Juridiskā izpratnē Jūsu vēstulē minētie fakti klasificējami kā divu privātpersonu strīds, ar kuru pirmām kārtām būtu jātiek galā pašiem. Par privātas personas īpašumam nodarītiem zaudējumiem iestājas Civillikums, un juriste Viktorija Žuka-Ņikuļina, kurai lūdzām atbildēt uz Jūsu jautājumu, sniedz šādu komentāru:

„Saskaņā ar Civillikuma 2363. pantu, par mājas kustoņa nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa turētājs, ja viņš nepierāda, ka ir spēris visus nepieciešamos drošības soļus vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem. Aprakstītajā gadījumā atbild govju īpašnieki, kas nevarēja nodrošināt tādu elektroniskā gana darbību un tādu nožogojumu, lai govis neizrautos no ganībām.

Ja kaimiņi izvairās no pārrunām, var vērsties pie viņiem ar rakstisku lūgumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Ja arī tas nelīdz, tad jāvēršas tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams sagatavoties zaudējuma un tā apmēra pierādīšanai.

Brīdī, kad govis iebrien dārzā, tās var nofilmēt vai nobildēt, pieaicināt citus kaimiņus kā lieciniekus. Pēc iespējas tuvākajā laikā jāpieaicina pašvaldības vai policijas pārstāvji, kas varētu sastādīt aktu par notikumu, kam piederošie dzīvnieki nodarīja postījumi, kāds ir postījumu apmērs (kādi dārzeņi, stādījumi, objekti dārzā ir bojāti, kādos apmēros), jānosaka aptuvenā tirgus vērtība zaudētai ražai. Uz šādu dokumentu un aprēķinu pamata var lūgt atlīdzinājumu „naudā vai graudā” no govju īpašniekiem vai arī panākt kompensāciju tiesas ceļā.

Taču vērsties tiesā, protams, būs pārmēru sarežģīti, dārgi un ilgi, ja samērojam ar reālajiem Jums nodarītajiem zaudējumiem.”

Tā kā neesat norādījusi, kuras pašvaldības teritorijā dzīvojat, par Jūsu problēmu aprunājos ar Amatas novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti.
Viņa sacīja tā: „Ja kāds no iedzīvotājiem ar šādu problēmu vērstos mūsu pašvaldībā, mēs cietušajai ģimenei palīdzētu sazināties ar policijas iecirkņa inspektoru, kas savukārt uz vietas sastādītu aktu par nodarīto kaitējumu un zaudējumiem. Un policistam kaimiņi jau nu durvis atvērtu, un, iespējams, viņa klātbūtnē būtu vienkāršāk vienoties par zaudējumu atlīdzību un arī novērst turpmākos govju sirojumus svešā īpašumā.

Tas, manuprāt, ir svešas mantas bojājums (tāpat kā kaimiņu suns nokož otra kaimiņa trušus), un par to var sastādīt administratīvo protokolu, šo lietu var izskatīt administratīvajā komisijā, izsaucot vainīgos un pieprasot nodarītos zaudējumus atlīdzināt. Tas ir tad, ja nav izdevies vienoties mierizlīguma ceļā.

Domāju, ka pašvaldība šādos gadījumos nevar stāvēt malā. Ja šajā lauku teritorijā pēc reformas ir pagasta pārvalde, tad iedzīvotāji pēc palīdzības var vērsties tur. Pašvaldība ir iedzīvotāju vēlēta, un tai ir jārūpējas par viņiem un jāpalīdz.”