Apstrādes rūpniecība augustā gada griezumā pieaugusi jau septīto mēnesi pēc kārtas (+7,6% salīdzinot gadu pret gadu). Kopējo izaugsmi nodrošināja galvenokārt četras apakšnozares: pārtikas produktu ražošana (+8,9%), metālizstrādājumu ražošana (+12,3%), datoru/elektronikas ražošana (+20,4%), kā arī tekstilizstrādājumu ražošana (+131,7%). Savukārt ilglaicīgs apjomu kritums arī augustā turpinājās dzērienu ražošanas nozarē (-18,4%).
Gan pārtikas produktu, gan metālizstrādājumu, gan datoru/elektronikas ražošana ir strauji augošas nozares, kas izaugsmi uzrāda jau vismaz gadu un lielā mērā balsta apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi. Savukārt tekstilizstrādājumu ražošana, kas veido vien 0,9% no kopējās rūpniecības, apjomus īpaši strauji audzējusi kopš šā gada aprīļa. Eksporta īpatsvars šīs nozares apgrozījumā pirmajā pusgadā veidoja 90%, tomēr apgrozījuma dati norāda, ka šā gada augustā straujāk audzis apgrozījums tieši vietējā tirgū.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada augustā samazinājusies par 44,6%, tādējādi sasniegts vēsturiski zemākais apjomu līmenis, ko nosaka gan energoefektivitātes paaugstināšanās, gan jaunās tehnoloģijas un iekārtas ar zemāku elektroenerģijas patēriņu. Kopējie elektroenerģijas ražošanas apjomi bijuši par 18% zemāki nekā pērnā gada augustā. Hidroelektrostaciju un koģenerācijas staciju izlaide augustā bijusi visai zema, tikmēr saules elektrostacijas saražojušas 61% no kopējiem elektroenerģijas apjomiem, bet vēja elektrostacijas pievieno vēl 9%, atlikušos 30% veidojot minētajām hidro- un koģenerācijas elektrostacijām. Lai arī saules un vēja staciju ražotie elektroenerģijas apjomi strauji pieaug, šā gada astoņu mēnešu laikā elektroenerģijas eksports tikai divus mēnešus pārsniedzis importu. Savukārt dabasgāzes patēriņš šā gada augustā samazinājies par 48%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.
Šā gada astoņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieauga par 5%, bet kopējās rūpniecības apjomi auga par 4,7%, ko noteica 5% samazinājums ieguves rūpniecībā. Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 12,4%, ko veicināja zemās gaisa temperatūras šā gada ievadā.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss paaugstinājies pēdējos četrus mēnešus pēc kārtas un šā gada septembrī sasniedza augstāko atzīmi kopš 2022. gada maija. Ražotāju noskaņojumu uzlabo gan pasūtījumu pieaugums, gan sagaidāmi augstāki ražošanas apjomi. Arī S&P Eirozonas apstrādes rūpniecības ekonomiskās veselības apskats ziņo par augstākajiem rādītājiem kopš 2022. gada, augot gan tirgus aktivitātei, gan nodarbinātībai.
Apstrādes rūpniecība turpina uzrādīt labus rezultātus, un augošās energoresursu cenas līdz šim nav atstājušas lielu iespaidu. Konfidenču dati norāda arī uz noskaņojuma uzlabošanos visā Eiropas Savienībā, šā gada otrajā ceturksnī par 0,6% augot arī ražošanas apjomiem. Tiesa, ražošanas apjomu dinamika dalībvalstīs ir visai atšķirīga. Lietuvā, Polijā un Zviedrijā, kuras ir vienas no lielākajām Latvijas eksporta partnervalstīm, apjomi ir augoši, kas savukārt veido augstāku pieprasījumu arī pēc Latvijas ražojumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī pērnā gada nogalē augušos apjomus, kas veido augstu bāzes vērtību, 2026. gadā kopā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi varētu pieaugt par 4-5%.
Finanšu ministrijas infografika
