No situācijas apraksta noprotams, ka ar bērna māti neesat bijuši laulāti, un līdz ar to bērna paternitāti esat atzinis pats brīvprātīgi. Brīvprātīgi atzītu paternitāti iespējams atcelt tikai tiesas ceļā. Taču, lai tiesa varētu atcelt atzītu paternitāti, ir jābūt iemeslam, un nepietiek tikai ar pierādījumu, ka neesat bērna bioloģiskais tēvs. 

Atbilstoši Civillikuma 156.pantā noteiktajam tiesa var atzīt paternitāti par neesošu, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. 

Tas nozīmē, ja paternitāti atzināt, apzinoties, ka bērns nav Jūsu, paternitāti nevar apstrīdēt. Savukārt, ja fakts, ka bērna tēvs ir cits vīrietis, atklājās tikai vēlāk, likumdevējs ir ierobežojis laiku, kurā ir iespējams apstrīdēt atzītu paternitāti. Civillikuma 156.panta otrā daļa noteic, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi  (..) vai bērna māte divu gadu laikā no brīža, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Ja izlemsiet vērsties tiesā, Jums būs jāpierāda, ka divu gadu termiņš nav beidzies, un savas šaubas, vai esat bērna tēvs, arī jāpamato. Situācija būtu vienkāršāka, ja Jūs vispirms veiktu DNS ekspertīzi. Ja analīžu rezultāti apliecinās Jūsu aizdomas, prasību tiesā par paternitātes apstrīdēšanu varēsiet sniegt divu gadu laikā no brīža, kad būs saņemti DNS rezultāti.

Situācijā, kad nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, kas apliecinātu šaubas par paternitāti, Jūs, protams, varat sniegt prasību tiesībā par paternitātes apstrīdēšanu un lūgt tiesu nozīmēt DNS ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās fakta noteikšanai. Taču jāņem vērā, ka, sniedzot prasību tiesā bez pievienota ekspertīzes atzinuma, varētu būt problēmas ar Civillikumā noteikto divu gadu termiņu, un šī iemesla dēļ tiesa prasību var noraidīt. Lai noskaidrotu, kā labāk rīkoties, Jums vajadzētu konsultēties ar juristu, kas specializējies ģimenes tiesībās.

Vēršam uzmanību apstāklim, ka tāpat kā bērna māte esat bērna likumiskais pārstāvis, līdz ar to Jums ir ne tikai pienākums maksāt uzturlīdzekļus, bet arī tiesības pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Turklāt atbilstoši Civillikuma 181.pantam, tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Tātad bērna mātei nav pamata Jums liegt iepazīties ar bērna personas datiem.