“Mājsaimniecību patēriņa izdevumus ļauj novērtēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apjomīgais apsekojums 2025. gadā. Tas ļauj novērtēt, kā mainās patēriņa paradumi, kādas ir izdevumu atšķirības pilsētās un laukos, kam iedzīvotāji tērē vairāk, kam – mazāk. CSP pateicas ikvienai mājsaimniecībai, kas atsaucās aicinājumam piedalīties aptaujā! Sniegtā informācija ir būtiska, lai politikas plānotāji varētu pieņemt pamatotus lēmumus, novērtēt norises sabiedrībā,” pauž CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vislielākie mājsaimniecību izdevumi 2025. gadā bija Latvijas galvaspilsētā – vidēji 781 eiro uz vienu personu mēnesī, pilsētās – vidēji 657 eiro, laukos – 524 eiro. Aplūkojot Latvijas reģionus, dati rāda, ka Rīgas reģionā*tika tērēts visvairāk – vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, kam seko Kurzeme – 546 eiro, Vidzeme – 519 eiro, Zemgale – 511 eiro mēnesī un vismazākie tēriņi Latgalē – 446 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Izdevumi pārtikai un mājoklim veidoja lielāko daļu no mājsaimniecību tēriņiem
Pērn mājsaimniecības vidēji valstī gandrīz ceturto daļu (24,4%) tērēja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegādei, tēriņu summai sasniedzot 151 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības personu. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars bija par 1,1 procentpunktu lielāks, bet izdevumi eiro izteiksmē – par 53 eiro lielāki1.
Mājokļa izdevumiem mājsaimniecības tērēja 16,2% no saviem izdevumiem jeb 100 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šīs izdevumu grupas īpatsvars bija par 1,6 procentpunktiem lielāks, bet izdevumi eiro izteiksmē – par 39 eiro lielāki.
Trešā lielākā grupa izdevumu struktūrā bija transports – sabiedriskā transporta biļetes, personiskā transportlīdzekļa izmantošana (degviela, remonts, tehniskā apskate u. c.), kam mājsaimniecības tērēja vidēji 11,9% no saviem ikdienas izdevumiem jeb 74 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadā fiksētajiem izdevumiem šīs grupas īpatsvars kopējā struktūrā bija par 2,7 procentpunktiem mazāks, bet eiro izteiksmē transportam 2025. gadā tērēts par 12 eiro vairāk. Atpūtai, sportam un kultūrai mājsaimniecības tērēja 8,2% no saviem kopējiem izdevumiem jeb 51 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī (pieaugums par 0,1 procentpunktu jeb 16 eiro).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikai un mājoklim laukos tērē proporcionāli vairāk nekā pilsētās
Atšķirība pilsētu un lauku mājsaimniecību patēriņa struktūrā liecina, ka lauku mājsaimniecības lielāku daļu no saviem izdevumiem 2025. gadā tērēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei (27% no saviem kopējiem izdevumiem jeb 141 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī), mājokļa izdevumiem (14% jeb 73 eiro mēnesī) un transporta izdevumiem (15% jeb 79 eiro mēnesī).
Savukārt pilsētās mājsaimniecības salīdzinoši lielāku daļu no saviem izdevumiem tērēja atpūtai, sportam un kultūrai (8,6% jeb 57 eiro mēnesī), kā arī restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem (7,2% jeb 47 eiro mēnesī).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latgalē mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (30%) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 133 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī.
Rīgas reģionā pārtikai tērēja nedaudz vairāk par piektdaļu (21,4% jeb 161 eiro mēnesī), kā arī salīdzinoši lielāku daļu no ikdienas izdevumiem veltīja atpūtai, sportam un kultūrai (9,5% jeb 71 eiro mēnesī) un restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem (8,3% jeb 62 eiro mēnesī).
Savukārt Latgalē restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem tērēja vien 3,4% no saviem kopējiem ikdienas tēriņiem jeb 15 eiro uz mājsaimniecības personu mēnesī, Kurzemes mājsaimniecības – 3,9% jeb 21 eiro mēnesī un Vidzemes mājsaimniecības – 4,1% jeb 21 eiro mēnesī.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā, sadaļā “Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš”.
Metodoloģiskā informācija
Dati iegūti CSP 2025. gadā veiktajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA), kurā piedalījās 2 063 mājsaimniecības.
Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.
MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.
Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai.
* Neņemot vērā izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.
** Saistībā ar metodoloģijas pilnveidošanu un pāreju uz jauno patēriņa izdevumu ECOICOP klasifikatora 2. versiju, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2025. gada datus nevar uzskatīt par pilnībā salīdzināmiem ar 2019. gadā un iepriekšējos gados veiktiem apsekojumiem.
Strukturālas izmaiņas ECOICOP ver. 2 līmenī, salīdzinot ar ECOICOP:
Klasifikācijas augstākais līmenis, nodaļu līmenis, lielākoties palika nemainīts, lai samazinātu pārrāvumus laika rindās. Tomēr 08. un 09. nodaļa tika ievērojami reorganizēta uz 8. Informācijas un komunikācijas un 9. Atpūtas, sporta un kultūras nodaļu. 08. nodaļas saturs tika pārskatīts, lai ietvertu jauno aprīkojumu saziņai un informācijas saņemšanai. Tā kā tehnoloģijas šajā jomā strauji mainās, klasifikācijai galvenokārt ir mērķa perspektīva, un tā cenšas pēc iespējas būt neatkarīga no tehnoloģiju attīstības.12. nodaļa tika sadalīta divās nodaļās:
- 12. nodaļa “Apdrošināšana un finanšu pakalpojumi”;
- 13. nodaļa ”Personīgā aprūpe, sociālā aizsardzība un dažādas preces un pakalpojumi”;
- 07. nodaļa (Transports), kas iepriekš bija paredzēta personu pārvadāšanai, tagad ietver arī preču pārvadāšanu.
* Šeit Rīgas reģionā, iepriekš galvaspilsētā (Rīga bez reģiona). Rīgā un Rīgas reģionā atšķiras teritorija, vidējais mājsaimniecības lielums un attiecīgi arī patēriņa izdevumi.
1 Interpretējot pārmaiņas, jāņem vērā metodoloģijas pilnveidošana un pāreja uz ECOICOP klasifikatora 2. versiju.
