Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic abu vecāku pienākumu nodrošināt neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa katram savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets. Neatkarīgi no bērnu skaita,  saskaņā ar Civillikumu, minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina katram savam bērnam, un to aprēķina, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. 

Procentuālā daļa no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, kas jānodrošina bērnam, ir atkarīga no bērna vecuma. Tā noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam".  Ņemot vērā, ka ar nākamo gadu minimālā mēnešalga ir noteikta 360 eiro, sākot ar 2015.gada 1.janvāri minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir šāds: 

• 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (90 eiro mēnesī);
• 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (108 eiro mēnesī). 

Vēršam uzmanību, ka vecāku pienākums uzturēt savu bērnu neizbeidzas ar dienu, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Civillikuma 179.panta pirmā daļa ir izteikta šādi: „Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.” Tātad, ja bērns turpina mācības skolā, ir pašsaprotami, ka vecāki viņam palīdz vismaz līdz laikam, kad viņš varēs pats par sevi gādāt. 

Taču, kā redzams, MK noteikumi nav precizējuši, kāds ir minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina bērnam, ja tas sasniedzis pilngadību. Par to vajadzētu vienoties abiem vecākiem, ņemot vērā abu materiālās iespējas un bērna vajadzības. Ja vienošanās nav iespējama, strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesā.