Nevienam nav noslēpums, ka interneta vidē ir pieejama gan noderīga informācija, gan aplamības un arī radikāli viedokļi. Katru cilvēku par to, ka viņš ir kaut ko uzrakstījis internetā, taču nesodīsi. Turklāt Satversmes 100.pantā noteikts - ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Līdz ar to katram pašam būtu jāmācās kritiski skatīties uz dažāda veida informāciju, bet vecākiem piedomāt par to, ko internetā lasa viņu bērni.

Tomēr gluži nav tā, ka internetā var publicēt pilnīgi jebko. Tieši saistībā ar tiesībām paust uzskatus var piesaukt Krimināllikuma 78.pantu, kas aizliedz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, bet 157.pants – paredz sodu par neslavas celšanu. Līdz ar to vārda brīvība nav bezgalīga, tomēr ir jābūt spēcīgam pamatojumam, lai varētu vērsties pret konkrēto personu.

Minētajā apgalvojumā nav īsti saskatāms atbalsts šīm darbībām, bet gan fakta konstatējums vai viedoklis. Šis norādījums neaizvaino nevienu konkrēti, jo nav norādīti personas dati, tas nevienu neaicina izdarīt noziegumu. Līdz ar to nav pamats domāt, ka šāds izteikums būtu sodāms.