Ceļa servitūta izmantošana cita nekustamā īpašuma publiski apmeklēta objekta vajadzībām Labdien! Lūdzu juridisku skaidrojumu par ceļa servitūta izmantošanas tiesībām šādā situācijā. Man pieder nekustamais īpašums, kura teritorijā atrodas daļa no viena ceļa servitūta teritorijas. Ceļa pretējā pusē atrodas cits nekustamais īpašums, kura teritorijā atrodas otra šā paša ceļa servitūta teritorijas daļa. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem manā nekustamajā īpašumā reģistrētās ceļa servitūta teritorijas platība ir 0,04 ha, savukārt ceļa pretējā pusē esošajā nekustamajā īpašumā reģistrētās ceļa servitūta teritorijas platība ir 0,02 ha. Tādējādi no kopējās abos īpašumos reģistrētās ceļa servitūta teritorijas 2/3 atrodas manā īpašumā un 1/3 – pretējā īpašumā. Saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem tiesība izmantot manā īpašumā esošo ceļa servitūtu ir noteikta par labu vienam konkrētam valdošajam nekustamajam īpašumam (turpmāk – īpašums A). Ceļa pretējā pusē esošais nekustamais īpašums, kura teritorijā atrodas 0,02 ha ceļa servitūta teritorijas, nav valdošais nekustamais īpašums attiecībā uz manā īpašumā esošo ceļa servitūtu. Vienlaikus šim nekustamajam īpašumam ir sava tieša piekļuve no publiskā autoceļa, tādēļ piekļuve šim īpašumam nav atkarīga no manā nekustamajā īpašumā esošā ceļa servitūta izmantošanas. Šajā pretējā nekustamajā īpašumā vēlāk tika izveidots publiski apmeklēts objekts, kuru sezonas laikā regulāri apmeklē liels cilvēku skaits. Faktiski manā īpašumā esošā servitūta ceļa daļa tiek sistemātiski izmantota šā objekta apmeklētāju vajadzībām. Apmeklētāji pa ceļu pārvietojas gan ar transportlīdzekļiem, dodoties uz objekta apmeklētājiem paredzēto autostāvvietu un no tās, gan kājām. Pa šo pašu ceļu apmeklētāji regulāri dodas arī uz viņiem paredzētu biotualeti un atpakaļ. Biotualete ir izvietota pie servitūta ceļa mana īpašuma tiešā tuvumā, tādēļ apmeklētāji šajā vietā ne tikai pārvietojas, bet arī mēdz uzturēties, gaidīt citus apmeklētājus, sarunāties un smēķēt. Tādējādi runa nav par atsevišķu vai nejaušu ceļa šķērsošanu. Manā īpašumā esošā servitūta ceļa daļa faktiski tiek sistemātiski izmantota kā pretējā īpašumā esošā publiski apmeklētā objekta infrastruktūras sastāvdaļa – apmeklētāju piekļuvei, transportlīdzekļu kustībai uz autostāvvietu un no tās, kā arī apmeklētāju pārvietošanai uz biotualeti un atpakaļ. Turklāt šāda man piederošās ceļa daļas izmantošana notiek, lai gan publiski apmeklētā objekta nekustamajam īpašumam ir sava tieša piekļuve no publiskā autoceļa. Ņemot vērā minēto, lūdzu paskaidrot: 1.Vai ceļa pretējā pusē esošā nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības izmantot man piederošo ceļa daļu un organizēt pa to sava publiski apmeklētā objekta apmeklētāju un transportlīdzekļu sistemātisku kustību, ja šis nekustamais īpašums nav valdošais nekustamais īpašums attiecībā uz manā īpašumā reģistrēto ceļa servitūtu? 2.Vai apstāklis, ka 0,02 ha no kopējās ceļa servitūta teritorijas atrodas pretējā īpašuma īpašniekam piederošajā zemē, pats par sevi dod šā īpašuma īpašniekam un viņa objekta apmeklētājiem tiesības izmantot arī ceļa daļu, kas atrodas manā nekustamajā īpašumā un kuras servitūta teritorijas platība ir 0,04 ha? 3.Vai ceļa servitūtu, kas nodibināts par labu konkrētam valdošajam nekustamajam īpašumam A, drīkst faktiski izmantot cita nekustamā īpašuma publiski apmeklēta objekta darbības nodrošināšanai un tā apmeklētāju sistemātiskai plūsmai, ja šis cits nekustamais īpašums nav attiecīgā servitūta valdošais īpašums un tam turklāt ir sava tieša piekļuve no publiskā autoceļa? 4.Vai juridiskajā vērtējumā ir nozīme šādas izmantošanas raksturam un intensitātei – proti, ka manā īpašumā esošā ceļa daļa tiek izmantota nevis tikai piekļuvei valdošajam īpašumam A, bet regulārai cita objekta apmeklētāju un transportlīdzekļu kustībai starp publiski apmeklēto objektu, autostāvvietu un biotualeti? 5.Vai juridiskajā vērtējumā ir nozīme tam, ka publiski apmeklētā objekta nekustamajam īpašumam ir sava tieša piekļuve no publiskā autoceļa un tādējādi šā objekta apmeklētāju piekļuvei objektīvi nav nepieciešams izmantot manā īpašumā esošo ceļa daļu? 6.Vai šādā situācijā ir piemērojams Civillikuma 1039. pants, saskaņā ar kuru īpašnieks var aizliegt citām personām ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, ja šīm personām nav attiecīga tiesiska pamata? 7.Ja pretējā īpašuma īpašniekam un viņa publiski apmeklētā objekta apmeklētājiem nav tiesiska pamata izmantot man piederošo ceļa daļu, vai man kā zemes īpašniecei ir tiesības prasīt pārtraukt šādu izmantošanu un aizliegt šā objekta apmeklētājiem izmantot man piederošo ceļa daļu, vienlaikus netraucējot servitūta izmantošanu valdošajam nekustamajam īpašumam A? 8.Kāds civiltiesiskais aizsardzības līdzeklis būtu piemērojams, ja pretējā īpašuma īpašnieks brīvprātīgi nepārtrauc izmantot man piederošo ceļa daļu sava publiski apmeklētā objekta apmeklētāju vajadzībām? Vai šādā situācijā iespējams prasīt tiesā aizliegt turpmāku man piederošās ceļa daļas izmantošanu šā objekta apmeklētāju vajadzībām? Paldies par skaidrojumu!