Diemžēl LV portāla rīcībā nav informācijas par uzturlīdzekļu piedziņas normatīvo regulējumu Šveicē, tāpēc nevaram sniegt komentāru, kāds varētu būt tiesas lēmums, ja bērna māte izvēlēsies prasību celt savas un bērna dzīvesvietas valstī Šveicē. 

Taču vēršam uzmanību uz to, ka gan Šveice, gan Norvēģija, gan Latvija ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvenciju, kur 27.panta 2.punktā noteikts, ka „vecāki vai viens no viņiem, vai citas par bērnu atbildīgas personas ir galvenie atbildīgie par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās”.

Ja tiesvedība notiek Latvijā, tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, vadās no principa – bērnam nepieciešamo izdevumu apmēram ir jābūt samērīgam ar vecāku mantisko stāvokli. Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Līdz ar to atbilde uz Jūsu jautājumu, vai bērna māte var pieprasīt no Jums maksāt uzturlīdzekļus 800 eiro mēnesī, ja Jūsu ikmēneša ienākumi nepārsniedz 700 eiro, ir - nē, jo pieprasītā summa nav samērīga ar Jūsu ienākumiem. 

Turklāt Latvijā nav tāda normatīvā akta, kas noteiktu, ka bērnam jāmaksā uzturlīdzekļi 25% apmērā no saņemtās algas, taču ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kāds ir obligāti jānodrošina katram savam bērnam neatkarīgi no dažādiem apstākļiem. Minimālais uzturlīdzekļu apmērs noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam"  un atkarīgs no Latvijā noteiktās minimālās darba algas un bērna vecuma.  Atbilstoši minētajiem noteikumiem, katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam ir jānodrošina uzturlīdzekļi 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas – 2015. gadā tie ir 90 eiro mēnesī. Ja bērna māte piedzīs uzturlīdzekļus Latvijas tiesā, viņai būs jāpierāda, ka spējat maksāt vairāk par šo summu. Sīkāk izklāstīts LV portāla e-konsultācijā par līdzīgu jautājumu „Alimentus piedzīt lielākā apmērā ir iespējams”.

Neatkarīgi no tā, vai izlemsiet dzīvot un strādāt Latvijā vai Norvēģijā, ja bērna māte uzsāks uzturlīdzekļu piedziņu Šveicē un tiks pieņemts tiesas spriedums, 2007.gada 30.oktobra Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās jeb 2007.gada Lugāno konvencija paredz, ka mātei būs papildus jāvēršas Norvēģijas vai Latvijas tiesā ar pieteikumu par Šveicē pieņemta tiesas sprieduma izpildāmības pasludināšanu attiecīgajā valstī.

Ja vienošanos nav iespējams panākt, arī strīdus par saskarsmes tiesību izmantošanu jāizšķir tiesā. Ar tiesisko regulējumu Latvijā varat iepazīties e-konsultācijā „Par tiesas noteiktu saskarsmes tiesību izmantošanu”. Lai gan jautājumā norādāt, ka esat devis savu piekrišanu tam, ka bērna dzīvesvieta atrodas Šveicē, un līdz ar to šajā gadījumā nav redzamas bērna prettiesiskas aizvešanas pazīmes, tomēr aicinām iepazīties ar Tieslietu ministrijas mājaslapas sadaļā „Ja bērns aizvests no Latvijas uz ārvalsti” apkopoto informāciju un izlasīt par iespējām vērsties pēc palīdzības Tieslietu ministrijā  ar lūgumu palīdzēt nodrošināt saskarsmes tiesības ar savu bērnu. 

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumos:

„Kas jāzina par bērna izvešanu uz ārzemēm”;
„Bērna patvaļīga aizvešana no vienas valsts uz citu: emocijas, likumi un rīcība”.