Uz Jūsu jautājumu ir attiecināms likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pants „Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontēšanā un uzturēšanā”:

„Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.”

No otras puses, Civillikums nosaka - nomas un īres priekšmets nomniekam un īrniekam „jālieto kārtīgi un saimniecīgi”. Ja viņi to ir ievērojuši, tad viņiem nav jāatbild par parasto lietas nolietošanos (2150.pants).

Kā redzams, par dzīvojamai mājai piederīgiem infrastruktūras elementiem likumā nekas nav minēts. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš par pārdomu vērtu uzskata jautājumu – kādēļ malkas šķūnis ir gājis bojā? Vai īrnieku bezrūpīgas un nesaudzīgas rīcības dēļ, vai arī, kā Civillikumā teikts, – nolietošanās dēļ, t.i., bija savu laiku nokalpojis.

Ja esat jauns īrnieks, tad par malkas šķūņa lietām, balstoties uz iepriekš minētajām likumu normām, jārunā ar mājas pārvaldnieku – vai un kā iespējams malkas šķūni uzbūvēt.