1. Personas datu aizsardzības jomā uz biometrijas datu apstrādi attiecas Direktīva 95/46/EK (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti). Latvijai ir saistoša arī Padomes Regula Nr. 343/2003, kas paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas Regula).

Latvijas Republikā par Dublinas Regulas un „Eurodac” Regulas piemērošanu atbildīgas ir Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze.

Latvijā spēkā ir Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums, kura mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, lai varētu noteikt fizisko personu identitāti, kā arī novērst svešas identitātes izmantošanu. Biometrijas datu apstrādes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Konceptuāli jautājumus, kas attiecas uz biometrijas datiem, skata Iekšlietu ministrija, kas ir atbildīga par Koncepciju par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā.

2. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu un 16. pantu, persona sākotnēji iesniedz informācijas pieprasījumu pārzinim (fiziskai vai juridiskai personai, kas veic viņa/ viņas biometrijas datu apstrādi), pieprasot pamatojumu, kādam mērķim un uz kāda tiesiska pamata biometrijas dati tiek apstrādāti. Ja konstatētas nelikumīgas darbības, rīkojoties ar personas biometrijas datiem, personai, kuras tiesības ir aizskartas, jāiesniedz iesniegums Datu valsts inspekcijā. Šāds iesniegums jāiesniedz arī gadījumos, ja pārzinis mēneša laikā personai, kas ir šo datu subjekts, nesniedz prasīto informāciju.