Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Tātad kopīpašumu var izbeigt pēc pušu vienošanās vai tiesas ceļā.

Svarīgi saprast, kādi zemes īpašumi ietilpst kopīpašumā. Ja tie ir trīs atsevišķi zemes īpašumi, kurus var sadalīt tā, ka katrs īpašums pilnībā nonāk jūsu un māsas īpašumā, tad process būs samērā vienkāršs, iesaistot notāru. Savukārt, ja vienu zemesgabalu vajag sadalīt divos vai vairākos jaunveidojamos zemesgabalos, tad sākotnēji papildus būs nepieciešama zemes ierīcības projekta izstrāde un pašvaldības saskaņojumi, jo ne vienmēr zemes īpašumu iespējams sadalīt reālās daļās. Lai to noskaidrotu, jāvēršas pašvaldības būvvaldē vai pie mērnieka vai zemes ierīcības speciālista. 

Vienošanās par sadali būs ātrākais un lētākais veids. Lai to noformētu, jums ar māsu ir jādodas pie zvērināta notāra, līdzi ņemot īpašumu dokumentus un informāciju par mantotajām daļām. Notārs paskaidros jūsu iespējas, pārbaudīs, vai darījums atbilst likuma prasībām, un sagatavos vienošanās līgumu par kopīpašuma izbeigšanu. Pēc tam notārs sagatavos nostiprinājuma lūgumu par izmaiņām zemesgrāmatai.

Ja vienošanās nav iespējama, tad jāvēršas tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmo daļu: 

1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 

2) atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 

3) noteic lietu vai daļu pārdot; 

4) izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 

5) noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.