Abu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. To paredz Civillikuma 179.panta pirmā daļa, un likumdevējs nav noteicis, ka šis pienākums izbeidzas ar dienu, kad bērns sasniedz pilngadību. Tātad, ja bērns turpina mācības skolā, ir pašsaprotami, ka vecāki viņam palīdz vismaz līdz laikam, kad viņš varēs pats par sevi gādāt.

Ja bērna vecāki nedzīvo kopā, ir jāvienojas, kā otrs vecāks var palīdzēt bērna uzturēšanā un audzināšanā. Tomēr, ja rast kompromisu neizdodas, strīds jāizšķir tiesā. Tā kā bērns ir pilngadīgs, prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu ir jāsniedz viņam pašam. 

Normatīvajos aktos nav noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs pilngadīgam bērnam, tāpēc to noteiks tiesa. Tiesa izvērtēs visus apstākļus un pierādījumus, gan bērna spēju sevi uzturēt un viņa vajadzības, gan vecāku iespējas finansiāli palīdzēt, un lems par apmēru, kādā piedzenami uzturlīdzekļi.

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā „Uzturlīdzekļi pēc pilngadības sasniegšanas”.