tad mājas pārvaldnieks to piestāda attiecīgajā dzīvoklī deklarētām personām. Ja cilvēks attiecīgajā adresē ir deklarējis savu dzīvesvietu, tad tiek uzskatīts, ka viņš tur arī reāli dzīvo. Tā kā dzīvesvietas deklarēšana pati par sevi nerada nekādas saistību tiesības, tad gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem minētajā dzīvoklī nav dzīvojis un nedzīvo, parāda sadalījums ir jāapstrīd. To var izdarīt, iesniedzot dokumentus, kas apliecina īrnieka ģimenes locekļa citu reālo dzīvesvietu (īres līgumu vai citas dzīvojamās platības īpašuma dokumentus vai kvītis par komunālo pakalpojumu apmaksu citā adresē). Tad apsaimniekotājs deklarēto personu izņem no parādnieku loka un parāds tiks sadalīts uz dzīvoklī reāli dzīvojošām personām.”

V.Peipiņš uzsver, ka situācija ir jānoskaidro un jānokārto laikā, kad sākas parāda piedziņa. To var izdarīt arī tiesvedības laikā par parāda piedziņu, kā arī pārsūdzot tiesas spriedumu kā netaisnīgu, pirms tas ir stājies spēkā.